Ūdens varbūt ir vienīgā viela, kas dabā sastopama trijos agregātstāvokļos.

Japāņu pētnieks Masaru Emoto ietekmē ūdeni, nododot tam informāciju – vārdu, domu un mūzikas formā, bet pēc tam šo ūdeni sasaldē. Skatoties caur mikroskopu uz sasaldētajiem ūdens paraugiem, var redzēt ūdens molekulu kombinācijas (klasterus), kas veido unikālus kristālus. Ūdens paraugi, kas saņēmuši pozitīvu enerģiju, ir simetriski, bet tie, kas negatīvu enerģiju – haotiski. Daudzu zinātnieku veiktais liecina – ūdenim ir “atmiņa”.

Vai ūdens atceras Vitebskā upē iebridušo mazo Moiši Segalu, Daugavas krastā sēdošo Maļeviču? Vai gar krastu uz skolu skrejošo Markusu Rotkoviču Daugavpilī? Un kas notiek ar Rīgā nonākušo ūdeni, Jēkabam Kazākam to iedzerot?

Ledus vienmēr raisījis cilvēku ievērību un apbrīnu. Piemērs – Kaspara Dāvida Frīdriha glezna “Ledusjūra”. Vai arī 19. gadsimta rīdzinieku izklaide – vērot ledus iešanu Daugavā. Tajā pašā laikā aizsprostojot ielu galus pret upi, lai ledus neienāk pilsētā.

Darbs iecerēts kā bronzā atliets, Daugavā iegūts ledusgabals. Iecerētā atrašanās vieta  pie  Latvijas Nacionālās bibliotēkas Daugavas krastā.

Pieraksties jaunumiem

Par fonda aktualitātēm visagrāk uzzināsiet, piesakoties jaunumu saņemšanai e-pastā.