KURZEMĒ
Biedrība “Kuldīgas senioru skola” darbos iesaistījusi 51 Kuldīgas novada senioru mājsaimniecību. Tās saņēma sēklas, stādus, mēslojumu un darbarīkus dārza darbu veikšanai. Projektā seniori saimnieko mazdārziņos, izaudzē un sagatavo pārtiku nākošai ziemai, tādējādi mazinot atkarību no pašvaldības un citu organizāciju palīdzības. “Iesaistoties projektā, seniori ir nodrošināti ilgtermiņā ar pašu izaudzētu produkciju. Savas zināšanas seniori nodod līdzcilvēkiem, novadniekiem, citiem senioriem. Turklāt projekta dalībnieki turpina iepriekšējos gados uzsākto iniciatīvu – uzturēt un pilnveidot garšaugu un ārstniecības augu dārziņu pie kopienas nama. Tas dažādo Kuldīgas novada senioru sabiedrisko aktivitāšu klāstu un sniedz iespēju radoši darboties senioriem, kuriem nav mazdārziņu,” organizācijas vadītāja Ruta Orlova stāsta par aktivitāti.
Biedrība “Ventas krasti” aptvērusi 77 Kuldīgas novada mājsaimniecības Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu pagastos un Skrundā. Aktivitātes norisinās arī aprūpes namā “Valtaiķi” Rudbāržu pagastā un filiālē Skrundā, iesaistījušies arī Skrundas aktīvie pensionāri no pensionāru kopas un Dāmu klubiņa. Biedrības valdes priekšsēdētāja Inese Ivāne stāsta: “Projekta uzsvaru liekam uz senioru un ģimeņu ar bērniem atbalstu pagastos. Dalībnieki izaudzē pašpatēriņam dārzeņus un augļus, tādējādi papildinot savu iztikas grozu. Liels ieguvums ir dalībnieku pieredzes stāsti un senioru klātienes vizītēs redzētais. Ar gatavās produkcijas klāstu ir vieglāk iztikt ziemā un ir arī ko iedot savām atvasēm, ja viņi mācās ārpus novada, ka arī atvieglo dzīvi senioriem ziemas periodā, nedomājot par to, ko likt galdā saviem mīļajiem.” Viņa papildina, ka tie, kuri agrāk ir piedalījušies programmā, redz sava darba rezultātu - ir iesakņojušies kociņi un krūmiņi, zemeņu stādi, kas ražos vēl daudzus gadus.
Kuldīgas invalīdu biedrība projektā iesaistījusi 53 Kuldīgas pilsētas un novada mājsaimniecības. “Palīdzam dārziņu īpašniekiem sagādāt nepieciešamās lietas dārza darbu veikšanai un bagātīgas ražas iegūšanai. Programmas atbalsts dod iespēju biedriem ietaupīt līdzekļus, kurus var izlietot citām neatliekamām vajadzībām - visbiežāk medikamentu iegādei un ārstēšanai. Biedri jūtas saprasti, mazinās sociālā atstumtība. Turklāt projekts sekmē ļaužu aktīvu dzīvesveidu, viņiem darbojoties mazdārziņos. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka iesaiste sekmē arī biedru savstarpējo sadarbību, gan apmainoties ar pieredzi dārzkopības jautājumos, gan apmainoties ar dažādiem stādiem un konservēšanas receptēm,” stāsta biedrības priekšsēdētāja Lidija Petrevica. Biedrība organizē arī “Labo padomu” seminārus par dārzeņu audzēšanu mazdārziņos, ražas sagatavošanu uzglabāšanai ilgākam laikam, kā arī dažādu dārzeņu ēdienu pagatavošanu.
Kuldīgas pilsētas pensionāru apvienība “Rumbiņa” aptvērusi 38 Kuldīgas pilsētas un novada mājsaimniecības, kuras saņēma dārza darbiem nepieciešamo. Biedrības pārstāvji stāsta: “Mūsu projekts dod iespējas maznodrošinātiem pensionāriem saimniekot savos dārzos un sagādāt pārtiku. Tas aktivizē pensionārus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti.” Projektā iesaistās arī ģimenes locekļi, kuri vasaras periodā darbojas kopā ar pensionāriem. Ar izaudzēto ražu seniori tradicionāli dalās ar citiem biedriem, kuri veselības dēļ vai pēc cienījama vecuma sasniegšanas nevar piedalīties dārza darbos, vai ar vientuļajiem pensionāriem, kuriem nav savas piemājas saimniecības vai mazdārziņa.
Ģimeņu biedrība "Dzirkstelīte" projektā iesaistījusi 35 mājsaimniecības - lielākas un mazākas ģimenes - Kuldīgas pilsētā un Kuldīgas novada pagastos. Tās saņēma nepieciešamo dārza darbu veikšanai. Biedrība stāsta: “Ģimenēm tas ir liels finansiāls atspaids, jo, izaudzējot saknes, ogas un augļus, tās ietaupa līdzekļus, kurus var novirzīt citām vajadzībām. Darbojoties dārziņā un konsultējoties ar citām ģimenēm, tiek uzlabota ražas kvalitāte un daudzums. Bērni un jaunieši mācās darba tikumu, kā arī to, ka, palīdzot citiem, labie darbi tiek novērtēti un ir gandarījums par labi paveikto.”
Biedrība “Mini SD” atbalstījusi 15 ģimenes Ventspils novadā, kuras pašas, izvērtējot savas iespējas, izteica vēlmi saimniekot savos mazdārziņos, lai gan izaudzētu produktus savam saimes galdam, gan arī dalītos ar līdzcilvēkiem. “Kopā ar sociālajiem darbiniekiem uzrunājam tos cilvēkus, kuriem varbūt tikai nedaudz vajadzīga palīdzība. Piemēram, kuri paši jau iekopuši mazdārziņu, bet nav spējuši atrast tam materiālo nodrošinājumu, kuri gatavi saimniekot, izaudzēt un sakonservēt produktus. Kā arī paši no palīdzības ņēmējiem grib kļūt par palīdzības devējiem, jo ar izaudzēto pāri palikušo ražu ģimenes arī iepriecina kādu senioru vai personu ar invaliditāti,” stāsta organizācijas pārstāvji.
“Kandavas novada iespēju fonds” projektā iesaistījis 39 Kandavas novada sociālā riska rosīgas ģimenes: “Turpinām aktivizēt maznodrošinātos, ģimenes ar bērniem, un cilvēkus, ar ierobežotu rocību savu ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Iesaistoties līdzdarbības pasākumos, projekta dalībnieki nostiprina prasmes dārzeņu audzēšanā, sagatavošanā ilgstošai uzglabāšanai un gūst gandarījumu par savas labklājības celšanu. Šī ir iespēja gan izaudzēt pārtiku savam saimes galdam, gan arī dalīties ar izaudzēto. Tādējādi mēs attīstām atbildīgu uz savstarpēju un ilgtspējīgu līdzdarbību vērstu kopienu.”
VIDZEMĒ
Olaines novada senioru biedrības „Liepas” projekts aptver 40 senioru ģimenes, kuras pilnveido saimniekošanu. Dalībnieki ir nodrošināti ilgtermiņā ar pašizaudzētu un sagatavotu produkciju, tādējādi papildinot savu mājsaimniecību ienākumus. Rudenī biedrība rīko ražas izstādi, kuras noslēgumā - ražas daļas dāvināšana tiem, kuri paši nevar par sevi parūpēties, arī sociālās aprūpes centram. “Mūsu mērķis ir dot iespēju Olaines novada senioriem izaudzēt un sagatavot pārtiku ziemai. Tādējādi mazinās viņu atkarība no pašvaldības un citu organizāciju palīdzības. Viņi no palīdzības saņēmējiem kļūst par palīdzības devējiem, jo zināšanas un daļu no projektā gūtā labuma seniori tālāk sniedz līdzcilvēkiem un citiem senioriem. Savukārt Olaines iedzīvotāji var ražas izstādē uzzināt mūsu projekta dalībnieku konservēšanas receptes,” stāsta biedrības vadītāja Ārija Spuņģe.
Fonds “Saules kalns” dārzkopības aktivitātēs iesaistījis 30 Smiltenes novada trūcīgas ģimenes ar bērniem, kuras pašu spēkiem nodrošina sevi ar pārtiku ilgākam laikam. Organizācija stāsta: “Projekta dalībnieki atzīst, ka vēlas audzēt pārtiku, lai nodrošinātu sevi ar krājumiem ilgākam laikam, taču norāda, ka nevar atļauties iegādāties stādus, sēklas un nepieciešamo aprīkojumu. Daži arī norāda uz zināšanu un prasmju trūkumu dārzkopībā. Īpaši svarīgi tas ir energoresursu, komunālo pakalpojumu un pārtikas sadārdzinājuma laikā.”
Lauku iedzīvotāju sadarbības apvienība “Variņi” aptvērusi 23 mājsaimniecības Smiltenes novada Variņu pagastā. Projekta mērķis ir stiprināt sociālo atbalstu neaizsargātām un maznodrošinātām iedzīvotāju grupām, vienlaikus veicinot lauku saimniecību pašpietiekamību un veselīga uztura pieejamību. Tas tiek īstenots, mudinot iedzīvotājus pašu spēkiem audzēt dārzeņus, kā arī paplašinot viņu zināšanas par ražas audzēšanu un uzglabāšanu. Projekta komanda skaidro: “Rosīgi darbojoties, apstrādājam vismaz hektāru zemes un izaudzējam veselīgus un uzturvielām bagātus dārzeņus. Tas papildina ģimeņu ikdienas uzturu un samazina izdevumus par pārtikas iegādi. Tiek gūta lielāka pārliecība par savām spējām nodrošināt savu saimi un gandarījums par paveikto!”
Biedrība “Māsas Veronikas” sēklas, stādus un dārza piederumus sarūpējusi 80 Smiltenes novada mājsaimniecībām - senioriem, pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, kuriem nav patstāvīga darba, daudzbērnu ģimenēm, jaunajām ģimenēm, kuras atgriežas uz dzīvi laukos un vēlas audzēt ekoloģiski tīrus produktus savam galdam. “Vietējie cilvēki jūt kopējo cenu kāpumu. Nereti ģimenes budžets ir nepietiekams, lai sagādātu visu nepieciešamo. Tādēļ ieguvumi projekta dalībniekiem ir acīmredzami - finanšu ietaupījums, ekoloģiska produkcija uz saimes galda, saliedēšana izglītojošajos pasākumos, kā arī prieks par iespēju nodot citiem gan ražas daļu, gan padomus un kopīgi sagatavot ražu ziemai. Turklāt ir iegūtas jaunas prasmes, zināšanas par to, kā audzēt bez minerālmēsliem, kā uzlabot augsnes sastāvu, kā cīnīties ar kaitēkļiem,” stāsta biedrības pārstāvji.
Siguldas biedrība “Cerību spārni” aptvērusi 19 mājsaimniecības, kurās ir cilvēki ar invaliditāti. Biedrības pārstāvji stāsta: “Mūsu projekta mērķis ir sniegt cilvēkiem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi, iespēju padomdevēja vadībā turpināt apgūt dārzkopības iemaņas. Tādējādi viņi attīsta patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes, kas uzlabo viņu dzīves kvalitāti un veicina viņu dzīves apstākļu uzlabošanos.” Novāktā raža un sagatavotie konservējumi tiek izlietoti biedrības “Cerību spārni” dienas centra un grupu mājas pakalpojumu saņēmēju kopīgām maltītēm.
Camphill nodibinājums “Rožkalni” nodrošina Camphill Rožkalnu ciemata iemītniekiem iespēju izaudzēt un izmantot ikdienas uzturā biodinamiski audzētos un saražotos pārtikas produktus. Līdzdarbojoties sēšanas, dārza kopšanas, ražas novākšanas, produktu pārstrādes procesos, popularizēsim šo biodinamiskās saimniekošanas iniciatīvu vietējā apkaimē. Labumu gūst 10 mājsaimniecības Valmieras novada Rencēnu pagastā. “Ar projektu arī mazinām stereotipus un veicinām sociālo integrēšanos sabiedrībā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Ieguvēji ir visa sabiedrība, kurai esam kā piemērs un apliecinājums, ka tas, ka esam atšķirīgi, nenozīmē nošķirtību, izolētību no sabiedrības vai garantētu patērētāja statusu,” stāsta nodibinājuma pārstāvji.
Kārķu iniciatīvas veicināšanas biedrība “Ugunspuķe” aptvērusi 35 Valkas novada sociālā riska ģimenes. Katra saņēma sēklas, stādus, inventāru atbilstoši vajadzībām. “Šogad lielāku uzmanību pievērsām kartupeļu un tomātu audzēšanai, jo tās ir kultūras, kas papildina ikvienu saimes galdu, samazina materiālos ikdienas izdevumus pārtikai, ir veiksmīgi izaudzējamas un saglabājamas visam gadam. Pievērsām uzmanību arī pagrabu iekārtošanai, garšaugu un augļu saglabāšanai konservētā un saldētā veidā,” stāsta projekta īstenotāji. Organizācijas vadītāja Sandra Pilskalne piebilst, ka no iepriekšējo gadu projektiem ir ģimenes, kuras ir pateicīgas par iepriekš dāvināto projekta ietvaros un atzina, ka šogad jau spēj paši tālāk darboties un materiāli ieguldījumi nav nepieciešami, taču priecājas piedalīties kopējas projekta aktivitātes: “Tas ir vēl viens apliecinājums tam, cik nozīmīgs projekta ieguldījums vietējai sabiedrībai tās saliedēšanā un iniciatīvas veicināšanā.”
Biedrība “Ilzenes attīstībai” aptvērusi 52 mājsaimniecības Alūksnes novada Ilzenes pagastā - trūcīgas un mazaizsargātas personas, kuras saņēma sēklas, stādus un darbarīkus. Biedrība stāsta: “Iekārtojot vai pilnveidojot mazdārziņu un rūpējoties par ražu, cilvēki nodrošina sevi un savu ģimeni ar pārtiku. Līdzdarbojoties projektā, viņi uzlabo arī sociālo vidi kopumā. Turklāt projekts stiprina kopienu - cilvēkiem satiekoties, pārrunājot aktualitātes un paplašinot savu redzesloku.”
Izsniedzot dārza darbiem nepieciešamo, biedrība “Interešu centrs “Jaunanna”” līdzdarbības aktivitātēs iesaistījusi Alūksnes novada Jaunannas un Annas pagastu seniorus, jaunas, maznodrošinātas ģimenes ar bērniem, kā arī sociālā riska ģimenes viņu dzīves kvalitātes uzlabošanai. 31 mājsaimniecība izaudzējusi ražu un sagatavojusi krājumus savas ģimenes galdam. Par paliekošu vērtību biedrība uzskata arī paaudžu sadarbību - seniori dalās ar zināšanām, prasmēm un pieredzi ar pārējiem dalībniekiem. Biedrība stāsta: “Veidojam arī ciešāku saikni starp abiem pagastiem un paaudzēm, veicinot savstarpēju iedrošinājumu un pieredzes apmaiņu. Mūsu projekts arī veicina solidaritāti, jo daļu iegūtās ražas ziedojam sociālās aprūpes centra iemītniekiem, tā stiprinot empātiju vietējā kopienā.”
Biedrība “Mēs Kalncempjiem!” aptvērusi 18 mājsaimniecības Alūksnes novada Kalncempju pagastā, kas ir mazākais pagasts Alūksnes novadā un viens no mazākajiem valstī. Biedrība stāsta: “Lai gan pēc oficiālajiem datiem Kalncempjos reģistrēti 149 iedzīvotāji, tomēr ikdienā uz vietas esam aptuveni 90. Lielākoties tie ir pensijas un pirmspensijas vecuma kalncempieši, kas dzīvo senču mājās un strādā piemājas saimniecībās. Ir arī dažas ģimenes ar bērniem, kurās aug bērni pirmskolas un skolas vecumā. Pagastā nav darbavietu, skolas, veikala, likvidēts pasts, tautas nams un pagasta pārvalde. Mūsu mērķis kopumā ir celt vietējo iedzīvotāju pašapziņu, saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu un rosināt aktīvākai darbībai savas sadzīves uzlabošanai.”
ZEMGALĒ
Pensionāru biedrība “Jaunpils” projektā iesaistījusi 51 mājsaimniecību un 12 sociālā centra “Lodes” iemītniekus, kā arī jauniešu centra 12 jauniešus Tukuma novada Jaunpils pagastā un Dobeles novada Bikstu ciemā. Projekta mērķis - sniegt iespēju rosīgajiem un uzņēmīgajiem Jaunpils senioriem pašu rokām īstenot dārzkopības darbus, tā bagātinot savas saimes dārzeņu pārtikas krājumus. Aktivitātēs iesaistījās arī jaunākā paaudze. Tas veicina zemkopības prasmju pārmantojamību un paaudžu sadarbību. Biedrība pauž: “Cilvēki bieži kautrējas grūtā situācijā lūgt palīdzību, tādēļ nereti projekta dalībnieki dārzeņu grozu noliek pie kaimiņa durvīm. Ar savu projektu mēs vēlamies ikvienu motivēt darbībai, ieklausīties un palīdzēt tiem, kam ir visgrūtāk, jo dots devējam atdodas.”
Jelgavas Senioru biedrība aptvērusi 16 senioru mājsaimniecības Jelgavas valstspilsētā un Jelgavas novadā. Biedrība stāsta: “Atbalstām biedrības seniorus, kuriem nepieciešama palīdzība sēklu, augsnes ielabošanas līdzekļu un darbarīku iegādei, lai varētu audzēt produkciju savos mazdārziņos, sarūpēt pārtiku ziemai un dalīties ar izaudzēto ar tiem senioriem, kuriem nav šādu iespēju.” Projekts ne tikai sniedz finansiālu atbalstu, bet arī veicina fiziskās aktivitātes, psiholoģisko un emocionālo gandarījumu, darbojoties savos dārziņos un arī kopīgi gatavojot krājumus - konservējumus ziemai Jelgavas Senioru biedrības virtuvē.
Pūres pagasta invalīdu biedrība aptvērusi 75 Tukuma novada Pūres pagasta mājsaimniecības. Visiem projektā iesaistītajiem ir mazdārziņi, kuros viņi darbojas. Saņemot sēklas, stādus un darbarīkus, projekta dalībniekiem ir iespēja saviem spēkiem izaudzēt pārtiku un sagatavot krājumus ziemai. “Šī projekta ideja ir uzlabot sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju dzīves kvalitāti, mazināt sociālo atstumtību un attīstīt kopības sajūtu. Ir būtiski arī justies noderīgam un priecāties, ka ar savu darbu var nodrošināt gan savas ģimenes labklājību, gan palīdzēt citiem,” stāsta biedrības pārstāvji.
“Selekcionāra Pētera Upīša biedrība” palīdzējusi 20 Dobeles novada un Bauskas novada mājsaimniecībām. Tās ir ģimenes ar bērniem, daudzbērnu ģimenes, nepilnas un sociālā riska ģimenes. Saņemot sēklas, stādus un dārza inventāru, kā arī apgūstot zināšanas un prasmes Dārzkopības institūta un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Dobeles biroja konsultantu un nozaru speciālistu vadībā, projekta dalībnieki nodrošinājušas savas ģimenes ar pašu izaudzētiem dārzeņiem, augļiem un ogām. “Visiem projekta dalībniekiem ir zeme un vēlme to apstrādāt, kā arī apgūt zināšanas dārzkopībā. Jaunajām ģimenēm trūkst zināšanu augļu un dārzeņu pielietošanā daudzveidīgu ēdienu pagatavošanā. Projekts palīdz šo problēmu atrisināt,” stāsta projekta īstenotāji.
Dobeles novada biedrība “Penkule atver durvis” turpināja kopdārza izveidi un pilnveidošanu Ālaves muižas teritorijā, tādējādi palīdzot Penkules pagasta ģimenēm, kurām nav mazdārziņu un pietiekamu iztikas līdzekļu, nodrošināt sevi ar pašu izaudzētu pārtiku. “Papildus tam atbalstām arī tos maznodrošinātos, kuriem ir savi mazdārziņi, bet nepieciešams stādāmais materiāls un darbarīki. Arī šogad organizējam ražas svētkus un meistarklases. Lai izaudzētu kvalitatīvu ražu, turpinām konsultēties ar Dārzkopības institūta zinātniekiem un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Dobeles biroja speciālistiem. Daļu izaudzētā novirzām pagasta senioriem, kuri veselības dēļ nevar piedalīties dārza darbos,” stāsta projekta komanda, kas aptvērusi 15 mājsaimniecības Dobeles novada Penkules pagastā.
Tukuma senioru biedrība “Gaisma” dārzkopības darbos iesaistījusi 15 Tukuma novada mājsaimniecības. “Palīdzam ģimenēm nodrošināt sevi ar pārtiku, attīstīt prasmes ilgtspējīgā un videi draudzīgā dārzkopībā. Vienlaikus stiprinām sociālo atbildību un labdarību vietējā kopienā, jo divām sociālās aprūpes institūcijām ziedojam daļu no ražas,” stāsta biedrība, kas programmā iesaistās pirmo reizi. Projekta īstenotāji uzsver, ka tas pozitīvi ietekmē arī iesaistīto ģimeņu bērnus un jauniešus, kuri apgūst praktiskas pārtikas audzēšanas prasmes, darba disciplīnu un atbildību par resursiem. Kā papildu ieguvumu biedrība atzīst ieguldījumu vietējā kopienā, stiprinot savstarpējo sadarbību un paaudžu saikni.
LATGALĒ
Biedrība “Eņģeļi ar mums” palīdzējusi 35 Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes un Ludzas novada mājsaimniecībām, kuru aprūpē ir bērni vai pieaugušie ar īpašām vajadzībām, kā arī maznodrošinātām ģimenēm izaudzēt un sagatavot pārtikas produktus gan tūlītējai lietošanai, gan aukstajiem mēnešiem. Biedrība stāsta: “Projekta dalībniekiem nodrošināts nepieciešamais zemkopības darbu veikšanai, kā arī informatīvs materiāls un individuālas konsultācijas par augsnes sagatavošanu, augu stādīšanu un kopšanu. Katra ģimene darbojas savā mazdārziņā – sagatavo augsni, sēj un stāda, ravē, laista un veic citus nepieciešamos darbus. Iespēju robežās darbos iesaistīti arī bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām.”
Balvu Teritoriālā Invalīdu biedrība projekta darbos iesaistījusi 29 Balvu novada mājsaimniecības. Biedrības valdes priekšsēdētāja Marija Duļbinska stāsta: “Pavasarī projekta dalībnieki saņēma stādus, darba rīkus, sēklas. Projekta īstenošanas gaitā viņi iegūst zināšanas par to, kā izaudzēt labu ražu un kā to uzglabāt ziemai, dalās ar receptēm. Mēs popularizējam ekoloģisku, veselīgu dzīvesveidu. Savukārt cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaistīšana sabiedriskajās aktivitātēs mazina atstumtību. Pieredze rāda, ka projekts ir nepieciešams, jo ne tikai sniedz grūtībās nonākušajiem cilvēkiem materiālo atspaidu, bet arī iedvesmo ļaudis darboties.”
Latvijas Sarkanā Krusta Latgales komiteja iesaistījusi 32 ģimenes Līvānu un Ludzas novados, kā arī Madonas novada grupu mājas kopienu. Biedrības ļaudis stāsta: “Projekta dalībnieki plāno savu saimniecisko darbību, uzsāk no jauna vai arī lielākā platībā iekopj savu dārzu, lai varētu nodrošināt savu ģimeni ar pašaudzēto produkciju. Izaudzēto var izmantot ziemas krājumu veidošanai, tādējādi ietaupot līdzekļus un tos novirzot citām ģimenes vajadzībām.”
Latvijas Sarkanā Krusta Dienvidlatgales komitejas projektā - 80 Krāslavas novada sociālā riska ģimenes. Tās saņēma inventāru, sēklas un stādus, lai darbotos dārzā un izaudzētu pārtiku. Biedrība stāsta: “Noslēdzoties projektam, ģimenes ir nodrošinātas ar pašu izaudzētiem kartupeļiem, burkāniem, bietēm, sīpoliem un dažādiem konservējumiem, kas tiek sagatavoti projekta ietvaros. Šis projekts ģimenēm ir liels atbalsts pārticīgai ikdienai. Turklāt labas ražas gadījumā pagastu iedzīvotāji apmainās ar izaudzēto, dalās ar tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar paši nodarboties ar dārzkopību.”
Pestīšanas Armijas Daugavpils korpusa projekts deva 10 mājsaimniecībām Daugavpils valstspilsētā iespēju pašiem izaudzēt dārzeņus un saknes, iestādīt augļu kociņus un ogulājus. Projekta komanda stāsta: “Ģimenēm, kuras iesaistās projektā, bieži trūkst naudas līdzekļu tieši pavasarī un rudenī. Tieši tad ir lielāki skolas izdevumi - kad beidzas skola vai jāuzsāk mācības. Tādēļ šis projekts ir liels ieguvums un atbalsts ģimenēm. Turklāt dalībnieki var plānot ražas pārstrādi un uzglabāšanu ziemai – konservēšanu, žāvēšanu, saldēšanu. Mūsu mērķis - lai projekta dalībnieki kļūtu neatkarīgāki no valsts pabalstu sistēmas un nākotnē no ņēmējiem kļūtu par devējiem, daloties ar citiem.”
Biedrība “Mūsu Līksnai” projektā aktivizējusi Augšdaugavas novada Līksnas pagasta mazturīgas ģimenes, vientuļos pensionārus un daudzbērnu ģimenes dzīves kvalitātes uzlabošanai. Projekts aptvēra 25 mājsaimniecības. Nodrošināti ar sēklām, stādiem un darbarīkiem, projekta dalībnieki izaudzē pārtiku visam gadam, par ietaupīto naudu iegādājoties malku, medikamentus vai citas nepieciešamās lietas. Biedrība stāsta: “Mēs motivējam atjaunot mazdārziņu kultūru, jo arī laukos nereti tiek piemirsts, ka var pats izaudzēt labu ražu. Jau pagājušo gadu startējot šajā projektā, esam sapratuši, ka tas ne tikai palīdz grūtībās nonākušajiem, bet arī lieliski aktivizē kopienu, jo tiek iekļauta mazāk aizsargātā sabiedrības daļa, kuru iesaistīt kopienas darbos ir samērā grūti. Integrējot viņus kopienas aktivitātēs un sabiedriskajā dzīvē, mēs vēl vairāk stiprinām mūsu kopienas noturību.”
Biedrība “Nīdermuižas draudze” aptvērusi 26 Preiļu novada Aizkalnes un Pelēču pagasta mājsaimniecības. Saņemot dārza darbiem nepieciešamo, projekta dalībnieki sarūpē pārtikas krājumus ziemai. Tie, kuriem nav savu mazdārziņu, izaudzē ražu uz pašvaldībai piederošās zemes vai uz brīvprātīgo zemes īpašnieku teritorijas, kuri paši pieteicās šādi atbalstīt projekta īstenošanu. Biedrība stāsta: “Veicinām mērķa grupai nepieciešamo prasmju apguvi par dārzkopību un izaudzēto produktu sagatavošanu ziemai. Sekmējam arī labdarības ideju - ģimenes arī šogad plāno dalīties ar saražoto. Daļu no izaudzētā septembrī un oktobrī plānojam nodot Preiļu novada krīzes centram, kur mitinās vientuļie pensionāri, kādam no novada pansionātiem vai novadā dzīvojošo ukraiņu ģimenēm.”
SĒLIJĀ / LATGALĒ
Biedrība “Lauku partnerība Sēlija” aptvērusi 44 mājsaimniecības no Jēkabpils novada lauku teritorijām. Tā sniedza atbalstu grūtībās nonākušām, bet uzņēmīgām un rosīgām mājsaimniecībām, nodrošinot dārzkopībai vajadzīgo un zināšanas par pārtikas audzēšanu, sagatavošanu un saglabāšanu ilgtermiņā. Biedrība stāsta: “Projekta dalībnieki saņēma sēklas, stādus, augsnes uzlabotājus, dārza instrumentus un praktisku informatīvo atbalstu, lai uzsāktu vai paplašinātu pārtikas audzēšanu savā piemājas dārzā. Tas ļauj ne tikai samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku, bet arī stiprināt mājsaimniecību pārliecību par savām spējām - pieaug cilvēku pašapziņa un motivācija, samazinās atkarība no sociālās palīdzības, uzlabojas ikdienas uzturs, kā arī tiek stiprināta ģimenes un kopienas saliedētība.”
