KURZEMĒ
Biedrība “Kuldīgas senioru skola” darbos iesaistījusi 52 Kuldīgas pilsētas un novada senioru mājsaimniecības. Tās saņēma sēklas, stādus, mēslojumu un darbarīkus dārza darbu veikšanai. Projektā seniori saimniekoja mazdārziņos, izaudzēja un sagatavoja pārtiku nākošai ziemai, tādējādi mazinot atkarību no pašvaldības un citu organizāciju palīdzības. “Iesaistoties projektā, seniori ir nodrošināti ilgtermiņā ar pašu izaudzētu produkciju. Savas zināšanas seniori nodod līdzcilvēkiem, novadniekiem, citiem senioriem. Turklāt projekta dalībnieki turpina iepriekšējos gados uzsākto iniciatīvu – uzturēt un pilnveidot ārstniecības augu augstās dobes. Tas dažādo Kuldīgas novada senioru sabiedrisko aktivitāšu klāstu un sniedz iespēju radoši darboties senioriem, kuriem nav mazdārziņu,” organizācijas vadītāja Ruta Orlova stāsta par aktivitāti.
Biedrība “Ventas krasti” palīdzējusi 76 Kuldīgas novada mājsaimniecībām Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu pagastos un Skrundā. Aktivitātes noritēja arī aprūpes namā “Valtaiķi” Rudbāržu pagastā un filiālē Skrundā. Biedrības valdes priekšsēdētāja Inese Ivāne stāsta: “Projekta dalībnieki izaudzēja pašpatēriņam dārzeņus un augļus, tādējādi papildinot savu iztikas grozu. Ar gatavās produkcijas klāstu ir vieglāk iztikt ziemā un ir arī ko iedot savām atvasēm, ja viņi mācās ārpus novada. Savukārt meistarklasē varēja iegūt jaunas vai atsvaidzināt esošās zināšanas par produkcijas ilgstošu saglabāšanu.” Viņa papildina, ka tie, kuri agrāk ir piedalījušies programmā, redz sava darba rezultātu - ir iesakņojušies kociņi un krūmiņi, zemeņu stādi, kas ražos vēl daudzus gadus. Savukārt aprūpes nama Skrundas filiāles iemītnieki tika pie augstajām dobēm, lai arī cilvēki riteņkrēslos varētu rušināties un baudīt dārzeņus tieši no dobes.
Kuldīgas invalīdu biedrības projektā iesaistījās 51 Kuldīgas pilsētas un novada mājsaimniecība. “Palīdzējām dārziņu īpašniekiem sagādāt nepieciešamās lietas dārza darbu veikšanai un bagātīgas ražas iegūšanai. Programmas atbalsts deva iespēju biedriem ietaupīt līdzekļus, kurus var izlietot citām neatliekamām vajadzībām - visbiežāk medikamentu iegādei un ārstēšanai. Biedri jūtas saprasti, mazinās sociālā atstumtība. Turklāt projekts sekmē ļaužu aktīvu dzīvesveidu, viņiem darbojoties mazdārziņos. Iepriekšējo gadu pieredze rāda – iesaistoties projektā biedri vairāk sadarbojas, apmainās ar dažādiem stādiem un ar pieredzi dārzkopības jautājumos,” stāsta biedrības priekšsēdētāja Lidija Petrevica. Biedrība organizēja arī “Labo padomu” seminārus par dārzeņu audzēšanu mazdārziņos, ražas sagatavošanu uzglabāšanai ilgākam laikam, kā arī dažādu dārzeņu ēdienu pagatavošanu.
Kuldīgas pilsētas pensionāru apvienība “Rumbiņa” aptvēra 35 Kuldīgas pilsētas un novada mājsaimniecības, kuras saņēma dārza darbiem nepieciešamo. Projekta īstenošanā tika iesaistīti arī ģimenes locekļi, kuri darbojās kopā ar pensionāriem. Ar izaudzēto ražu seniori dalījās ar citiem biedriem, kuri veselības dēļ vai pēc cienījama vecuma sasniegšanas nevar piedalīties dārza darbos, vai ar vientuļajiem pensionāriem, kuriem nav savas piemājas saimniecības vai mazdārziņa. Biedrības pārstāvji stāsta: “Dārzeņu audzēšana samazina izdevumus par pārtikas iegādi. Tas ir būtisks ieguldījums pensionāru budžetā. Ar šo projektu vēlamies arī nostiprināt pārliecību, ka var daudz ko paveikt pašu spēkiem, tādējādi uzlabojot savu dzīves kvalitāti.”
Ģimeņu biedrība "Dzirkstelīte" projektā iesaistījusi 35 mājsaimniecības - lielākas un mazākas ģimenes - Kuldīgas pilsētā un Kuldīgas novada pagastos. Tās saņēma nepieciešamo dārza darbu veikšanai. Biedrība stāsta: “Ģimenēm tas ir liels finansiāls atspaids, jo, izaudzējot saknes, ogas un augļus, tās ietaupa līdzekļus, kurus var novirzīt citām vajadzībām. Darbojoties dārziņā un konsultējoties ar citām ģimenēm, tiek uzlabota ražas kvalitāte un daudzums. Bērni un jaunieši mācās darba tikumu, kā arī to, ka, palīdzot citiem, labie darbi tiek novērtēti un ir gandarījums par labi paveikto.”
Biedrība “Mini SD” atbalstījusi 15 ģimenes Ventspils novadā, kuras pašas, izvērtējot savas iespējas, izteica vēlmi saimniekot savos mazdārziņos, lai gan izaudzētu produktus savam saimes galdam, gan arī dalītos ar līdzcilvēkiem. “Kopā ar sociālajiem darbiniekiem bijām uzrunājuši tos cilvēkus, kuriem varbūt tikai nedaudz vajadzīga palīdzība. Piemēram, kuri paši jau iekopuši mazdārziņu, bet nav spējuši atrast tam materiālo nodrošinājumu, kuri gatavi izmēģināt saimniekošanu, lai gūtu atbalstu pašu izaudzēto un sakonservēto produktu veidā, kuri paši no palīdzības ņēmējiem grib kļūt par palīdzības devējiem. Ar izaudzēto pāri palikušo ražu ģimenes arī iepriecina kādu senioru vai personu ar invaliditāti,” stāsta organizācijas pārstāvji.
“Kandavas novada iespēju fonds” projektā iesaistījis 38 Kandavas puses sociālā riska rosīgas ģimenes: “Turpinām iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta sniegšanu maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ar ierobežotu rocību. Šoreiz projektam piepulcinājām cilvēkus ar invaliditāti, jo arī viņu ienākumi ir ļoti piezemēti. Ar šo projektu dodot cilvēkiem iespēju izaudzēt pārtiku savam saimes galdam un aicinot dalīties ar izaudzēto, mēs attīstām atbildīgu uz savstarpēju un ilgtspējīgu līdzdarbību vērstu kopienu.”
VIDZEMĒ
Olaines novada senioru biedrības „Liepas” projektā piedalījušies 30 seniori un viņu ģimenes, kuri bija gatavi pilnveidot saimniekošanu. Dalībnieki ir nodrošināti ilgtermiņā ar pašizaudzētu un sagatavotu produkciju, tādējādi papildinot savu mājsaimniecību ienākumus. Rudenī biedrība rīkoja ražas izstādi, kuras noslēgumā notika ražas daļas dāvināšana tiem, kuri paši nevar par sevi parūpēties, arī sociālās aprūpes centram. “Mūsu mērķis ir dot iespēju Olaines novada senioriem izaudzēt un sagatavot pārtiku ziemai. Tādējādi mazinās viņu atkarība no pašvaldības un citu organizāciju palīdzības. Viņi no palīdzības saņēmējiem kļūst par palīdzības devējiem, jo zināšanas un daļu no projektā gūtā labuma seniori tālāk sniedz līdzcilvēkiem un citiem senioriem. Savukārt Olaines iedzīvotāji varēja ražas izstādē uzzināt mūsu projekta dalībnieku konservēšanas receptes,” stāsta biedrības vadītāja Ārija Spuņģe.
Fonds “Saules kalns” dārzkopības aktivitātēs iesaistījis 25 Smiltenes novada trūcīgas ģimenes ar bērniem. Organizācija stāsta: “Projekta dalībnieki tādejādi spēj pašu spēkiem nodrošināt sevi ar pārtiku ilgākam laikam, kas ne tikai uzlabo viņu dzīves kvalitāti, bet arī ļauj ietaupīt naudu un parādīt, ka ar savu darbu var panākt daudz. Ņemot vērā projekta arī iepriekšējās kārtas rezultātus, ir skaidrs, ka šāda veida projekti būtiski uzlabo novadnieku dzīves kvalitāti. Tie vairo ticību savām spējām un dod cilvēkiem motivāciju turpmākai aktīvai darbībai.”
Biedrība "Cerības pakāpiens" aptvēra 15 mājsaimniecības Valmieras novada Sedas pilsētā, kā arī 55 Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra ‘’Seda’’ klientus, kuri līdzdarbojās sava materiālā stāvokļa uzlabošanai. Projekta mērķauditorija - vientuļās ģimenes, pensionāri, daudzbērnu ģimenes un Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra iemītnieki. Dalībnieki saņēma stādus, sēklas, darbarīkus un mēslojumu. “Ar šo projektu stiprinām cilvēku vienlīdzību un saliedējam vietējos ļaudis. Darbojoties viņi iegūst pašu izaudzētus produktus savam galdam, savai ģimenei,” stāsta projekta īstenotāji.
Biedrība “Ilzenes attīstībai” projektā iesaistījusi 47 mājsaimniecības Alūksnes novada Ilzenes pagastā. Tās saņēma sēklas, stādus un darbarīkus. Tiešie ieguvēji - pagasta trūcīgas un mazaizsargātas personas. Savukārt netiešie ieguvēji - pagasta, kā arī Alūksnes novada ļaudis, kuri uzzina par projekta procesu un rezultātiem. Biedrība stāsta: “Iekārtojot vai pilnveidojot mazdārziņu un rūpējoties par ražu, cilvēki nodrošina sevi un savu ģimeni ar pārtiku. Līdzdarbojoties projektā, viņi uzlabo arī sociālo vidi kopumā. Projekts stiprina kopienu - cilvēkiem satiekoties, pārrunājot aktualitātes un paplašinot savu redzesloku.”
Nodibinājums “Limbažu fonds” aptvēris 30 mājsaimniecības Limbažu novadā. Līdzdarbības aktivitātēs projekta dalībnieki attīstīja jaunas prasmes un uzlaboja savus dzīves apstākļus. Projektā iesaistījās arī cilvēki ar īpašām vajadzībām – audzējot ražu pie pansionāta ēkas esošajā dārziņā. Savukārt seniori, piedaloties sabiedriskajās aktivitātēs, jūtas novērtēti, mazinās viņu sociālā izolācija. Projekta komanda stāsta: “Viņu pieredze ir novērtējama un savā ziņā unikāla. Saņemot nelielu pensiju, viņiem ir liela pieredze, kā dzīvot saimnieciski, pārticīgi, pašpietiekami, nelūdzot pabalstus. Sekojot izdalīto sēklu sēšanai un audzēšanai, iepazīstinot ar savu pieredzi izaudzētā saglabāšanā, kā arī sniedzot konservēšanas padomus, viņi nodod savu pieredzi tālāk - projektā iesaistītām ģimenēm.”
Izsniedzot dārza darbiem nepieciešamo, biedrība “Interešu centrs “Jaunanna”” līdzdarbības aktivitātēs iesaistījusi Alūksnes novada Jaunannas un Annas pagastu seniorus, jaunas, maznodrošinātas ģimenes ar bērniem, kā arī sociālā riska ģimenes viņu dzīves kvalitātes uzlabošanai. 33 mājsaimniecības izaudzēja ražu un sagatavoja krājumus savas ģimenes galdam. Par paliekošu vērtību biedrība uzskata arī paaudžu sadarbību - seniori dalās ar zināšanām, prasmēm un pieredzi ar pārējiem dalībniekiem. Biedrība stāsta: “Projektā ieplānojām arī pieredzējušu vietējo kopienu speciālistu vadītas meistarklases tostarp par ekoloģisku kaitēkļu apkarošanu un ražas pārstrādi, to konservējot vai žāvējot.”
Biedrība “Māsas Veronikas” sēklas, stādus un dārza piederumus izdalīja 79 Smiltenes novada mājsaimniecībām - senioriem, pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, kuriem nav patstāvīga darba, daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kuras atgriežas uz dzīvi laukos un vēlas audzēt ekoloģiski tīrus produktus savam galdam. “Vietējie cilvēki jūt kopējo cenu kāpumu. Nereti ģimenes maks ir nepietiekams, lai sagādātu visu nepieciešamo, tostarp dārza darbu veikšanai. Tādēļ ieguvumi projekta dalībniekiem ir acīmredzami - finanšu ietaupījums, ekoloģiska produkcija uz saimes galda, saliedēšana izglītojošajos pasākumos. Kā arī prieks par iespēju nodot citiem gan ražas daļu, gan padomus un kopīgi sagatavot ražu ziemai,” stāsta biedrības pārstāvji.
Siguldas biedrība “Cerību spārni” projektā iesaistījusi 19 mājsaimniecības, kurās ir cilvēki ar invaliditāti. Biedrības pārstāvji stāsta: “Mūsu projekta mērķis ir sniegt cilvēkiem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi, iespēju padomdevēja vadībā apgūt dārzkopības prasmes un sagatavot pārtikas krājumus ziemai. Tādējādi viņi attīsta patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes, kas uzlabo viņu dzīves kvalitāti.” Novāktā raža un sagatavotie pārtikas krājumi ziemai tiek izlietoti biedrības “Cerību spārni” dienas centra un grupu mājas pakalpojumu saņēmēju kopīgam saimes galdam.
Camphill nodibinājums “Rožkalni” iesaistījis 10 mājsaimniecības Valmieras novada Rencēnu pagastā. Organizācija nodrošināja Rožkalnu ciemata iemītniekiem iespēju izaudzēt un ikdienas uzturā izmantot biodinamiski audzētus pārtikas produktus. Līdzdarbojoties sēšanas, dārza kopšanas, ražas novākšanas, produktu pārstrādes procesos, ļaudis popularizē šos biodinamiskās saimniekošanas principus apkaimē. “Ar projektu arī mazinām stereotipus un veicinām sociālo integrēšanos sabiedrībā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Ieguvēji ir visa sabiedrība, kurai esam kā piemērs un apliecinājums, ka tas, ka esam atšķirīgi, nenozīmē nošķirtību, izolētību no sabiedrības vai garantētu patērētāja statusu,” stāsta nodibinājuma pārstāvji.
Kārķu iniciatīvas veicināšanas biedrība “Ugunspuķe” iesaistījusi 29 Valkas novada sociālā riska ģimenes. Katra saņ';ema sēklas, stādus, inventāru atbilstoši vajadzībām. Šoreiz organizācija lielāku uzmanību pievērsa tomātu audzēšanai. “Tā ir kultūra, kas bagātina ikvienu saimes galdu, ir salīdzinoši veiksmīgi izaudzējama un saglabājama visam gadam. Joprojām pievēršam uzmanību arī pagrabu iekārtošanai, garšaugu un augļu saglabāšanai konservētā un saldētā veidā. Vairākas ģimenes dalījās ar pieredzi par dārzeņu audzēšanu augstajās dobēs, izmantojot salmus, pelnus un citus dabas materiālus,” stāsta projekta īstenotāji. Organizācijas vadītāja Sandra Pilskalne piebilst, ka interese par projektu un iespēju pašu rokām sarūpēt veselīgu pārtiku ir liela, ģimenes atbalstu ļoti novērtē un, piedaloties projektā, spēj sev palīdzēt daudz vairāk, nekā cerējuši.
ZEMGALĒ
Pensionāru biedrība “Jaunpils” projektā iesaistījusi 47 senioru mājsaimniecības un 12 sociālā centra “Lodes” iemītniekus, kā arī jauniešu centra 12 jauniešus Tukuma novada Jaunpils pagastā un Dobeles novada Bikstu ciemā. Projekta mērķis - sniegt iespēju rosīgajiem un uzņēmīgajiem Jaunpils senioriem pašu rokām īstenot dārzkopības darbus, tā bagātinot savas saimes dārzeņu pārtikas krājumus. Aktivitātēs iesaistījās arī jaunākā paaudze. Tas veicina zemkopības prasmju pārmantojamību un paaudžu sadarbību. Biedrība pauž: “Cilvēki bieži kautrējas grūtā situācijā lūgt palīdzību. Ar savu projektu mēs ne tikai nodrošinājām projekta dalībniekus ar dārza darbiem nepieciešamo, bet arī motivējām un kopā palīdzējām tiem, kam ir visgrūtāk, jo dots devējam atdodas.”
Jelgavas Senioru biedrība aptvēra 12 senioru mājsaimniecības Jelgavas valstspilsētā un Jelgavas novadā. Projekts palīdzēja arī tiem senioriem, kuriem pašiem nav iespēju vai spēka izaudzēt dārzeņus. Biedrība stāsta: “Audzējām tomātus, gurķus, ķirbjus, puravus, sīpolus un citus dārzeņus, kurus izmantojam konservēšanā un kopīgajā krājumu sagatavošanā ziemai.” Projekts ne tikai sniedza finansiālu atbalstu, bet arī veicināja fiziskās aktivitātes, psiholoģisko un emocionālo gandarījumu, darbojoties katram savā dārziņā un arī kopīgi gatavojot krājumus - konservējumus ziemai Jelgavas Senioru biedrības virtuvē.
Vecumnieku daudzbērnu ģimeņu biedrība “Saulgrieze” aptvērusi 25 mājsaimniecības Bauskas novada Vecumniekos, Misā, Beibežos, Vecumnieku, Kurmenes, Valles un Stelpes pagastā. Projekta dalībnieki saņēma sēklas un stādus, kā arī augļu kokus un ogu krūmus, kas dos rezultātu ilgtermiņā. “Projekta mērķis bija uzlabot daudzbērnu un maznodrošināto ģimeņu dzīves apstākļus, pašu spēkiem izaudzējot ražu un mācot bērniem darba tikumu, gatavojot krājumus ziemai, kā arī daloties ar citām ģimenēm. Bērni kopā ar vecākiem iesaistījās zemes apstrādes, sēšanas, stādīšanas, ravēšanas, ražas novākšanas, pārstrādāšanas aktivitātēs. Svarīgi, lai ģimenes nav tikai lūdzēji pašvaldībā un pabalstu saņēmēji, bet paši rīkotos savas materiālās situācijas uzlabošanā. Tāpēc projekta rezultāti ne tikai uzlabo projekta dalībnieku labklājību, bet arī netiešā veidā - ceļ daudzbērnu un maznodrošināto ģimeņu prestižu sabiedrībā,” stāsta projekta īstenotāju komanda.
Pūres pagasta invalīdu biedrība aptvērusi 75 Tukuma novada Pūres pagasta mājsaimniecības. Visiem projektā iesaistītajiem ir mazdārziņi, kuros viņi darbojās. Saņemot sēklas, stādus un darbarīkus, projekta dalībniekiem bija iespēja saviem spēkiem izaudzēt pārtiku un sagatavot krājumus ziemai. “Šī projekta ideja ir bijusi arī uzlabot sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju dzīves kvalitāti, mazināt sociālo atstumtību un attīstīt kopības sajūtu. Ir būtiski arī justies noderīgam un priecāties, ka ar savu darbu var nodrošināt gan savas ģimenes labklājību, gan palīdzēt citiem,” stāsta biedrības pārstāvji.
“Selekcionāra Pētera Upīša biedrība” palīdzējusi 20 Dobeles novada un Bauskas novada mājsaimniecībām. Tās ir ģimenes ar bērniem, daudzbērnu ģimenes, nepilnas un sociālā riska ģimenes. Saņemot sēklas, stādus un dārza inventāru, kā arī apgūstot zināšanas un prasmes Dārzkopības institūta un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Dobeles nodaļas konsultantu un nozaru speciālistu vadībā, projekta dalībnieki nodrošināja savas ģimenes ar pašu izaudzētiem dārzeņiem, augļiem un ogām. “Visiem projekta dalībniekiem ir zeme un vēlme to apstrādāt, kā arī apgūt zināšanas dārzkopībā. Jaunajām ģimenēm trūkst zināšanu augļu un dārzeņu pielietošanā daudzveidīgu ēdienu pagatavošanā. Projekts palīdz šo problēmu atrisināt,” stāsta projekta īstenotāji.
Dobeles novada biedrība “Penkule atver durvis” turpināja kopdārza izveidi un pilnveidošanu Ālaves muižas teritorijā, tādējādi palīdzot Penkules pagasta ģimenēm, kurām nav mazdārziņu un ir ierobežoti iztikas līdzekļi, nodrošināt sevi ar pašu izaudzētu pārtiku. Projekts aptvēra 15 mājsaimniecības Dobeles novada Penkules pagastā. “Pērn ierīkojot kopdārzu, mūsu mērķis bija ne tikai izaudzēt produkciju un tādējādi palīdzēt pagasta ģimenēm, bet arī veicināt izpratni par mazdārziņu kultūrvēsturi un to, kā un kas tika audzēts sakņu dobēs muižas laikos. Iespēju robežās izvēlējāmies augus un dārzeņus, augļu kokus un ogu krūmus, kuri tolaik bija pazīstami. Interese par šo iniciatīvu bija negaidīti liela, un pirmā raža padevās tiešām laba. Pēc ražas novākšanas, sabiedrības izglītošanas nolūkos, organizējām konservēšanas meistarklasi, kuru apmeklēja gan iesaistītās ģimenes, gan citi interesenti. Arī šoreiz organizējām ražas svētkus un meistarklases. Daļu izaudzētā novirzīta pagasta senioriem, kuri veselības dēļ dārza darbos vairs nevar piedalīties,” stāsta projekta komanda.
LATGALĒ
Biedrība “Eņģeļi ar mums” palīdzēja 35 Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes un Ludzas novada mājsaimniecībām, kuru aprūpē ir bērni vai pieaugušie ar īpašām vajadzībām, kā arī maznodrošinātām ģimenēm izaudzēt un sagatavot pārtikas produktus gan tūlītējai lietošanai, gan aukstajiem mēnešiem. Biedrība stāsta: “Projekta dalībniekiem tika nodrošināts viss nepieciešamais zemkopības darbu uzsākšanai, kā arī informatīvs materiāls un individuālas konsultācijas par augsnes sagatavošanu, augu stādīšanu un kopšanu. Katra ģimene aktīvi darbojās savā mazdārziņā – sagatavoja augsni, sēja un stādīja, ravēja, laistīja un veica citus nepieciešamos darbus. Iespēju robežās darbos tika iesaistīti arī bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām.”
Balvu Teritoriālā Invalīdu biedrība projekta darbos iesaistījusi 28 Balvu novada mājsaimniecības. Biedrības valdes priekšsēdētāja Marija Duļbinska stāsta: “Pavasarī projekta dalībnieki saņēma stādus, darba rīkus, sēklas. Projekta īstenošanas gaitā viņi ieguva zināšanas par to, kā izaudzēt labu ražu un kā to uzglabāt ziemai, dalījās ar receptēm. Mēs popularizējam ekoloģisku, veselīgu dzīvesveidu. Savukārt cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaistīšana sabiedriskajās aktivitātēs mazina atstumtību. Pieredze rāda, ka projekts ir nepieciešams, jo ne tikai sniedz grūtībās nonākušajiem cilvēkiem materiālo atspaidu, bet arī iedvesmo ļaudis darboties.”
Latvijas Sarkanā Krusta Latgales komiteja 26 Līvānu un Madonas novada grūtībās nonākušajām daudzbērnu ģimenēm izsniedza sēklas, stādus un darbarīkus, lai tās pašu rokām veiktu dārzkopības darbus. Biedrības ļaudis stāsta: “Projekta dalībnieki plānoja savu saimniecisko darbību. Uzsāka no jauna vai arī lielākā platībā iekopa savu dārzu, lai varētu nodrošināt savu ģimeni ar pašaudzēto produkciju. Izaudzēto varēja izmantot ziemas krājumu veidošanai, tādējādi ietaupot līdzekļus un tos novirzot citām ģimenes vajadzībām. Kopējs darbs savā dārzā satuvina ģimenes, rada kopības sajūtu.”
Latvijas Sarkanā Krusta Dienvidlatgales komitejas projektā piedalījās 72 Krāslavas novada sociālā riska ģimenes. Tās saņēma inventāru, sēklas un stādus, lai darbotos dārzā un izaudzētu pārtiku. Biedrība stāsta: “Noslēdzoties projektam, ģimenes ir nodrošinātas ar pašu izaudzētiem kartupeļiem, burkāniem, bietēm, sīpoliem un dažādiem konservējumiem, kas ir sagatavoti projekta ietvaros. Šis projekts ģimenēm ir liels atbalsts pārticīgai ikdienai. Turklāt labas ražas gadījumā pagastu iedzīvotāji apmainās ar izaudzēto, dalās ar tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar paši nodarboties ar dārzkopību.”
Pestīšanas Armijas Daugavpils korpusa projekts devis 12 mājsaimniecībām Daugavpils valstspilsētā iespēju pašiem izaudzēt dārzeņus un saknes, iestādīt augļu kociņus un ogulājus. Projekta komanda stāsta: “Ģimenēm, kuras iesaistās projektā, bieži trūkst naudas līdzekļu tieši pavasarī un rudenī. Tieši tad ir lielāki skolas izdevumi - kad beidzas skola vai jāuzsāk mācības. Tādēļ šis projekts ir liels ieguvums un atbalsts ģimenēm. Tas dod iespēju iegādāties vajadzīgās sēklas, stādus, augļu kociņus un ogulājus, palīgmateriālus dārzam. Vēlāk tas dod iespēju gan sezonāli, gan rudens un ziemas mēnešos baudīt pašu izaudzētus dārzeņus, saknes un nākotnē - arī ogas. Turklāt ģimenēm ar bērniem tas ir lietderīgi kopā pavadīts laiks un vecāku tiešs piemērs bērniem, dzīves prasmju apguvē.”
Biedrība “Mūsu Līksnai” projektā aktivizējusi Augšdaugavas novada Līksnas pagasta mazturīgas ģimenes, vientuļos pensionārus un daudzbērnu ģimenes dzīves kvalitātes uzlabošanai. Projekts aptvēra 23 mājsaimniecības. Biedrība motivē atjaunot mazdārziņu kultūru, it sevišķi pie daudzdzīvokļu mājām, sekmēs arī agrāko mazdārziņu teritoriju sakārtošanu, kā arī popularizē pašaudzētā nozīmību kopienas labklājībai un saimes drošībai. Biedrība stāsta: “Nodrošināti ar sēklām, stādiem un darbarīkiem, projekta dalībnieki var izaudzēt pārtiku visam gadam. Par ietaupīto naudu viņi var iegādāties malku, medikamentus vai citas nepieciešamās lietas. Viņi paši dara, domā un plāno darbus. Darbošanās mazdārziņos ne tikai nodrošina pārtiku saimei, bet arī veicina socializēšanos un aktīvu dzīvesveidu. Projekts sekmē arī maiņas kultūru kopienā.”
Biedrība “Nīdermuižas draudze” aptvēra 32 Preiļu novada Aizkalnes un Pelēču pagasta mājsaimniecības. Saņemot dārza darbiem nepieciešamo, projekta dalībnieki sarūpēja pārtikas krājumus ziemai. Tie, kuriem nav savu mazdārziņu, izaudzēja ražu uz pašvaldībai piederošās zemes vai uz brīvprātīgo zemes īpašnieku teritorijas, kuri paši pieteicās šādi atbalstīt projekta īstenošanu. Biedrība stāsta: “Veicinām mērķa grupai nepieciešamo prasmju apguvi dārzkopībā un izaudzēto produktu sagatavošanā ziemai. Sekmējam arī labdarības ideju, jo projekta dalībniekiem ir iespēja dalīties ar izaudzēto.” Projekta dalībnieki iepazinās ar darba metodēm, dārzeņu un ogu pārstrādi, ziemas krājumu sagatavošanu.
SĒLIJĀ / LATGALĒ
Biedrība “Lauku partnerība Sēlija” aptvēra 15 mājsaimniecības no Jēkabpils novada lauku teritorijām. Tā sniedza atbalstu grūtībās nonākušām, bet uzņēmīgām un rosīgām mājsaimniecībām, nodrošinot dārzkopības resursus un zināšanas pārtikas audzēšanai un sagatavošanai ilgtermiņā. Biedrība stāsta: “Projekta dalībnieki saņēma sēklas, stādus, augsnes uzlabotājus, dārza instrumentus un praktisku informatīvo atbalstu, lai uzsāktu vai paplašinātu pārtikas audzēšanu savā piemājas dārzā. Tas sniedza iespēju ne tikai samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku, bet arī stiprināt mājsaimniecību pārliecību par saviem resursiem un spējām. Papildus sekmējam arī zināšanu un prasmju apguvi par konservēšanu un pārtikas saglabāšanu ziemai.”
