KURZEMĒ
Biedrība “Kuldīgas senioru skola” darbos iesaistījusi 52 Kuldīgas pilsētas un novada senioru mājsaimniecības. Tās saņēma sēklas, stādus, mēslojumu un darbarīkus dārza darbu veikšanai. “Iesaistoties projektā, seniori nodrošina sevi ilgtermiņā ar pašu izaudzētu produkciju. Savas zināšanas seniori nodod līdzcilvēkiem, novadniekiem, citiem senioriem. Turklāt projekta dalībnieki turpina uzturēt un pilnveidot iepriekšējos gados izveidoto garšaugu un ārstniecības augu dārziņu. Tas ļauj dažādot Kuldīgas novada senioru aktivitātes, dod iespēju radoši darboties tiem, kuriem savu mazdārziņu nav,” organizācijas vadītāja Ruta Orlova stāsta par aktivitāti.
Biedrība “Ventas krasti” palīdzējusi 76 Kuldīgas novada mājsaimniecībām Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Turlavas pagastos, kurās ir nepilngadīgie bērni, trūcīgas personas, seniori, kā arī cilvēki ar invaliditāti. Projektā aktivitātes noritējušas arī aprūpes namā “Valtaiķi” Rudbāržu pagastā. Biedrības valdes priekšsēdētāja Inese Ivāne stāsta: “Projektu dalībnieki saņem nepieciešamo dārza darbu veikšanai, apgūst jaunas prasmes, atgūst aizmirstas iemaņas. Viņi kopā izaudzē pašpatēriņam dārzeņus un augļus, tādējādi papildinot savu iztikas grozu. Ar gatavās produkcijas klāstu šīm personām ir vieglāk iztikt ziemā, kā arī ir ko iedot līdzi saviem bērniem, ja viņi mācās ārpus novada.”
Kuldīgas invalīdu biedrības projektā iesaistījās 48 Kuldīgas pilsētas un novada mājsaimniecības. “Palīdzējām dārziņu īpašniekiem sagādāt nepieciešamās lietas dārza darbu veikšanai un bagātīgas ražas iegūšanai. Programmas atbalsts dod iespēju biedriem ietaupīt līdzekļus, kurus var izlietot citām neatliekamām vajadzībām - visbiežāk medikamentu iegādei un ārstēšanai. Biedri jutas saprasti, mazinās sociālā atstumtība. Turklāt projekta aktivitātes sekmē ļaužu aktīvu dzīvesveidu, jo viņiem ir iespēja strādāt savos mazdārziņos, kā arī sadarboties ar citiem projekta dalībniekiem,” stāsta biedrības priekšsēdētāja Lidija Petrevica.
Kuldīgas pilsētas pensionāru apvienība “Rumbiņa” aptvērusi 31 Kuldīgas pilsētas un novada mājsaimniecību, kas saņēma dārza darbiem nepieciešamo. Biedrības pārstāvji stāsta: “Projekts dod iespēju maznodrošinātiem pensionāriem saimniekot savos dārzos, tādējādi sagādājot sev pārtiku un samazinot kopējos izdevumus. Projekts arī aktivizē pensionārus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti.”
Ģimeņu biedrība "Dzirkstelīte" projektā iesaistījusi 32 mājsaimniecības - lielākas un mazākas ģimenes - Kuldīgas pilsētā un Kuldīgas novada pagastos. Tās saņēma nepieciešamo dārza darbu veikšanai. Biedrība stāsta: “Ģimenēm tas ir liels finansiāls atspaids, jo, izaudzējot saknes, ogas un augļus, tās ietaupa līdzekļus, kurus var novirzīt citām vajadzībām. Katrai projektā iesaistītajai ģimenei ir savs mazdārziņš vai cita biedrības biedra ierādītais zemes pleķītis. Konsultējoties ar citām ģimenēm, tiek uzlabota pašu ražas kvalitāte un daudzums. Bērni un jaunieši mācās darba tikumu, kā arī to, ka, palīdzot citiem, labie darbi tiek novērtēti un ir gandarījums par labi paveikto.”
Biedrība “Mini SD” atbalstījusi 15 sociālā riska ģimenes Ventspils novadā, kuras pašas, izvērtējot savas iespējas, izteica vēlmi saimniekot savos mazdārziņos, lai izaudzētu produktus savam saimes galdam un arī dalītos ar līdzcilvēkiem. “Šīs ģimenes pašas plāno, rēķina, mācās, stāda, ravē, rūpējas, atbild un priecājas par paveikto, kā arī analizē un domā par nākamajiem dārza darbiem un uzlabojumiem turpmākajos gados. Vēlamies, lai arī bērni un viņu vecāki nelielos novada pagastiņos būtu nodarbināti vasaras periodā, kā arī gūtu vērā ņemamu atbalstu savam ģimenes galdam,” stāsta organizācijas pārstāvji.
“Kandavas novada iespēju fonds” projektā iesaistījis 31 rosīgu Kandavas novada sociālā riska ģimeni: “Projekta tiešais rezultāts ir mazturīgo apkaimes iedzīvotāju aktivizēšana pašu dzīves kvalitātes uzlabošanai, izaudzējot savai ģimenei nepieciešamo pārtiku. Tas atslogo viņu ikdienas rūpes par iztikas sagādi. Ziemas periodā daudziem ir grūtības samaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem vai par bērnu skološanu. Un līdz ar to, iestājoties pavasarim, daudziem mazturīgajiem ir ierobežotas iespējas iegādāties visu nepieciešamo sēklu un stādu materiālu. Projekts ļauj daudziem pārvarēt šīs grūtības.”
Sabiedrības veselības un sociālā atbalsta biedrība "Absinte" aptvērusi 16 mājsaimniecības Dienvidkurzemes novada Rucavas un Dunikas pagastos. Projekta ietvaros iegādājoties un izdalot sēklas un inventāru, kā arī sniedzot informāciju par augu pareizu audzēšanu un par inventāra kopšanu, biedrība atbalstījusi iedzīvotāju iespējas pašu spēkiem sagādāt pārtiku ziemai. Projekta ietvaros tika arī izgatavota siltumnīca, kur kopīgi izaudzēti produkti grupu mājas iemītniekiem un citām krīzes situācijā nonākušajām personām. Projektu dalībnieki ir guvuši iespēju piedalīties kopīgajās aktivitātēs – ieguva jaunas zināšanas, pašu spēkiem izaudzēja produktus un pilnveidoja prasmes.
ZEMGALĒ
“Selekcionāra Pētera Upīša biedrība” palīdzējusi 20 Dobeles novada un Bauskas novada mājsaimniecībām. Saņemot sēklas, stādus un dārza inventāru, kā arī apgūstot zināšanas un prasmes Dārzkopības institūta un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Dobeles biroja konsultantu un nozaru speciālistu vadībā, projekta dalībnieki nodrošināja savas ģimenes ar pašu izaudzētiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Ilgtermiņā projekta rezultātā - iekopti 20 mazdārziņi, iestādītas ilggadīgas kultūras, kā arī iekopta zeme dārzeņiem. “Projekta gaitā uzlabota ne tikai projekta dalībnieku dzīves kvalitāte, bet arī viņu sociālās un funkcionālās prasmes. Kopā darbojoties ar vecākiem, projektā iesaistīto ģimeņu bērniem nodotas zemkopības prasmes, prasmes izaudzēto uzglabāt un sagatavot ziemas krājumiem,” stāsta projekta īstenotāji.
“Pestīšanas armijas” Bauskas korpusa projektā darbojās 20 Bauskas novada sociālā riska ģimenes un individuālas personas ar zemiem ienākumiem. Organizācijas pārstāvji stāsta: “Ar projekta palīdzību dodam ļaudīm iespēju pašiem izaudzēt dārzeņus un saknes, iestādīt augļu kociņus un ogulājus. Tas palīdz gan sezonāli, gan rudens un ziemas mēnešos, ļaujot ietaupīt mājsaimniecības budžetu. Ģimenēm ar bērniem tas ir arī lietderīgi kopā pavadīts laiks un vecāku tiešs piemērs bērniem darba prasmju apguvē.”
Vecumnieku daudzbērnu ģimeņu biedrība “Saulgrieze” aptvērusi 22 mājsaimniecības Bauskas novada Vecumniekos, Misā, Vecumnieku, Kurmenes, Valles un Stelpes pagastā. “Projekta mērķis ir uzlabot daudzbērnu un maznodrošināto ģimeņu dzīves apstākļus, pašu spēkiem izaudzējot ražu un mācot bērniem darba tikumu. Bērni kopā ar vecākiem iesaistās zemes apstrādes, sēšanas, stādīšanas, ravēšanas, ražas novākšanas, pārstrādāšanas aktivitātēs. Viņi iegūst darba prasmes un dalās ar citām ģimenēm, jo daļu no izaudzētā projekta dalībnieki dāvina citām ģimenēm. Svarīgi, lai ļaudies nav tikai lūdzēji pašvaldībā un pabalstu saņēmēji, bet paši līdzdarbotos savas dzīves situācijas uzlabošanā. Projekts netiešā veidā arī ceļ daudzbērnu un maznodrošināto ģimeņu prestižu sabiedrībā,” stāsta projekta īstenotāju komanda.
Pensionāru biedrība "Jaunpils" projektā iesaistījusi 43 senioru mājsaimniecības un 12 sociālā centra "Lodes" iemītniekus, kā arī bērnudārza "Zemenīte" audzēkņus un viņu vecākus Tukuma novada Jaunpils pagastā un Dobeles novada Bikstu ciemā. Biedrība pauž: “Projekts dod iespēju rosīgajiem un uzņēmīgajiem ļaudīm pašu rokām īstenot dārzkopības darbus, tā bagātinot viņu saimes pārtikas krājumus. Cilvēki bieži kautrējas grūtā situācijā lūgt palīdzību. Ar savu projektu mēs ne tikai nodrošinām projekta dalībniekus ar dārza darbiem nepieciešamo, bet arī motivējam un kopā palīdzam tiem, kam ir visgrūtāk, jo dots devējam atdodas. Ar iecerētajām aktivitātēm veicinām arī paaudžu sadarbību un nodosim prasmes jaunajiem zemes kopējiem.”
Dobeles novada biedrība “Penkule atver durvis” izveidojusi kopdārzu Ālaves muižas teritorijā, tādējādi palīdzot Penkules pagasta ģimenēm, kurām nav mazdārziņu un ir ierobežoti iztikas līdzekļi, nodrošināt sevi ar pašu izaudzētu pārtiku. Projekts aptvēra 15 mājsaimniecības Dobeles novada Penkules pagastā. Projekta īstenotāji stāsta: “Kopdārza ierīkošanas mērķis ir ne tikai izaudzēt produkciju, palīdzot Penkules pagasta ģimenēm papildināt un dažādot savu uztura grozu, bet arī veicināt izpratni par mazdārziņu kultūrvēsturi. Stāstām, kā un kas tika audzēts sakņu dobēs muižas laikos. Iespēju robežās stādām augus un dārzeņus, veco šķirņu augļu kokus un krūmus, kuri tolaik bija pazīstami. Projekta gaitā tiek uzlabota ne tikai dalībnieku dzīves kvalitāte, bet arī viņu sociālās un funkcionālās prasmes. Kopā darbojoties, projektā iesaistīto ģimeņu bērniem tiek nodotas zemkopības un ražas sagatavošanas ziemai prasmes.”
Pūres pagasta invalīdu biedrība aptverusi 56 Tukuma novada Pūres pagasta mājsaimniecības. Visiem projektā iesaistītajiem ir mazdārziņi, kuros viņi darbojās. Saņemot sēklas, stādus un darba rīkus, projekta dalībniekiem bija iespēja saviem spēkiem izaudzēt pārtiku un sagatavot krājumus ziemai. “Projekta ideja ir arī uzlabot sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju dzīves kvalitāti, mazināt sociālo atstumtību un attīstīt kopības sajūtu. Ir būtiski arī justies noderīgam un priecāties, ka ar savu darbu var nodrošināt gan savas ģimenes labklājību, gan palīdzēt citiem,” stāsta biedrības pārstāvji.
VIDZEMĒ
Biedrība “Ilzenes attīstībai” projektā iesaistījusi 80 mājsaimniecības. Tās saņēma sēklas, stādus un darbarīkus. Projekta pārstāvji pauž, ka tiešie ieguvēji ir Alūksnes novada Ilzenes un Zeltiņu pagasta trūcīgas un mazaizsargātas personas. Savukārt netiešie ieguvēji ir abu pagastu, kā arī Alūksnes novada ļaudis, jo izglītojot bērnus un jauniešus, kā arī ģimenes un iedzīvotājus, uzlabojas sociālā vide: “Arvien vairāk cilvēki līdzdarbojas pagastu dzīves veidošanā, palielinās iekļaušanās sabiedrībā un samazinās sociāli ekonomiskā spriedze.”
Kārķu iniciatīvas veicināšanas biedrība “Ugunspuķe” aptvērusi 23 Valkas novada Kārķu, Ērģemes un Valkas pagasta sociālā riska ģimenes. Katra saņēma sēklas, stādus, inventāru atbilstoši vajadzībām. Organizācijas vadītāja Sandra Pilskalne piebilst, ka interese par projektu un iespēju pašu rokām sarūpēt veselīgu pārtiku ir liela un ģimenes atbalstu ļoti novērtē: “Tas nav nekādās mērvienībās sarēķināms, bet ir sajūtams un redzams kā labais vairo rosību un pozitīvas emocijas. Galarezultātā katra ģimene ar saviem iekšējiem darbaroku un laika resursiem, izmantojot Borisa un Ināras Teterevu fonda materiālo atbalstu, spēj paši sev daudz vairāk palīdzēt un sarūpēt veselīgu pārtiku, nekā iepriekš pat cerējuši.”
Alūksnes un Apes novada fonds ciešā sadarbībā ar Alūksnes mazpulku dārzkopības darbos iesaistījis 12 mājsaimniecības Alūksnē un novadā. Viņu skaitā - 3 ukraiņu ģimenes. Iesaistoties projektā, dalībniekiem bija iespēja apgūt jaunas dārzkopības prasmes, pašiem izaudzēt un sagatavot ziemai ekoloģiski tīrus dārzeņus un augļus, dalīties konservēšanas pieredzē. Cilvēkiem no Ukrainas bijusi iespēja iekopt savus pašreizējo dzīvesvietu piemājas dārzus. Savukārt iegūtās iemaņas palīdz ietaupīt ģimenes budžeta līdzekļus, kā arī rada pārliecību par savām spējām kļūt patstāvīgākiem. Projektā piedalījās arī mazpulku ģimenes, kurās ir centīgi mazpulcēni un viņu čaklie vecāki. Šīs ģimenes ar savu piemēru veicina sabiedrības plašāku interesi par to, kā veidot ap sevi sakārtotu, veselīgu un ilgtspējīgu vidi. Jauniešiem tas arī ļauj būt pārliecinātākiem par sava darba noderīgumu, iesaistīties labdarībā, dalīties ar citiem.
Siguldas biedrība „Cerību spārni” projektā iesaistījusi 19 mājsaimniecības, kurās ir cilvēki ar invaliditāti. Biedrības valdes priekšsēdētāja Eva Viļķina stāsta: “Mūsu mērķis ir sniegt cilvēkiem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi, iespēju padomdevēja vadībā apgūt dārzkopības prasmes un sagatavot pārtikas krājumus ziemai. Tādējādi viņi attīsta patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes, kas uzlabo viņu dzīves kvalitāti.”
Biedrība “Māsas Veronikas” sēklas, stādus un dārza piederumus uzdāvināja 70 Smiltenes novada mājsaimniecībām - senioriem, pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, kuriem nav patstāvīga darba, daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kuras atgriežas uz dzīvi laukos un vēlas audzēt ekoloģiski tīrus produktus savam galdam. “Vietējie cilvēki jūt kopējo cenu kāpumu. Nereti ģimenes maks ir nepietiekams, lai sagādātu visu nepieciešamo, tostarp dārza darbu veikšanai. Tādēļ ieguvumi projekta dalībniekiem ir acīmredzami - finanšu ietaupījums, ekoloģiska produkcija uz saimes galda, saliedēšana izglītojošajos pasākumos. Kā arī prieks par iespēju nodot citiem gan ražas daļu, gan padomus un kopīgi sagatavot ražu ziemai,” stāsta biedrības pārstāvji.
Fonds “Saules kalns” dārzkopības aktivitātēs iesaistījis 27 Smiltenes novada trūcīgas ģimenes ar bērniem. Organizācija stāsta: “Iepriekšējo gadu projektu rezultāti rāda, ka šādas aktivitātes būtiski uzlabo dalībnieku dzīves kvalitāti. Cilvēki ne tikai ietaupa līdzekļus, bet arī iegūst pozitīvas emocijas, vairo ticību saviem spēkiem, paplašina paziņu loku, ar kuriem var dalīties pieredzē par dārzkopību un projektā paveikto. Rīkojām arī atbalsta grupas personām, kuras ir mūsu redzeslokā. Tajās cilvēki ar lielāku pieredzi dārzkopībā apmācīja mazāk pieredzējušus projekta dalībniekus.”
Olaines novada senioru biedrības „Liepas” projektā piedalījušies 30 seniori un viņu ģimenes, kuri gatavi pilnveidot saimniekošanu. Seniori un viņu ģimenes rezultātā bija nodrošinātas ilgtermiņā ar pašizaudzētu un sagatavotu produkciju, tādējādi papildinot savu mājsaimniecību ienākumus. Rudenī biedrība rīkoja ražas izstādi, kuras noslēgumā notika ražas daļas dāvināšana tiem, kuri paši nevar par sevi parūpēties, arī sociālās aprūpes centram. Tādējādi projekta dalībnieki no palīdzības ņēmējiem kļuva par palīdzības devējiem.
Biedrība "Cerības pakāpiens" aptvērusi 10 mājsaimniecības Valmieras novada Sedas pilsētā, kā arī 55 Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra ‘’Seda’’ klientus, kuri līdzdarbojās sava materiālā stāvokļa uzlabošanā. Projekta mērķauditorija - vientuļās ģimenes, pensionāri, daudzbērnu ģimenes un sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra iemītnieki. Dalībnieki saņēma stādus, sēklas, darbarīkus un mēslojumu. “Ar šo projektu arī stiprinām cilvēku vienlīdzību un saliedēt vietējos ļaudis. Darbojoties viņi iegūst pašu izaudzētus produktus savam galdam, savai ģimenei,” stāsta projekta īstenotāji.
Camphill nodibinājums “Rožkalni” aptvēris 10 mājsaimniecības Valmieras novada Rencēnu pagastā. Organizācija nodrošinājusi iespēju Rožkalnu ciemata iemītniekiem iespēju izaudzēt biodinamiski audzētus pārtikas produktus. Līdzdarbojoties sēšanas, dārza kopšanas, ražas novākšanas, produktu pārstrādes procesos, ļaudis popularizēja šos biodinamiskās saimniekošanas principus apkaimē.
LATGALĒ
Latvijas Sarkanā Krusta Latgales komiteja 20 Līvānu un Madonas novada grūtībās nonākušajām daudzbērnu ģimenēm izsniedza sēklas, stādus un darbarīkus, lai tās pašu rokām veiktu dārzkopības darbus. Biedrības ļaudis stāsta: “Projekta dalībnieki plānoja savu saimniecisko darbību. Uzsāka no jauna vai arī lielākā platībā iekopa savu dārzu, lai varētu nodrošināt savu ģimeni ar pašaudzēto produkciju. Izaudzēto varēja izmantot ziemas krājumu veidošanai, tādējādi ietaupot līdzekļus un tos novirzot citām ģimenes vajadzībām. Tāpat tika ievāktas sēklas, lai varētu arī nākamajā gadā iestādīt dārzu un novākt ražu.”
Latvijas Sarkanā Krusta Dienvidlatgales komitejas projektā piedalījās 74 Krāslavas novada sociālā riska ģimenes. Tās saņēma dārza inventāru, sēklas un stādus. Biedrība stāsta: “Mūsu projekta mērķis bija uzlabot Krāslavas novada mazaizsargāto iedzīvotāju dzīves apstākļus, ļaujot cilvēkiem pašiem rūpēties par savas ģimenes labklājību. Programmā iesaistījāmies jau iepriekš, un ir patīkami, ka iepriekšējo gadu dalībnieki savlaicīgi interesējas par iespēju projektā darboties arī nākotnē, jo tas viņiem ir liels atbalsts ģimenes pārticīgai ikdienai. Labas ražas rezultātā pagastu iedzīvotāji labprāt apmainās ar izaudzēto, dalās ar tiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nevar paši nodarboties ar dārzkopību.
Biedrība “Eņģeļi ar mums” palīdzējusi 34 Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes un Ludzas novada mājsaimniecībām, kuru aprūpē ir bērni vai pieaugušie ar īpašām vajadzībām, kā arī maznodrošinātām ģimenēm izaudzēt un sagatavot pārtikas produktus gan tūlītējai lietošanai, gan aukstajiem mēnešiem. Biedrība stāsta: “Projekta dalībniekiem tika nodrošināts viss nepieciešamais zemkopības darbu uzsākšanai, kā arī informatīvs materiāls un individuālas konsultācijas par augsnes sagatavošanu, augu stādīšanu un kopšanu. Katra ģimene aktīvi darbojās savā mazdārziņā – sagatavoja augsni, sēja un stādīja, ravēja, laistīja un veica citus nepieciešamos darbus. Iespēju robežās darbos iesaistījās bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām.”
Balvu Teritoriālā Invalīdu biedrība projekta darbos iesaistījusi 25 Balvu novada mājsaimniecības. Biedrības valdes priekšsēdētāja Marija Duļbinska stāsta: “Pavasarī projekta dalībnieki saņem stādus, darba rīkus, sēklas. Projekta īstenošanas gaitā viņi iegūst zināšanas par to, kā izaudzēt labu ražu un kā to uzglabāt ziemai, dalās ar receptēm. Mēs popularizējam ekoloģisku, veselīgu dzīvesveidu. Savukārt cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaistīšana sabiedriskajās aktivitātēs mazina atstumtību. Pieredze rāda, ka projekts ir nepieciešams, jo ne tikai sniedz grūtībās nonākušajiem cilvēkiem materiālo atspaidu, bet arī iedvesmo ļaudis darboties.”
LATVIJĀ
Fonds Ziedot.lv, īstenojot projektu ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu, aptveris 29 sociālā riska ģimenes, kuras pēc pašu iniciatīvas bija izteikušas vēlmi aktīvi līdzdarboties sava materiālā stāvokļa uzlabošanā. Mazaizsargātie cilvēki no visiem Latvijas reģioniem, tostarp ģimenes ar zemiem ienākumiem, personas ar invaliditāti, seniori, daudzbērnu ģimenes, varēja pieteikties sēklu, stādu un dārza piederumu saņemšanai.
