KURZEMĒ
Nodibinājums “Talsu novada fonds” dārzkopības darbos iesaistījis 78 motivētas Talsu novada sociālā riska mājsaimniecības. Tās audzēja dārzeņus ģimenes patēriņam un dāvinājumam rudenī citām grūtībās nonākušām ģimenēm. Īpašā uzmanības lokā bija jaunās ģimenes ar bērniem. “Pieredze rāda, ka reizēm vecākiem ir jāapgūst saimniekošanas prasmes, lai tās nodotu savām atvasēm. Bērni, kuri palīdz vecākiem dārza darbos, attīsta darba tikumu, atbildību un gūst gandarījumu par pašu paveikto,” pauž Talsu novada fonds. Projekts sniedzis tā dalībniekiem pārliecību par saviem spēkiem un iespējām mainīt ierasto dzīves ritmu, savukārt fondam - pieredzi, kā motivēt sociālā riska ģimenes uzņemties atbildību un darboties jau citā līmenī – ne vairs tikai saņemt palīdzību, bet jau pašiem, izmantojot ģimenes rīcībā esošos resursus, nodrošināt iztiku.
“Kandavas novada iespēju fonds” projektā iesaistījis 33 rosīgas ģimenes: “Mūsu reģionā dzīvo daudz ģimeņu ar bērniem, kuras pēc valsts noteiktajiem standartiem neietilpst sociālajās atbalsta grupās, tomēr ir ļoti ierobežotas savā rocībā un materiālajās iespējās. To vidū ir arī iedzīvotāji, kurus ir skārusi COVID-19 krīze.” Kandavas novada fonds šiem ļaudīm sniedzis palīdzīgu roku, projekta ietvaros izsniedzot viņiem nepieciešamos materiālus mazdārziņu ierīkošanai un padomus, lai izaudzētu pēc iespējas labāku ražu.
Biedrība “Mini SD” atbalstījusi 20 ģimenes Ventspils novadā, kuras pašas izteica vēlmi un gatavību saimniekot savā mazdārziņā, izaudzēt, sakonservēt un dot līdzcilvēkiem pašu rokām radīto. “Gadiem ejot, esam iedibinājuši tradīciju aicināt ģimenes, kuras pašas izvērtējušas savus resursus, izteikušas vēlmi saimniekot savā mazdārziņā un izaudzēt to, ko ziemā likt uz galda savai saimei. Mēs esam pārliecināti, ka šie cilvēki apzinās savu piederību, atbildību, piedzīvo lepnumu un gandarījum par paveikto,” pauž organizācijas pārstāvji. Projekta dalībnieki saņēma sēklas, stādus, mēslojumu, darbarīkus.
Biedrība Kuldīgas senioru skola iesaistījusi 42 Kuldīgas pilsētas un novada senioru mājsaimniecības. Tās saņēma sēklas, stādus, mēslojumu un darbarīkus. “Mūsu mērķis ir dot iespēju Kuldīgas novada maznodrošinātajiem senioriem, kuriem ir mazas pensijas, izaudzēt un sagatavot pārtiku, tādējādi mazinot atkarību no pašvaldības un citu organizāciju palīdzības,” stāsta organizācijas vadītāja Ruta Orlova. Biedrība veidojusi arī garšaugu - ārstniecības augu dārzu. Tas ļauj dažādot Kuldīgas novada senioru aktivitātes un dod iespēju radoši darboties tiem senioriem, kuriem savu mazdārziņu nav. Savas zināšanas par dārzeņu audzēšanu un konservēšanu, kā arī projektā gūto labumu seniori sniedza līdzcilvēkiem, citiem senioriem, Kuldīgas iedzīvotājiem.
Kuldīgas biedrība “Ventas krasti” palīdzējusi 66 mājsaimniecībām, kurās ir nepilngadīgie bērni, maznodrošinātie cilvēki, kā arī cilvēki ar invaliditāti. Viņi ieguva vērtīgas dārzkopības iemaņas, izaudzēja pašpatēriņam dārzeņus un augļus, tādējādi papildinot savu ģimenes iztikas grozu. “Ar gatavās produkcijas klāstu šīm personām ir vieglāk iztikt ziemā un ir arī ko iedot līdzi savām atvasēm, ja tie mācās ārpus novada,” stāsta projekta komandas pārstāvji. Projekta rudens mēnesī biedrība rīkoja izstādi, par projektā paveikto.
Savukārt Kuldīgas rajona invalīdu biedrības projektā iesaistījās 43 Kuldīgas pilsētas un novada mājsaimniecības. “Sēklas, stādus un darbarīkus ieguvušie projekta dalībnieki guva labumus gan īstermiņā - no pašreizējā gada ražas, gan ilgtermiņā - stādot ogulājus un augļu kociņus,” stāsta biedrība. Daļu izaudzētās produkcijas projekta dalībnieki ziedo citiem biedrības biedriem, kuri veselības problēmu dēļ nevar uzturēt savu mazdārziņu.
Kuldīgas pilsētas pensionāru apvienība “Rumbiņa” aptvēra 29 Kuldīgas pilsētas un novada pensionāru mājsaimniecības, kuras saņēma dārza darbiem nepieciešamo. “Ar šo projektu devām iespēju pensionāriem veikt dārza darbus un sagādāt sev pārtiku, kā arī gūt pārliecību par to, ka var pašu spēkiem uzlabot dzīves kvalitāti,” stāsta biedrības pārstāvji. Darbos iesaistījās arī ģimenes locekļi, sevišķi uzrunāti mazbērni, kas vasaras periodā darbojās kopā ar vecvecākiem. Ar izaudzēto ražu projekta dalībnieki dalās ar citiem biedriem, kas veselības vai cienījama vecuma dēļ nevar piedalīties dārza darbos.
VIDZEMĒ
Valkas novada Kārķu iniciatīvas veicināšanas biedrība “Ugunspuķe” aptvēra 24 sociālā riska ģimenes. Katra ģimene saņēma sēklas, stādus, inventāru atbilstoši vajadzībām. “Mēs vēlamies attīstīt vietējo cilvēku, īpaši sociāli mazaizsargāto ģimeņu iekšējos resursus, rosinot viņus apgūt iemaņas un sarūpēt veselīgu pārtiku, to pārstrādāt un, atbilstoši mūsu moto “Labais vairo labo”, dalīties ar tiem, kuri nespēj šo darbu veikt paši, piemēram, veselības problēmu dēļ,” stāsta organizācijas vadītāja Sandra Pilskalne, piebilstot, ka interese par piedalīšanos projektā bijusi ļoti liela un ģimenes atbalstu ļoti novērtē. Būtiski, ka projekta dalībnieki saņem regulāras dārzkopības speciālista konsultācijas, savukārt rudenī - iespēju piedalīties pagasta Miķeļdienas tirdziņā.
Siguldas biedrība „Cerību spārni” projektā iesaistīja 30 cilvēkus ar invaliditāti un viņu ģimenes. Organizācija pauž: “Taustāmākais šī projekta rezultāts ir, protams, no saņemtajām sēklām un stādiem pašu izaudzētie pārtikas produkti. Izaudzētā raža un sagatavotie krājumi ziemā samazina tēriņus. Taču būtiski arī tas, ka mūsu dārzs kalpo arī kā darba prasmju apguves vieta. Dārza iekopšanu un rūpes par to uzņemas visi projektā iesaistītie cilvēki. Ar dārza vadītāja atbalstu ikvienam projekta dalībniekam ir iespēja mācīties un līdzdarboties visos dārzkopības procesos – augsnes sagatavošanā, sēšanā, stādīšanā, laistīšanā, ravēšanā, ražas novākšanā.”
Cēsu novada Nītaures senioru biedrība “Labākie gadi” palīdzējusi 49 mājsaimniecībām, tostarp vientuļajiem senioriem un pirmspensijas cilvēkiem, kuri veselības vai COVID-19 pandēmijas dēļ zaudējuši iespēju strādāt. Viņi saņēma nepieciešamo darbam mazdārziņos. Savukārt rūpējoties par darba ilgtermiņa rezultātu nākotnē, bija ieplānota meistarklase par augļu kociņu un stādu aprūpi.
Smiltenes novada biedrība “Māsas Veronikas” sēklas, stādus un dārza piederumus dāvinājusi 68 mājsaimniecībām – senioriem, pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, kuriem nav patstāvīga darba, COVID -19 pandēmijas skartajām ģimenēm, daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kas atgriežas uz dzīvi laukos. “Šobrīd cilvēki sajūt cenu kāpumu, tādēļ sēklu un stādu dāvinājums ģimenēm bija liels atspaids. Ieguvumi ir acīmredzami – ekoloģiski pašu izaudzēti dārzeņi, piepildīts pagrabs, jaunas prasmes. Taču ir arī kas cits - kopīgs darbs, kopīgs rezultāts un neizmērojams prieks, dodot citiem,” stāsta biedrības pārstāvji. Projektā notikušas arī izglītojošās un dalīšanās aktivitātes, dalībnieku recepšu apkopošana.
Fonds “Saules kalns” aktivitātēs iesaistījis 15 Smiltenes novada mājsaimniecības. Ar saņemto sēklu, stādu un inventāra dāvinājumu dalībnieki pašu spēkiem nodrošināja sevi ar pārtiku ilgākam laika periodam. Organizācija stāsta: “Raugoties uz iepriekš sasniegtajiem rezultātiem, esam pārliecināti, ka šādas aktivitātes būtiski uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti. Pašu spēkiem nodrošinot sevi ar pārtikas produktiem, mūsu novadnieki gan ietaupa finanšu līdzekļus, gan iegūst pozitīvas emocijas un motivāciju turpmākai aktīvai darbībai.”
Biedrība “Ilzenes attīstībai” projektā iesaistīja 49 sociālā riska ģimenes, kas saņēma sēklas, stādus un darbarīkus. Projekta pārstāvji pauž, ka tiešie ieguvēji ir Alūksnes novada Ilzenes pagasta trūcīgās un mazaizsargātās personas. Savukārt netiešie ieguvēji ir visi pagasta iedzīvotāji, jo varēja saņemt iedvesmu un konsultāciju par mazdārziņa iekārtošanu, ražas pārstrādāšanu un uzglabāšanu.
Izsniedzot dārza darbiem nepieciešamo, biedrība “Interešu centrs “Jaunanna”” līdzdarbības aktivitātēs iesaistīja 17 Alūksnes novada Jaunannas un Annas pagastu senioru mājsaimniecības un jaunās, maznodrošinātās ģimenes ar bērniem viņu dzīves kvalitātes uzlabošanai, izaudzējot un sagatavot pārtiku savai ģimenei. “Par paliekošu vērtību uzskatām arī zināšanas un paaudžu sadarbību - seniori dalās ar savām zināšanām, prasmēm un pieredzi ar jaunajām ģimenēm, reizi mēnesī kopā sanākot un izrunājot neskaidros jautājumus. Šajās tikšanās reizēs uz projekta dalībnieku jautājumiem atbildēja un nepieciešamības gadījumā arī praktiski darbojās vietējās stādaudzētavas dārznieki.”
ZEMGALĒ
Dobeles novada “Selekcionāra Pētera Upīša biedrība” palīdzēja 20 mājsaimniecībām. Saņemot visu nepieciešamo mazdārziņa ierīkošanai un apgūstot zināšanas Dārzkopības institūta un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Dobeles nodaļas konsultantu vadībā, projekta dalībnieki nodrošinājušas savas ģimenes ar pašu izaudzētiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Ilgtermiņā projekta rezultātā iekopti 20 mazdārziņi - iestādītas ilggadīgas kultūras, kā arī iekopta zeme dārzeņiem. “Projekta gaitā uzlabota ne tikai projekta dalībnieku dzīves kvalitāte, bet arī viņu sociālās prasmes. Kopā darbojoties ar vecākiem, projektā iesaistīto ģimeņu bērni iegūst zemkopības prasmes, prasmes izaudzēto uzglabāt un sagatavot ziemas krājumiem,” pauž projekta komanda.
“Pestīšanas armijas” Bauskas korpusa projektā darbojās 30 Bauskas novada sociālā riska ģimenes un individuālas personas ar zemiem ienākumiem. Organizācijas pārstāvji stāsta: “Dalībnieki ieguva nepieciešamās lietas dārza darbu veikšanai. Izaudzētie dārzeņi dos nodrošinājumu ziemai, sagatavotie konservi un saknes pagrabos ļaus ietaupīt budžetu. Dalībnieki paaugstinājuši savu pašapziņu, kāds ir kļuvis arī par devēju, palīdzot kādai ģimenei vai Pestīšanas armijas Bauskas korpusa Labdarības zupas virtuvei.”
Vecumnieku daudzbērnu ģimeņu biedrība “Saulgrieze” aptvēra 17 mājsaimniecības Bauskas novadā. Projekta mērķis bija uzlabot daudzbērnu un maznodrošināto ģimeņu dzīves apstākļus, pašu spēkiem izaudzējot ražu un mācot bērniem darba tikumu, kā arī veidot krājumus ziemai un dalīties ar citām ģimenēm. Dažas ģimenes atsākušas zemes apstrādes darbus pēc ilgāka pārtraukuma, jo nevarēja atļauties iegādāties sēklas, stādus. Vairākas ģimenes domājušas par projektu ilgtermiņā, stādot augļu kokus, būvējot vai atjaunojot siltumnīcas, saņemot darbarīkus. “Priecē, ka, neskatoties uz ikdienas sarežģījumiem, ģimenes domā, kā pašiem uzlabot savas ģimenes dzīves apstākļus un ir gatavas ieguldīt darbu un mācīt darba tikumu bērniem,” stāsta projekta pārstāvji.
LATGALĒ
Latvijas Sarkanā Krusta Krāslavas komitejas Dagdas nodaļas projektā piedalījās 62 Krāslavas novada mājsaimniecības, kas zemo ienākumu dēļ nevar atļauties nopirkt vajadzīgo daudzumu sēklu, lai izaudzētu sev vajadzīgos dārzeņus un augļus. Taču šīs ģimenes ir gatavas strādāt un tādēļ izteica vēlmi darboties projektā savas labklājības celšanai. Noslēdzoties projektam, ģimenes ir nodrošinātas ar kartupeļiem, burkāniem, bietēm un dažādām marinādēm, ko ir sagatavojušas projekta ietvaros. Organizācija ir pārliecināta, ka kvalitatīvi īstenots projekts dod ilgstošu ietekmi ģimeņu labklājības celšanai: “Tā ir lieliska iespēja arī iegūt zināšanas un iemaņas, lai kvalitatīvāk varētu veikt zemkopības darbus arī nākotnē.”
Latvijas Sarkanā Krusta Latgales komiteja deva iespēju 19 Rēzeknes grūtībās nonākušajām ģimenēm pašu rokām veikt dārzkopības darbus pārtikas sagādāšanai savas saimes galdam. “Ar saņemtajām dārza darbiem nepieciešamajām precēm ģimenes varēja iekopt savu dārzu. Izaudzēto produkciju izmantoja ziemas krājumu veidošanai, tādējādi ietaupot līdzekļus un novirzot tos citām vajadzībām, piemēram, bērnu skolas lietām,” stāsta projekta vadītāja Gunta Stepiņa. Projektā iesaistījās ģimenes, kas no jauna uzsāka dārza ierīkošanu, kā arī ģimenes, kas veica ko jaunu, piemēram, siltumnīcas darbus, koku un krūmu stādīšanu. Tādēļ projekta īstenotāji bija paredzējuši arī projekta dalībnieku vizīti uz vietējo stādu audzētavu, kur varēja smelties vajadzīgo informāciju un iegādāties atbilstošus stādus.
Biedrība “Nīdermuižas draudze’’ dārza darbiem nepieciešamo sagādāja 32 Preiļu novada Aizkalnes un Pelēču pagasta mājsaimniecībām. Ar projektā paredzētajām aktivitātēm biedrība arī veicināja mērķa grupai nepieciešamo prasmju apguvi dārzkopībā, kopīgo darbošanos, iemaņas izaudzēto produktu sagatavošanai ziemai, veicināja vietējo labdarību - dalīšanās iniciatīvas.
Biedrība “Eņģeļi ar mums” aptvēra 26 Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes un Ludzas novada mājsaimniecības, kuru aprūpē ir bērni vai pieaugušie ar īpašām vajadzībām. Biedrība, minot svarīgus ieguvumus, saka: “Dalībnieki saņēma nozīmīgu materiālo atbalstu - sēklas, stādus, darba rīkus, kas palīdz pārvarēt grūtības un nozīmīgi uzlabo dzīves kvalitāti gan vasarā, gan gada aukstajos mēnešos. Būtiski, ka ģimenes papildinājušas zināšanas un prasmes zemkopības darbu veikšanā un guva iespēju daļu no izaudzētā dāvināt citām grūtībās nonākušam ģimenēm.” Apkopotas ēdienu un konservējumu receptes.
Balvu Teritoriālā Invalīdu biedrība projekta darbos iesaistījusi 20 Balvu novada mājsaimniecības. “Projekta dalībnieki audzēja dārzeņus un augļus, lai nodrošinātu savu ģimeni ar nepieciešamo. Informatīvajā seminārā par saņemto stādu un sēklu pielietojumu un praktiskā darbā viņi iepazina dārza kultūru. Būtiski, ka sabiedriskās aktivitātes ļauj dalībniekiem justies kā pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem,” stāsta biedrības pārstāvji.
LATVIJĀ
Fonds Ziedot.lv, īstenojot projektu ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu, aptvēra 25 sociālā riska ģimenes no dažādiem Latvijas reģioniem, kuras pēc pašu iniciatīvas bija izteikušas vēlmi aktīvi līdzdarboties sava materiālā stāvokļa uzlabošanā. Palīdzība sniegta Valmieras pilsētā un novadā, Varakļānu novadā, Rēzeknē, Rīgā, Madonā, Dienvidkurzemes novadā, Bauskas novadā, Saldus novadā, Ropažu novadā, Siguldas novadā, Liepājā. Rakstot pieteikumu brīvā formā fondam Ziedot.lv (uz e-pastu ), mazaizsargātie cilvēki, tostarp ģimenes ar zemiem ienākumiem, personas ar invaliditāti, seniori, daudzbērnu ģimenes, varēja saņemt nepieciešamo atbalstu mazdārziņa ierīkošanai.
