Kurzemē
Nodibinājums “Talsu novada fonds” darbos iesaistījis 104 motivētas Talsu novadu sociālā riska mājsaimniecības. Vasaras periodā viņi darbojās piemājas saimniecībās un mazdārziņos, audzējot dārzeņus ģimenes patēriņam un dāvinājumam rudenī citām grūtībās nonākušām ģimenēm: “Cilvēki labprāt dalās gan ar izaudzēto ražu, gan sēklām un stādiem. Rezultātā viņi kļūst par palīdzīgas rokas sniedzējiem kādai citai ģimenei. To varētu dēvēt par “līdzdalības kustību” un var vērtēt kā vienu no galvenajiem ieguvumiem vietējā kopienā ilgtermiņā,” pauž Talsu novada fonds. Projekta dalībnieki arī papildināja zināšanas un prasmes dārza darbu veikšanā, jo saņēma ieteikumus par augsnes sagatavošanu, augu stādīšanu un kopšanu.
“Kandavas novada iespēju fonds” līdzdarbības pasākumos iesaistījis 37 rosīgas ģimenes. Organizācija pauž: “Turpināsim aktivizēt maznodrošinātos, ģimenes ar bērniem un cilvēkus ar ierobežotu rocību savu ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Iesaistoties līdzdarbības pasākumos, viņi gūst pieredzi dārzeņu audzēšanā, sagatavošanā ilgstošai uzglabāšanai, kā arī gandarījumu par sasniegto savu problēmu risināšanā un savas labklājības celšanā.” Ģimenes saņēma nepieciešamos materiālus mazdārziņu ierīkošanai un padomus, lai izaudzētu pēc iespējas labāku ražu. Pielāgojoties aktuālajai situācijai un ievērojot valstī noteiktos veselības drošības pasākumus, organizācija informēja dalībniekus, izmantojot arī sociālos tīklus: “Pieredze rāda, ka daudzi projektu dalībnieki tos aktīvi lieto, tādēļ izmantojam arī šo rīku.”
Kuldīgas novada biedrība “Mini SD” iesaistījusi 25 mājsaimniecības. Dalībnieki saņēma sēklas, stādus, mēslojumu, darbarīkus. “Šogad iesaistām vairāk dalībnieku. Uzrunājam tos, kuri vēlas patstāvīgi un čakli darboties mazdārziņā, atbildīgi rūpēties par iestādīto un sagatavot ražu ziemai. Viņi paši stāda, ravē, atbildīgi rūpējas, mācās un plāno uzlabojumus turpmākajos gados. Iesaistoties projektā, cilvēki nodrošina iztiku savai ģimenei, kā arī dalās ar citiem,” pauž organizācijas pārstāvji.
Kuldīgas novada biedrība “Ventas krasti” dalībai uzaicinājusi 51 mājsaimniecību. To vidū – ģimenes, kurās ir nepilngadīgie bērni, trūcīgās ģimenes, kā arī cilvēki ar invaliditāti. Viņi saņēma nepieciešamo, lai izaudzētu produktus pašpatēriņam. Projekta komanda stāsta: “Cilvēki papildina savas ģimenes iztikas grozu, jo ar gatavās produkcijas klāstu viņiem ir vieglāk iztikt gan ražas sezonā, gan arī ziemā. Turklāt projekta dalībnieki apgūst jaunas iemaņas un atgūst aizmirstās.” Aktivitātēm ir arī ilgtermiņa rezultāts: “Tie, kuri agrāk ir piedalījušies šajā programmā, redz rezultātus - iesakņojušies kociņi un krūmiņi, zemeņu stādi, kas ražos vēl daudzus gadus. Arvien vairāk ļaudis iemācās saimniekot paši, būt noteicēji par savu laiku. Ceram, ka, mācoties izaudzēt dārzeņus un augļus pašpatēriņam, cilvēki kļūst arvien mazāk atkarīgi no sociālās palīdzības.”
Biedrība Kuldīgas senioru skola aptvēra 35 Kuldīgas novada senioru mājsaimniecības. Tās saņēma sēklas, stādus, mēslojumu un darbarīkus, lai saimniekotu savos mazdārziņos. Rezultātā seniori un viņu ģimenes ir nodrošināti ilgtermiņā ar pašizaudzētu produkciju. Savas zināšanas par dārzeņu audzēšanu un konservēšanu, kā arī projektā gūto labumu seniori sniedz līdzcilvēkiem, citiem senioriem, Kuldīgas iedzīvotājiem. “Ja projekta rezultāti ir veiksmīgi, ar izaudzēto produkciju ģimenes iepriecina arī citus, kuri dažādu problēmu dēļ saņem sociālos pakalpojumus,” pauž organizācijas vadītāja Ruta Orlova.
Savukārt Kuldīgas rajona invalīdu biedrība projektā iesaistījusi 37 mājsaimniecības. “Palīdzam dārziņu īpašniekiem iegādāties sēklas un stādāmo materiālu, darbarīkus un citas nepieciešamās lietas labas ražas iegūšanai. Šāds atbalsts dod iespēju biedriem ietaupīt līdzekļus, kurus atkal var izlietot citām neatliekamām vajadzībām, kas šiem cilvēkiem visbiežāk ir medikamenti un ārstniecība. Mājsaimniecības gūst labumus arī ilgtermiņā, stādot ilggadīgos stādījumus - ogulājus un augļu kociņus,” stāsta projekta komanda.
Saldus novada biedrība "Mūsu ligzda" aptvērusi 30 mājsaimniecības no pierobežas pagastiem. Tās ir maznodrošinātās ģimenes, mājsaimniecības, kuras pandēmijas ietekmē ir nonākušas krīzes situācijā, ģimenes, kurās aug skolas vecuma bērni. Organizācija ir pārliecināta: “Projekts sniedz ne tikai materiālu atbalstu, kas papildina ģimenes budžetu, bet arī dod jaunas zināšanas, praktiskās iemaņas, vieš cerību un pārliecību, ka nelaimē un grūtībās neesi viens, un ka vari palīdzēt sev un citiem.” Būtiski, ka dalībniekiem ir iespēja saņemt attālinātas mentoru apmācības dārzu, sējumu kopšanā, ražas sagatavošanā, konservēšanā. Savukārt rudenī, projekta noslēgumā, dalībnieki simbolisku daļu no ražas ziedo vientuļajiem sirmgalvjiem vai citām ģimenēm, kurām klājas grūti.
Vidzemē
Valkas novada Kārķu iniciatīvas veicināšanas biedrība “Ugunspuķe” aptvēra 20 sociālā riska un, īpaši, daudzbērnu ģimenes. Tās projektā saņēma nepieciešamo mazdārziņu ierīkošanai un darba rezultātā sarūpēja veselīgu pārtiku – dārzeņus, garšaugus, ogas, katra ģimene vidēji 200 kg apjomā. Organizācijas vadītāja Sandra Pilskalne stāsta, ka iepriekšējos projekta gados darbos iesaistītās ģimenes ļoti novērtē šo atbalstu un turpina aktīvi darboties, kas apliecina projekta ilgtspējību: “Tas nav pat nekādās mērvienībās sarēķināms, bet sajūtams un redzams - kā labais vairo labo, rosību, pozitīvas emocijas. Rezultātā katra ģimene ar saviem iekšējiem darba un laika resursiem, izmantojot Borisa un Ināras Teterevu fonda materiālo atbalstu, spēj paši sev daudz vairāk palīdzēt un sarūpēt veselīgu pārtiku.”
Siguldas biedrības „Cerību spārni” projektā iesaistījušies 30 cilvēki ar invaliditāti un viņu ģimenes. Projekta dalībnieki padomdevēja vadībā uzlaboja esošās un apguva jaunas dārzkopības prasmes. Viņi veica dažādus dārza darbus – augsnes sagatavošanu, sēšanu, stādīšanu, ravēšanu, augu mēslošanu u.c. Vasaras laikā viņi rūpējušies par iesēto ražu un praktiskajās aktivitātēs mācījušies konservēt un saglabāt ražu. Projekta aktivitātes notika kopienas dārzā. Organizācija pauž: “Kopienas dārzs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir nozīmīga mācīšanās vieta. Tas kalpo gan kā darba prasmju apguves objekts, gan kā pārtikas avots. Kopīgu dārza iekopšanu un rūpes par to uzņemas visi projekta dalībnieki. Ar dārza vadītāja atbalstu viņi mācās un līdzdarbojas visos dārzkopības procesos, kā arī vēlāk – konservē un sagatavo izaudzēto ziemai.”
Cēsu novada Nītaures senioru biedrība “Labākie gadi” aptvērusi 40 mājsaimniecības, tostarp vientuļos seniorus, personas ar invaliditāti un daudzbērnu ģimenes. Viņi saņēma sēklas, stādāmo materiālu, minerālmēslus un dārza piederumus. Taču būtisko akcentu šī gada aktivitātēs biedrība lika uz COVID-19 skartajām senioru ģimenēm. “Iesaiste projektā senioriem ļāvusi atgūt spēkus un veselību pēc ilgā ierobežojumu sloga, rodot iespēju būt darbīgiem un aktīviem, sava dzīvesprieka un ģimenes budžeta uzlabošanā. Uzmundrina arī dalīšanās prieks, jo daļu no izaudzētā nogādājam mūsu novadniekiem - vientuļajiem senioriem, kuri paši vairs nespēj izaudzēt dārzeņus,” pauž organizācija.
Smiltenes novada biedrība “Māsas Veronikas” palīdzējusi 62 mājsaimniecībām: "Aptaujas rezultātā noskaidrojām, ka liela interese piedalīties ir vietējiem senioriem un pirmspensijas ļaudīm, kuriem ir zemi ienākumi, daudzbērnu ģimenēm un vientuļām māmiņām, jaunām ģimenēm, kuras ir atgriezušās uz dzīvi laukos, kā arī ģimenēm, kuru ienākumi pandēmijas laikā ir samazinājušies.” Tās ar biedrības gādību ir izaudzējušas ekoloģiskus dārzeņus, sagatavojušas krājumus ziemai un iestādījušas augļu kokus un ogulājus, kas labumu nesīs arī turpmākajos gados. Ir plānotas arī izglītojošās un dalīšanās aktivitātes, dalībnieku recepšu apkopošana.
Fonds “Saules kalns” aktivitātēs iesaistījis 15 Smiltenes novada mājsaimniecības. Ar saņemto sēklu, stādu un inventāra dāvinājumu dalībnieki pašu spēkiem nodrošina sevi ar pārtiku ilgākam laika periodam. Organizācija stāsta: “Tas uzlabo kopējo dzīves kvalitāti, ļauj ietaupīt finanšu līdzekļus, parāda, ka ar saviem spēkiem ir iespējams panākt daudz un sniegt motivāciju turpmākai aktīvai darbībai.”
Zemgalē
“Pestīšanas armijas” Bauskas korpusa projektā darbojušās 30 Bauskas novada mājsaimniecības - sociālā riska ģimenes un individuālas personas ar zemiem ienākumiem. Ar projekta palīdzību organizācija vēlējusies dot cilvēkiem iespēju pašiem izaudzēt dārzeņus un saknes, iestādīt augļu kociņus un ogulājus. Tas dod papildinājumu ģimenes budžetā: “Bieži šie cilvēki nespēj nopirkt vajadzīgās sēklas, stādus, augļu kociņus, ogulājus, palīgmateriālus. Tādēļ projekts viņiem ir labs atspaids. Mūsu mērķis - palīdzēt projekta dalībniekiem kļūt neatkarīgākiem no pabalstu sistēmas un, nākotnē, kļūt arī par devējiem.” Organizācija ir pārliecināta, ka ģimenēm ar bērniem tas ir arī lietderīgi kopā pavadīts laiks un vecāku tiešs piemērs bērniem dzīves prasmju apguvē.
Dobeles novada “Selekcionāra Pētera Upīša biedrība” palīdzējusi 16 ģimenēm. Būtiski, ka dalībniekiem ir dota unikāla iespēja ražu izaudzēt Dārzkopības institūta un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Dobeles nodaļas konsultantu vadībā. Apgūstot zināšanas un prasmes, projekta dalībnieki nodrošina savas ģimenes ar pašu izaudzētiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Ilgtermiņa rezultātā tiek iekopti mazdārziņi - iestādītas ilggadīgas kultūras, kā arī iekopta zeme dārzeņiem. Kopā darbojoties ar vecākiem, projektā iesaistīto ģimeņu bērniem tiek nodotas zināšanas par zemkopību, prasmes izaudzēto pareizi sagatavot un uzglabāt. Dalībnieki saņēmuši arī recepšu grāmatu un izdales materiālus dārzkopībā.
Latgalē
Latvijas Sarkanā Krusta Krāslavas, Dagdas, Aglonas novadu komitejas Dagdas nodaļas projektā piedalījušās 52 mājsaimniecības, kuras izteica vēlmi saņemt sēklas un stādus. Tās ir ģimenes, kuras zemo ienākumu dēļ nevar atļauties nopirkt vajadzīgos materiālus, lai izaudzētu dārzeņus un augļus. Organizācija pauž: “Dalība projektā ir lieliska iespēja pašiem par sevi rūpēties, kā arī gūt zināšanas, lai kvalitatīvāk veiktu dārzkopības darbus. Noslēdzoties projektam, dalībnieki ir nodrošināti ar kartupeļiem, burkāniem, bietēm un dažādām marinādēm, ko ir sagatavojušas projektā.”
Savukārt Latvijas Sarkanā Krusta Latgales komiteja devusi iespēju 19 Rēzeknes pilsētas sociālā riska ģimenēm pašu rokām veikt zemes darbus. Tās saņēma stādus, kokus un augļu krūmus, kā arī spaiņus, grābekļus, lāpstas, kapļus, minerālmēslus u.c. būtiskas lietas. Organizācija pauž: “Ar nepieciešamajām precēm ģimenes var pašu rokām iekopt savu dārzu un sagādāt pārtiku saimes galdam. Tāpat tika ievāktas sēklas, lai varētu arī nākamajā gadā iestādīt dārzu un novākt ražu.” Projekta īstenotāji ir pārliecināti, ka aktivitātēm būs arī ilgtermiņa efekts, jo ir apgūtas jaunas iemaņas, lietošanai paliks izsniegtie dārza kopšanas piederumi, koki un krūmi dos ražu vēl nākamajos gados.
Biedrība “Laimīgi Indrā” darbos iesaistījusi 25 Krāslavas novada ģimenes, kurās vienam vai abiem ģimenes locekļiem nav darba un kuri audzina skolas vecuma bērnus. Tās saņēmušas dažādas sēklas, stādus, nepieciešamo dārza inventāru. Biedrības pārstāvji pauž: “Ar projekta palīdzību mazinām šo cilvēku atstumtību, palīdzam pārvarēt sarežģīto dzīves situāciju. Tas īpaši būtiski pagastos, kuros ir liels bezdarba līmenis, un ģimenes, bieži, ir nonākušas īslaicīgās grūtībās. Taču šie cilvēki ir gatavi patstāvīgi strādāt, iekopt dārzu. Tādējādi mēs kopā rādam pozitīvu piemēru citiem.”
”Sabiedriskais centrs “Aizkalne”” aktivitātēs iesaistījusi 32 Preiļu novada maznodrošinātās un daudzbērnu ģimenes. Biedrības pārstāvji stāsta: “Daudziem ir finansiālas grūtības pavasarī iegādāties sēklas un stādus. Vairākām maznodrošinātām personām nav arī vajadzīgo zināšanu par dārza darbiem, kā arī par ražas sagatavošanu un konservēšanu. Tādēļ projekta dalībnieki saņem ne tikai vajadzīgos materiālus, bet arī speciālistu un pieredzējušo saimnieču padomus par dārza kopšanu, mēslošanu, cīņu ar kaitēkļiem un izaudzētās produkcijas uzglabāšanu. Būtiski, ka dārza darbos piedalījušās arī dalībnieku atvases, tādējādi mācoties darba tikumu.” Projekta komanda uzsvaru liek uz bioloģisko metožu pielietošanu dārzeņu audzēšanā, biokomposta sagatavošanā un ekoloģiska mēslojuma izmantošanā.
Savukārt Balvu Teritoriālā Invalīdu biedrība projekta darbos iesaistījusi 20 Balvu novada mājsaimniecības. Sēklas, stādus un darbarīkus saņēmušie dalībnieki audzēja pārtiku gan savai ģimenei, gan arī lai palīdzētu biedrības biedriem, kuri paši nevar par sevi parūpēties. “Šī iniciatīva ir nākusi no pašām ģimenēm, jo tā ir lieliska iespēja gan nodrošināt sevi ar pārtiku, gan pavadīt laiku veselīgi, kopā ar bērniem, gan arī palīdzēt tiem, kam tas tiešām ir nepieciešams, ” stāsta biedrības pārstāvji. Īpašu uzmanību projekta komanda veltījusi ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām.
Latvijā
Fonds Ziedot.lv, īstenojot projektu ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu, aptvērusi 36 sociālā riska ģimenes no dažādiem Latvijas reģioniem, kuras pēc pašu iniciatīvas bija izteikušas vēlmi aktīvi līdzdarboties sava materiālā stāvokļa uzlabošanā. Rakstot pieteikumu brīvā formā fondam Ziedot.lv (uz e-pastu ), mazaizsargātie cilvēki no dažādiem Latvijas reģioniem, tostarp ģimenes ar zemiem ienākumiem, personas ar invaliditāti, seniori, daudzbērnu ģimenes, varēja saņemt nepieciešamo atbalstu mazdārziņa ierīkošanai.
