Starp Baltijas valstīm Latvija ir vienīgā, kurā kopienu filantropija ir iesakņojusies un var atskatīties uz gandrīz 20 gadu veikumu.
Ap 2000. gadu Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programma par vienu no savas darbības mērķiem noteica stiprināt filantropijas kultūru Latvijā, lai veicinātu jaunu un stabilu finanšu avotu veidošanos pilsoniskās sabiedrības aktivitāšu nodrošināšanai.
Sabiedrības līdzdalības un kopienu filantropijas attīstība praktiski izpaudās iedzīvotāju foruma modeļa ieviešanā un kopienu fondu izveidē.
Iedzīvotāju forumu un kopienu fondu pirmsākumi Latvijā meklējami 2001. gadā, kad Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programma izsludināja projektu konkursu pilotprojekta “Iedzīvotāju līdzdalība un kopienu filantropija” īstenošanai. Kopienu līmenī tika izraudzītas divas vietējas organizācijas – Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs Talsos un Lielvārdes ārzemju sakaru un izglītības veicināšanas birojs. Abu organizāciju uzdevums bija potenciāli attīstīt iedzīvotāju līdzdalības un kopienu filantropijas idejas savas darbības teritorijā.
Pirmā pilotprojekta fāze tika vērsta uz iedzīvotāju līdzdalības veicināšanu, pēc ASV pieredzes tika rīkoti iedzīvotāju forumi. Šis līdzdalības modelis paralēli tika attīstīts arī Lietuvā un Igaunijā. Latvija rūpīgi analizēja modeļa priekšrocības un trūkumi, meklēja Latvijas iedzīvotāju mentalitātei piemērotu pieeju. To izmēģināja jau pirmajos iedzīvotāju forumos, kas notika Lielvārdē un Talsos. Pirmo iedzīvotāju forumu rezultāti liecināja, ka iedzīvotājiem ir interese līdzdarboties, un iedzīvotāju forums ir veids, kā ieinteresēt un motivēt iedzīvotājus būt līdzdalīgiem savas apkārtējās vides veidošanā un attīstībā.
Savukārt otrā pilotprojekta fāze bija veltīta kopienu filantropijas jēdziena apgūšanai. Tās ietvaros tika piesaistīti konsultanti no Charities Aid Foundation Krievijas pārstāvniecības, notika studiju vizītes uz Čehiju un Slovākiju, kā arī darbs Talsos un Lielvārdē, lai izveidotu vietējos kopienu fondus.
Kopienu fondu izveides process un tā rezultāts abās pilsētās – Lielvārdē un Talsos – izvērtās atšķirīgi. Tas tikai stiprināja kopienu filantropijas iniciatīvas atbalstītāju pārliecību, ka kopienas fonda izveide katrā vietā ir unikāla un nav vienotas receptes, kā to veikt. Taču pastāv virkne pamatnosacījumu, kas jāņem vērā fonda izveides procesā. Priekšstatu par to var gūt no izklāsta par to, kā fondu izveides process norisinājās Talsos, Lielvārdē, Alūksnē, Valmierā un Liepājā.
2008. gadā Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programma savu darbību Latvijā un Baltijā noslēdza un atbalsts jaunu kopienu fondu izveidei apsīka. Taču Iedzīvotāju forumu rīkošana un kopienu fondu darbība ir apliecinājusi, ka tie ir veiksmīgi rīki vietējās sabiedrības aktivizēšanai.
Borisa un Ināras Teterevu fonds Kopienu filantropijas attīstības programmu sāka 2012. gadā. Tās mērķis ir nostiprināt un attīstīt kopienu filantropijas konceptu Latvijā, sniedzot atbalstu esošo kopienu fondu attīstībai un jaunām kopienu fondu izveides iniciatīvām lauku reģionos. Latvijas kopienu fondu piesaistītais kapitāls dod iespēju piepildīt vietējo iedzīvotāju ieceru simtus pilsētās un novados.
Aicinām palūkot infografiku par kopienu fondu izveidi, mērķiem un darbību.
Programmas īstenošanā Borisa un Ināras Teterevu fonds sadarbojas ar Kopienu fondu kustību. Tās mērķis - veicināt kopienu filantropiju un iedzīvotāju līdzdalību Latvijas novados, pārstāvēt Latviju starptautiskā mērogā. Plašāk par Kopienu fondu kustību.
