Pasaulē ir pazīstami dažādu veidu fondi, kuru rīcībā jau dibināšanas brīdī ir nepieciešamie finanšu resursi, vai arī tie jāpiesaista fonda darbības procesā:
- privātie fondi – tos veido konkrētas privātpersonas līdzekļi un/vai privātpersonu mantojumi;
- korporatīvie fondi – tos veido viena vai vairāku uzņēmumu ziedojumi vai ieguldījumi, ko tie veic kādā sev interesējošā nozarē;
- tematiskie fondi, kas piešķir līdzekļus kādai konkrētai tēmai vai problēmas risināšanai;
- operacionālie fondi – paši īsteno projektus un nepiešķir līdzekļus citiem projektu vai iniciatīvu īstenotājiem (pārsvars Latvijas fondu ir tieši operacionālie fondi);
- kopienu fondi, kas darbojas noteiktā teritorijā, piesaistot vietējās kopienas resursus un atbalstot vietējas iniciatīvas.
Kopienu fondiem dažādās valstīs mēdz būt atšķirīgi standarti, tomēr par vienojošām kopienas fonda pazīmēm var uzskatīt to, ka:
- kopienas fonds piešķir līdzekļus citu organizāciju projektiem, turklāt daudzveidīgās tēmās;
- fonda līdzekļus veido daudzveidīgi vietējie avoti, nevis viens ziedotājs;
- fonds ir neatkarīgs no kāda konkrēta politiska, ekonomiska vai cita spēka; tas veido plašas partnerības un uzņemas līdera lomu vietējās labdarības un dialoga veicināšanā;
- liela daļa fondu veido neaizskaramo kapitālu un nodrošina tā mērķtiecīgu pārvaldību.
Kopienu filantropija ir starptautiska kustība, kas sekmē pozitīvas pārmaiņas vietējās sabiedrībās teju visos kontinentos. Pasaulē darbojas 1864 kopienu fondi, Eiropā – 670. No tiem – deviņi darbojas Latvijā – Talsos, Lielvārdē, Valmierā, Alūksnē un Apē, Kandavā, Limbažos, Viduslatgalē, Ķekavā un Liepājā. Tie aptver 26 pašvaldības un teju 300 tūkstošus iedzīvotāju.
