“Teātris.zip” Īpašo izlasi papildinājušas vēl trīs izcilas izrādes, kuru TV pirmizrādes piedzīvotas nupat aizvadītajā pavasara sezonā – Latvijas Nacionālā teātra “Ferdinands un Luīze” un “Cilvēki laivās”, kā arī Dailes teātra “Spīdolas nakts”. “Teātris.zip” Īpašā izlase ir lieliska iespēja bez laika ierobežojuma baudīt arī iepriekšējo gadu iestudējumu ierakstus.
Foto: Kristaps Kalns, Nacionālā teātra arhīvs
Īpašo izlasi kuplinājusi Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Ferdinands un Luīze”, kuru pēc Frīdriha Šillera lugas "Viltus un mīla" iestudējusi Dita Lūriņa. Izrāde ir īsts totālā teātra paraugs: grandiozā Aigara Ozoliņa scenogrāfija, sakrālās un laicīgās mūzikas izmantojums (muzikālā celiņa veidotāja Zane Dombrovska) skaistajās Ievas Aniņas, Raimonda Celma un Agneses Budovskas balsīs, Ingas Raudingas piedāvātā aktieru fiziskās spējas izaicinošā kustību partitūra ar levitēšanu gaisā un virpuļošanu uz lodes.
Šillera luga saucas “Viltus un mīla”, bet Dita Lūriņa to pārsaukusi galveno varoņu vārdos, jo akcents ir uz mīlestību, arī tās tumšo pusi, nevis politiskajām intrigām kā lugā. Par izrādi Ojārs Rubenis sarunājas ar režisori Ditu Lūriņu.
Foto: Marko Rass, Dailes teātra publicitātes foto
Īpašo izlasi kuplinājusi arī Dailes teātra izrāde “Spīdolas nakts”, kurā var satikties ar Raini - tādu, kādu to ir ieraudzījuši režisors Viesturs Kairišs un dramaturgs Matīss Gricmanis.
Aicinām noskatīties vai izlasīt arī Ojāra Rubeņa sarunu ar režisoru Viesturu Kairišu un dramaturgu Matīsu Gricmani. "Spīdola ir kaut kāda nepieradinātā enerģija, kas jebkuram māksliniekam piemīt. Mēs gribējām izcelt to ārā no abām lugām un ielikt kā tādu ceļazvaigzni, uz ko šobrīd skatīties. Jo – kas mūs var aizvest pie jauniem mērķiem? – tas ir radošais impulss," par izrādi teic dramaturgs Matīss Gricmanis.
Viņa lugā Raiņa darbu "Uguns un nakts" un "Rīgas ragana" varoņi sastopas ar Raini. Kangars pat uztur apsūdzību Rainim, kuru tur aizdomās par valsts nodevību. Izrādē izseko arī Lāčplēša ģenealoģijai – kā liecinieki Raiņa prāvā uzaicināti citi autori, kas izmantojuši šo mītu: Andrejs Pumpurs, kura eposs ir pamatā visam, ko mēs zinām par Lāčplēsi, Andrievs Niedra, kurš, pats apsūdzēts par nodevību, ir uzrakstījis lugu "Kangars" un dzejnieks Fallijs ar lugu "Lāčplēsis".
Foto: Matīss Markovskis, Nacionālā teātra publicitātes foto
Bez laika ierobežojuma tagad ir skatāma arī Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Cilvēki laivās” Ineses Mičules režijā. "Kas ir Latvija pasaulē, kas ir šis mazais ciematiņš feniņa lielumā?" ir tikai viens no jautājumiem, kuru sev un skatītājiem uzdod izrādes veidotāji. Šī ir ļoti vizuāla izrāde. Ir daudz efektīgu bilžu ainu, kas nolasās kā gleznas. Tur ir Ilzes Vītoliņas brīnišķīgie kostīmi, kas no laikmetīgajiem tērpiem pārceļo uz vēsturisko laiku ar garajām, kuplajām kleitām. Tur ir Ginta Sippo divplakņu scenogrāfija, kas veido šo neapturamo smilšu kāpu, kas pamazām apsedz Kuršu ciemu. Ulda Anžes atveidotais skolotājs Kuronis mēģina pret to cīnīties, mēģina apturēt šo ciemata neizbēgamo izzušanu zem smilšu kalna.
Ojārs Rubenis raidījumā sarunājas ar režisori Inesi Mičuli un Uldi Anži, kurš saka: “…pamatstāsts ir, kā jau Inese teica, ka paši kuršu pēcnācēji ir pielikuši pirkstu tam – nocērtot mežu –, ka ir sakustējusies kāpa, kas nāk virsū ciematam, un viņiem būs tas jāpamet. Vārdu sakot, stāsts ir par tautas palikšanu vai izmiršanu. Tāpēc tas arī ļoti uzrunā mūs šodien.
Tik ļoti aktuāls ir šis stāsts, kā mums noturēt savu tautas patību un nezaudēt to. Tas ir ārējais faktors, ārējais fons, lai izstāstītu šo stāstu, – kāpas nākšana virsū. Tā kāpa mums nāk katru dienu virsū, un katru dienu mums ir ar šīm smiltīm savā dzīvē jācīnās.”
