Valmieras iedzīvotājus un viesus turpmāk priecēs mākslinieku Aivara Vilipsōna un Ivara Miķelsona izveidotais mākslas objekts “Krodera ābele” – veltījums izcilajam Latvijas režisoram Oļģertam Kroderam. Tas atklāts 9. augustā, režisora 99. jubilejā, netālu no Valmieras Drāmas teātra. Mākslas objekts tapis, pateicoties Krodera fondam, Borisa un Ināras Teterevu fondam un citiem ziedotājiem.
“Līdz brīdim, kad bronzas ābele tika nolikta īstajā vietā, es neticēju, ka tas tiešām ir noticis. Mēs sākām sapņot par režisora piemiņas vietas radīšanu Valmieras pilsētā jau 2014. gadā. Mēs strīdējāmies, uzklausījām viedokļus, kādam būtu jāizskatās mākslas objektam, kas būtu visatbilstošākais režisora garam. Aivars Vilipsōns piedāvāja savu versiju par Kroderu kā augļu koku un tapa Krodera balva, kuras vizualizācija pilsētvidē tagad ir Krodera ābele Ziloņu ielā.
Sapratām, ka ar individuālajiem ziedotājiem to nevar paveikt, tāpēc mūsu projekts iestrēga. Un tad 2017. gadā mums laimējās satikt brīnišķīgos mecenātus Borisu un Ināru Teterevus. Bez viņiem tas nekādi nebūtu bijis iespējams,” savu prieku neslēpj Evita Sniedze, Valmieras teātra direktore un Krodera fonda locekle.
“Lēmumu atbalstīt šo skaisto projektu pieņēmām jau 2017. gadā, apmeklējot Valmieru un klausoties Krodera fonda iecerēs. Ir liels prieks par to, ka esam varējuši to kopīgi īstenot. Esmu pārliecināta, ka Boriss būtu gandarīts, redzot šīs ieceres iemiesojumu skaistajā mākslas darbā,” pauž mecenāte Ināra Tetereva.
Mākslas objekts atklāts 2020. gada 9. augustā – režisora 99. dzimšanas dienā Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros. Svinīgo atklāšanu vadīja tradicionālie Krodera pirmdienu vadītāji – Krodera fonda pārstāvji – Artūrs Skrastiņš un Vilis Daudziņš.
Mākslas objekta atrašanās vieta – netālu no Valmieras Drāmas teātra - ir zīmīga, jo tieši šajā teātrī režisors ir aizvadījis divus no saviem ražīgākajiem dzīves posmiem, arī pēdējos gadus, iemiesojot sapni par domubiedru teātri (1964–1974 un 2001–2012), izaudzinājis aktierus vairākās paaudzēs. Jo Oļģerts Kroders, tāpat kā Pēteris Lūcis, Felikss Deičs, Māra Ķimele, Valentīns Maculēvičs un Varis Brasla ir cilvēki, kuri radījuši šī teātra baušļus par ētiku, valodu un ansambli.
Plānots, ka jau pēc gada Ziloņu ielā jauno mākslas objektu ielenks atjaunotā promenāde ar Teātra laukumu. “Iespējams, ka Krodera ābele ir tikai aizsākums nākamajiem mākslas objektiem”, piebilst Rihards Rudāks, viens no Krodera fonda pārstāvjiem, Krodera pirmais Hamlets.
Mākslas objekts - bronzas ābele ar āboliem - ir Krodera balvas vizuālais attēlojums pilsētvidē. Balvu piešķir gada izaicinošākajam un izcilākajam mākslinieciskajam devumam profesionālajā teātrī. Līdz šim to ir saņēmis režisors Viesturs Kairišs, aktrise Guna Zariņa, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Monika Pormale un aktrise Indra Briķe.
Oļģerts Kroders (09.08.1921. Rīgā - 10.10.2012. Valmierā) ir strādājis gandrīz visos Latvijas teātros, iestudējot 136 izrādes, bijis kino un teātra aktieris. Bijis izsūtījumā Tālajos ziemeļos (1941–1956). Oļģerta Krodera gara aristokrātisms un iekšēja neatkarība ļāvusi viņam gan mākslā, gan dzīvē vērsties pret garīgu un fizisku varmācību, klišejiskiem estētiskiem kanoniem, iestudējumos uzsverot cilvēka kā domājošas būtnes garīgās aktivitātes, atbildības un iekšējās brīvības nozīmību. Iespējams, tāpēc četras reizes savā mūžā trīs dažādos teātros iestudējis Viljama Šekspīra traģēdiju “Hamlets”. Režisors apglabāts Valmierā, Dīvala kapos.
