Pirms piecpadsmit gadiem — 20. maijā — savu darbību sāka Borisa un Ināras Teterevu fonds. Šo gadu laikā fonds atbalstījis un turpina atbalstīt izcilas ieceres piecās jomās: izglītībā un zinātnē, kultūrā un mākslā, rūpēs par dzīvniekiem, kopienu projektos un sociālajā palīdzībā. No sirds pateicamies simtiem rosīgu ļaužu, kuri bijuši kopā ar fondu, palīdzot īstenot darbus, kas sniedz labumu tūkstošiem cilvēku Latvijā un ārpus tās!
Lūk, vien daži darbi, kas piecpadsmit gados tapa ar fonda atbalstu un rosīgu ļaužu darbu!
Borisa un Ināras Teterevu fonda 15 jubilejas priekšvakarā Latvijas Republikas kultūras ministre Agnese Lāce pasniedza mecenātei Inārai Teterevai īpašo atzinības rakstu par izcilu un ilgstošu ieguldījumu Latvijas kultūras, mākslas, izglītības, zinātnes un sociālās labklājības jomu attīstībā. Raksts ir pasniegts Mākslas muzejā Rīgas Birža, atklājot izstādi “Palazzo Madama. Itālijas māksla un amatniecība 6.-19. gadsimts”. Izstāde tapusi ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu un ir daļa no viena miljona eiro lielā ieguldījuma vērienīgās kultūras norisēs, svinot fonda 15 gadu jubileju.
Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena un mecenāte Ināra Tetereva. Foto: Matīss Markovskis
Ieskandinot Valmieras teātra simtgadi, fonds sniedzis atbalstu četru nozīmīgu Latvijas dramaturģijas klasikas jauniestudējumu tapšanai. Iestudējumi guva publikas un kritiķu atzinību: “Jāzeps un viņa brāļi” (režisore Inese Mičule), “Pazudušais dēls” (režisors Reinis Suhanovs), kā arī “Atraitnes dēls” (režisors Viesturs Roziņš) un “Valmieras puikas” (režisors Jānis Znotiņš).
Šī jaudīgā sadarbība ar Valmieras teātri turpinājās 2024./2025. gada sezonā, piedāvājot skatītājiem vēl piecus jauniestudējumus: Viljama Šekspīra traģēdiju “Romeo un Džuljeta” (režisore Inese Mičule), Gunāra Priedes lugas “Zilā” (režisore Māra Ķimele) iestudējumu, Annas Brigaderes pasaku “Sprīdītis” (režisors Reinis Suhanovs), vēl vienu Gunāra Priedes darbu “Trīspadsmitā”, kas iestudēts ar nosaukumu “Četri balti krekli” (režisors Jānis Znotiņš), un Tomasa Manna romāna “Burvju kalns” iestudējumu (režisors Toms Treinis).
Tradicionāli Valmieras teātra sezonas atklāšana norit pie mākslas objekta “Krodera ābele” - veltījuma izcilajam režisoram Oļģertam Kroderam. Mākslinieku Vilipsōna (Aivars Vilipsons) un Ivara Miķelsona veidotais mākslas objekts tapa ar fonda līdzatbalstu un tostarp iemieso ideju, ka cilvēku raksturo viņa darbi un darba augļi, tādēļ fonda un Valmieras teātra sadarbība jauniestudējumu izveidē simboliski 2023. gadā iesākta pie šī teātra cienītājiem būtiskā mākslas objekta.
Kopā ar Mākslas muzeju Rīgas Birža ir tapuši daudzi nozīmīgi izstāžu projekti, tostarp “Provansas valdzinājums” (2015), “Prado 12 raksturi” (2017), “Advents, Ziemassvētki un Zvaigznes diena kopā ar Prado” (2024–2025), kā arī pirmais Latvijas sadarbības projekts ar Ufici galeriju “Pašatklāsme. Tintoreto, Omars Galljāni, Lorenco Puljizi” (2021).
Jaunākā izstāde muzejā ir apskatāma no šī gada 22. maija līdz 24. augustam. Tas ir kopprojekts ar Turīnas Senās mākslas muzeju Palazzo Madama - “Palazzo Madama. Itālijas māksla un amatniecība 6.–19. gadsimts”. Izstāde piedāvā iespēju apskatīt vairāk nekā simts izcilus mākslas priekšmetus no Turīnas Senās mākslas muzeja kolekcijas, kas ietver laika posmā no 6. līdz 19. gadsimtam radītos dekoratīvi lietišķās mākslas meistardarbus, kā arī atsevišķus priekšmetus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumiem.
Viens no fonda ilggadējiem sadarbības partneriem ir Ziedot.lv. Fonds atbalsta Ziedot.lv iniciatīvas jau kopš fonda darbības sākuma, gan sniedzot regulāru palīdzību Ziedot.lv un Bērnu rehabilitācijas centra POGA darbībai, gan arī ar ziedojumiem konkrētiem projektiem. Darbs turpinās un iemiesojas arvien jaunos darbos.
Fonda atbalsts Rehabilitācijas centram POGA un īpašai Mollii tērpu un terapijas programmai ļauj arvien lielākam bērnu skaitam saņemt Mollii rehabilitāciju mājas apstākļos. Šī terapija mazina muskuļu spastisku, palīdz atgūt kontroli pār kustībām un aizkavēt muskuļu atrofiju. Tā paredzēta pacientiem ar cerebrālo trieku, multiplo sklerozi, pēc insulta, muguras vai galvas smadzeņu traumām vai citiem neiroloģiskiem kustību traucējumiem. Fonds atbalsta Mollii terapeitisko kostīmu iegādi, konsultācijas un rehabilitācijas kursu sniegšanu.
Rundāles pils restaurācijas pabeigšana bija pirmais fonda noslēgtais granta līgums. Restaurācijas darbiem noslēdzoties, Rundāles pils muzejā pastāvīgi ir aplūkojamas ar fonda atbalstu atjaunotās un labiekārtotās telpas – Biljarda zāle, hercoga bibliotēka, hercoga divi kabineti un ģērbistaba, hercogienes buduārs, hercogienes tualetes kabinets un guļamistaba, Lielā galerija, kā arī pils rietumu puses kāpnes. Restaurētas telpas un bagātināts interjers. Tajā – arī Eiropā lielākā biljarda galda kopija, izsmalcināts galda piederumu komplekts kabinetam un vēl, un vēl. Rundāles pils – muzejs pastāvīgi ir apmeklētāko Latvijas muzeju vidū.
Teātris.zip ieraskta raidījumu par Jaunā Rīgas teātra izrādi “Latviešu mīlestība”. Foto: Teātris.zip
Raidījumu un teātra izrāžu cikls Teātris.zip turpina ierakstīt un rādīt televīzijā Latvijas teātru izrādes. Kopš 2012. gada ar fonda atbalstu ir iemūžinātas daudzveidīgas, spilgtas, nozīmīgas izrādes. Ierakstīšanai tiek atlasīti Rīgas un reģionu teātru labākie un skatītāju iecienītākie iestudējumi.
Turpinās fonda ilgtermiņa atbalsts Latvijas teātra gada balvai "Spēlmaņu nakts" - vienīgajam valsts mēroga pasākumam, kas izvērtē teātra sezonu kopumā valsts un pašvaldību, kā arī neatkarīgajos teātros. Ceremoniju organizē Latvijas Teātra darbinieku savienība ar Kultūras ministrijas un Borisa un Ināras Teterevu fonda iesaisti. Ar šo ilgtermiņa līdzatbalstu fonds sniedz ieguldījumu Latvijas teātra kultūras saglabāšanai un attīstīšanai, kā arī teātra profesiju prestiža celšanai.
Kopš fonda dibināšanas atbalsts sniegts arī Rīgas Stradiņa universitātei ar mērķi atbalstīt talantīgākos topošos medicīnas jomas speciālistus un pilnveidot studiju kvalitāti. Studiju gaitas šobrīd turpina 20 stipendiāti medicīnā – talantīgie topošie ārsti. Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju medicīnā saņēmuši kopumā jau 56 RSU Medicīnas fakultātes pamatstudiju studenti. No viņiem jau 36 stipendiāti ir saņēmuši RSU diplomu, kuplinot jauno Latvijas mediķu pulku.
Kopš 2014. gada līdz 2024. gada izskaņai filantropa Borisa Tetereva mērķstipendijas saņēmušie Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēki ir modernizējuši jau 187 studiju kursus. Stipendiju mūsdienīgu mācīšanas risinājumu ieviešanai RSU konkursa kārtībā iegūst docētāji gan veselības aprūpes, gan sociālo zinātņu studijās. Mācībspēki turpina uzlabot RSU kursus, tos piemērojot inovatīvām tendencēm un studentu vajadzībām.
Pēc mecenātu Borisa un Ināras Teterevu ierosmes fonds ir iedibinājis apbalvojumu – Goda zīmi. To piešķir organizācijai vai personībai par īpašiem nopelniem labdarības un brīvprātīgā darba veicināšanā vai par ilgstošu un pašaizliedzīgu darbību kādā jomā vai atsevišķa projekta sabiedrības labā realizāciju ar izciliem panākumiem.
2024. gadā Goda zīmi saņēma Latvijas Radio 1 raidījuma “Radio mazā lasītava” vadītāji Ingvilda Strautmane un Gundars Āboliņš. Raidījumā lasa, komentē aktuālākos un interesantākos literāros darbus. Priekšā klausītājiem lasa aktieris Gundars Āboliņš. Savukārt pirms lasījuma skan žurnālistes Ingvildas Strautmanes saruna par darbu ar tā autoru, tulkotāju vai izdevēju. Raidījums “Radio mazā lasītava” top ar fonda atbalstu un tā ierakstus var klausīties gan radio viļņos, gan ierakstos.
Borisa un Ināras Teterevu fonda Goda zīmi šajos gados saņēma Līvu (lībiešu) savienības “LĪVOD ĪT” valdes priekšsēdētāja Ieva Ernštreite, Latvijas Radio 1 raidījuma “Radio mazā lasītava” vadītāji Gundars Āboliņš un Ingvilda Strautmane, LTV raidījumu un izrāžu cikla “Teātris.zip” vadītājs Ojārs Rubenis un projekta “Teātris.zip” vadītāja Ilze Šadurska; ilggadējais Rundāles pils muzeja direktors, gleznotājs, mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis un pētniece, Rundāles pils muzeja izstāžu kuratore Lauma Lancmane; ilggadējais M.Čehova Rīgas Krievu teātra direktors Eduards Cehovals; profesors Artis Sīmanis; ilggadējais Talsu Pensionāru biedrības vadītājs Antons Kivlenieks (12.06.1928. – 06.04.2019.); profesors Jānis Gardovskis; profesors Aleksejs Naumovs un Fonda “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.
Lībiešu svētki un līvu karogs. Foto: Jānis Pešiks
Rūpējoties par līvu (lībiešu) tautas unikālās kultūras un tradīciju saglabāšanu un turpināšanu, Borisa un Ināras Teterevu fonds kopš 2014. gada sniedz atbalstu “Līvu (lībiešu) savienības LĪVOD ĪT” darbībai. Ar fonda atbalstu sekmēti darbi Rīgā un reģionālajās nodaļās Kolkā, Mazirbē un Ventspilī. Sagatavota “Lībiešu gadagrāmata”, organizēta bērnu vasaras skola “Mierlinkizt” un Somugru dienas Cēsīs, Rīgā un Ventspilī un citi pasākumi. Ar fonda līdzfinansējumu turpināta Lībiešu tautas nama atjaunošana, sniegts atbalsts telpu uzlabojumiem un labiekārtojumam. Atbalstītas Līvu (lībiešu) savienības simtgades norises (2023. gadā), Jāņu ielīgošanas svētki Mazirbē, tradicionālie Lībiešu svētki, karoga svētki un citas aktivitātes.
Fonds turpina īstenot programmu uzņēmīgajiem un rosīgajiem “Pats savam SAIMES GALDAM”. Tās ietvaros bezpeļņas organizācijas palīdz grūtībās nonākušajām ģimenēm veikt zemkopības darbus pārtikas sagādāšanai savam saimes galdam. Mājsaimniecības saņem sēklas, stādus, darbarīkus un mēslojumu, kā arī padomus dārzkopībā, lai izaudzētu pēc iespējas labāku ražu.
Kopš 2017. gada fonda programmas ietvaros atbalstīts jau 171 dārzkopības projekts. Programmā piedalījušās 5`480 mājsaimniecības ar kopumā 19`815 iedzīvotājiem. Kopējais fonda piešķirtais atbalsts līdz šim sasniedz 326`415 eiro.
Ilggadējas sadarbības ietvaros fonds sniedz atbalstu dzīvnieku patversmei "Labās mājas" un "Dzīvnieku Draugs". Kopš 2011. gada tajās ar fonda līdzatbalstu aprūpēti daudzi tūkstoši dzīvnieku. Sniegta profilaktiskā un ārkārtas veterinārā palīdzība, operācijas un aprūpe no cilvēku ļauna prāta cietušiem dzīvniekiem, kā arī veikti remontdarbi. Šo gadu laikā atbalsts sniegts arī kalnu gorillu glābšanai Āfrikā un ziloņu aprūpei Taizemē.
Raidījuma vadītāji Inese Kreicberga un Magnuss Eriņš. Foto: Ķepa uz sirds
Rūpes par dzīvniekiem iemiesojas arī atbalstā raidījumam "Ķepa uz sirds". Tas Latvijas Radio 2 skan svētdienās ar iespēju to ierakstos noklausīties internetā. Savukārt TV raidījums ir skatītāju iemīļots jau kopš 2011. gada 15. janvāra, kad ar fonda atbalstu TV ēterā iznāca pirmais raidījums.
Darbības gados atbalsts sniegts vairākiem projektiem citās valstīs. Piemēram, bāreņu namam Bali salā Indonēzijā, kur no nabadzības un bada ir pasargāti teju 100 bērni no Bali, Sumbas un citām Indonēzijas salām. Sumba ir viena no nabadzīgākajām Indonēzijas salām, tostarp dēļ ūdens trūkuma. Tekoša ūdens un tualešu ar ūdens padevi nav vairākumā skolu un slimnīcu. Lai salas iedzīvotājiem palīdzētu izkļūt no ilgstošas nabadzības, tika īstenots projekts, lai ierīkotu ūdens ņemšanas akas, izmantojot visvienkāršāko mehānismu, kuru ir viegli izmantot un nepieciešamības gadījumā salabot. Borisa un Ināras Teterevu fonds vairākus gadus līdzfinansēja šos darbus, kā arī kopienas un sociālos projektus Gvatemalā, Gvinejā-Bisavā un Peru.
Fonda īstenotajā programmā “Dakter, es labi redzu!” no 2013. līdz 2017. gadam sertificēts oftalmologs apmeklēja teju visas Latvijas lauku skolas, veicot bezmaksas redzes pārbaudi un sniedzot konsultācijas. Šajā laikā pārbaude veikta 16`224 skolēniem 469 lauku skolās. 4`005 skolēnu ar vāju redzi saņēma receptes-dāvanu kartes briļļu iegādei.
Ar fonda atbalstu vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē īstenota virkne pasākumu, kas bagātina tās kultūrvēsturisko vērtību. To vidū koncertzāles Mazajā zālē skan jauns “Steinway&Sons” koncertflīģelis, izveidota leģendārā latviešu diriģenta Arvīda Jansona skulptūra, izgaismoti izcilā latviešu grafiķa Anša Cīruļa sienu gleznojumi.
Filantrops Boriss Teterevs ērģeļu atklāšanas pasākumā. Foto: Evija Trifanova, LETA
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai sniegtā atbalsta ietvaros 2014. gadā akadēmijā atjaunotas un atklātas jaunbūvētas trīsmanuāļu romantiskā stila ērģeles. Šīs ir pirmās Latvijas pēckara vēsturē pilnīgi no jauna uzbūvētās ērģeles, kas veidotas Latvijas vajadzībām un kuru būvi realizējuši Latvijas ērģeļu būvētāji - Ugāles ērģeļbūves darbnīca. Tādēļ jaunais ērģeļbūves projekts ir rets un nozīmīgs Latvijas kultūrvēstures notikums.
Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā ieguvuši 20 Latvijas Mākslas akadēmijas studenti. Attēlā: mecenātes Ināras Teterevas stipendiāti mākslā, 2019. gada LMA absolventi Krišjānis Elviks, Agate Lielpētere un Jānis Krauklis.
Sadarbības ar Latvijas Mākslas akadēmiju ietvaros atbalsts sniegts arī LMA balvai. Balvas mērķis - apzināt un novērtēt izcilākos sasniegumus Latvijas vizuālās mākslas, dizaina un mākslas zinātnes jomās, veicinot mākslas procesu attīstību, kā arī jaunu ideju un projektu īstenošanu. Šo balvu pirmo reizi 2011. gadā pasniedza gleznotājai Džemmai Skulmei, mākslas vēsturniecei Laimai Slavai un gleznotājam Jānim Avotiņam.
Darbības gados virkne kultūras pasākumu īstenota Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas "Tête-à-Tête” ietvaros. Tā pirmo reizi notika 2013. gadā, sasniedzot 75 tūkstošus interesentu. Jau 2015. gadā mākslas programmas pasākumi sasniedza vairāk nekā 200`000 cilvēku Latvijā, bet starptautiskās tiešraides Eiropas Raidorganizāciju apvienības teritorijā - vairākus miljonus mākslas mīļotāju. Attēlā - operdziedātāja Elīna Garanča un komponists Raimonds Pauls radošās sadarbības vakarā “Baltās paslēpes” Latvijas Nacionālajā teātrī, kas notika "Tête-à-Tête 2016" ietvaros.
Atbalsts sniegts Latvijas Nacionālās operas akadēmijai, kuras mērķis - jauno mākslinieku apmācība, palīdzot uzsākt profesionālās gaitas operas teātrī, kā arī nodrošinot mākslinieku profesionālo tālākizglītību un pilnveidošanos.
No izrādes “Karalis Līrs”. Foto: Aigars Altenbergs
Ar fonda atbalstu M.Čehova Rīgas Krievu teātrī tapušas 10 izrādes: "Divpadsmitā nakts" (2010), "Tango ar Stroku" (2012), "Līgavaiņi" (2013), "Kunga komediants" (2013), "Hanuma" (2014), "Spoks no Kentervilas" (2016), "Mēdeja" (2016), "Mīlēt" (2016), "Karalis Līrs" (2017) un Latvijas valsts simtgadei iestudētais - “Maģijas atslēgas” (2018).
Attēlā: Ojārs Spārītis. Foto: Jānis Brencis
Stiprinot ilggadējo sadarbību ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), fonds darbības gados atbalstīja LZA Lielo medaļu jeb augstāko apbalvojumu, ko piešķir Latvijas un ārvalstu zinātniekiem par izciliem radošiem sasniegumiem, kā arī vairāku izdevumu iznākšanu. Piemēram, 2024. gadā pie lasītājiem ir nākusi Ojāra Spārīša grāmata “Akadēmiskie dialogi par zinātni un dzīvi”. Ojārs Spārītis no 2012. gada līdz 2024. gadam veica LZA prezidenta un viceprezidenta pienākumus. Šajā grāmatā iekļautas vairāk nekā 30 O.Spārīša intervijas, kas tapušas 2021.-2024. gada laikā, sarunājoties ar dažādu nozaru zinātniekiem - akadēmiķiem, korespondētājlocekļiem, LZA Ārzemju un Goda locekļiem, augstskolu mācībspēkiem un profesoriem. 2023. un 2024. gadā ir izdota arī LZA gadagrāmata. Tās sastādītāji lasītājiem piedāvājuši rakstu kopas par nozīmīgākajiem sasniegumiem un notikumiem Latvijas un pasaules zinātnē.
Foto: Žēlsirdības misija "Dzīvības ēdiens"
Zupas virtuves bija viens no pirmajiem sociālās palīdzības projektiem, kuru fonds ieviesa jau savas darbības sākumā. Kopš 2010. gada fonds dažādās programmās atbalsta labdarības virtuvju darbu, kas nodrošina siltu maltīti tūkstošiem trūcīgo un mazaizsargāto nedēļā. Īpašs papildu atbalsts sniegts bērniem, sirmgalvjiem un personām ar īpašām vajadzībām, kā arī labdarības virtuvju iekārtošanai.
Savukārt kopš 2021. gada līdz 2024. gadam fonda programma “Maizes rieciens – atbalsts labdarības virtuvēm” ļāvusi 15 labdarības virtuvēm 11 pilsētās iegādāties jaunu aprīkojumu un iekārtas. Šodien un turpmāk šie ilgtermiņa uzlabojumi ļaus tām saimniekot ērtāk un taupīgāk, dodot iespēju trūcīgajiem un mazaizsargātajiem regulāri saņemt siltu maltīti Rīgā, Bauskā, Iecavā, Vangažos, Varakļānos, Daugavpilī, Valmierā, Jelgavā, Smiltenē, Liepājā un Saldū. Fonds tām ir sniedzis atbalstu iekārtu, inventāra un mēbeļu iegādei, telpu remontam, kā arī energoresursu rēķinu apmaksai aukstajos mēnešos.
Borisa un Ināras Teterevu fonds ir nozīmīgākais kopienu filantropijas veicinātājs Latvijā (kopš 2012. gada). Fonds palīdzējis nostiprināties kopienu filantropijai Latvijā, sniedzot atbalstu esošo kopienu fondu darbībai un jaunu kopienu fondu izveidei reģionos. Visbiežāk atbalstīti izglītības projekti, kultūras pasākumi, apkārtnes labiekārtošana, veselības, sociālās labklājības, sporta jomas, jauniešu iniciatīvas un ieceres sava novada popularizēšanai. Iemīļoti un jautri ir kļuvuši bumbu ralliji jeb labdarības loterijas, kurās fonda atbalstītie kopienu fondi piesaista līdzekļus sava novada labdarības projektiem. Ik vasaru bumbu dzīšanas svētkos kopienu fondi piesaista vairākus tūkstošus eiro vietējo kopienu atbalstam. Kopienu fondi atzīst, ka šādas iniciatīvas palīdz gan īstenot izcilas ieceres, gan arī izbaudīt kopā būšanas prieku.
Programmas „Nāc un dari! Tu vari!” ietvaros fonds sniedza finansiālu atbalstu darbīgām bezpeļņas organizācijām pilsētās un laukos, kuras ar savu rosību dara bagātu tuvākās apkaimes iedzīvotāju dzīvi, kā arī sarežģījumu brīžos sniedz atbalstu līdzcilvēkiem. No 2013. līdz 2016. gadam ir atbalstīti 160 projekti. Norises atbalstītas 79 pašvaldībās, aptverot vismaz 108`350 iedzīvotāju. “Nāc un dari! Tu vari!” projektu tematisks klāsts bija ļoti plašs – no nūjošanas līdz apkārtnes sakārtošanai, no aktivitātēm ar dzīvniekiem līdz kultūras pasākumiem, no senioriem līdz jaunajām māmiņām. Attēlā: Latvijas Sarkanā Krusta Šķaunes nodaļas projektā paplašināta esošā Māmiņu centra darbība un izveidots rotaļu laukums bērniem. Pateicībā vietējie bērni bija atsūtījuši fondam jauku un aizkustinošu foto sveicienu.
Vairāku gadu garumā Latvijas Nacionālā bibliotēka un Borisa un Ināras Teterevu fonds sadarbojās projektā, bagātinot LNB krājumu ar augstvērtīgām grāmatām, katalogiem un filmām par mākslu. Jaunieguvumu kolekcija uzsver izcilu personību lomu mākslas vēsturē un mūsdienu mākslā, sākot ar renesansi līdz 21. gadsimtam, tostarp - ietverot resursus par laikmetīgās mākslas autoru radošo sasaisti ar vecmeistariem. Rezultātā LNB krājumi papildināti ar 570 jauniem augstvērtīgiem mākslas izdevumiem un 235 dokumentālām filmām par mākslu.
Sadarbības ar LNB ietvaros ar fonda gādību pie lasītājiem Latvijas novadu un pilsētu publiskajās bibliotēkās nonākuši arī septiņi unikāli izdevumi. To autori ir pazīstami ikvienam lasītājam – Ojārs Spārītis, Vaira Vīķe-Freiberga, Imants Freibergs, Aija Odiņa, Ojārs Pētersons, Aivars Vilipsōns, Dita Rietuma un Normunds Naumanis.
Fonda programmas "Māksla publiskajā telpā" vadmotīvs - DOMĀTPRIEKS, uzsverot, ka laikmetīgā māksla pilsētvidē var ienest vairāk pozitīvu pārsteigumu, paradoksu, pasaules elpu un domas klātbūtni. Ar praktisku ieceri - radīt paliekošus laikmetīgās mākslas darbus pilsētvidē - Rīgā ir uzstādīta virkne mākslas objektu. Viens no pirmajiem – Ojāra Pētersona vides mākslas objekts "Lielā Vāze. 3/4" (pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas) un tam sekojošs "Lielā Vāze. 1/4" (pie Rīgas Stradiņa universitātes galvenās ēkas). Savukārt Latvijas universitātes Botāniskajā dārzā ir apskatāmi mākslinieku Brigitas Zelčas-Aispures un Sanda Aispura radītais objekts "Klusā daba" un Aigara Bikšes mākslas objekts “Meitene ar kurpi” (attēlā).
2021. gada 18. novembrī ar mecenātes Ināras Teterevas atbalstu iemirdzējās trīs zeltītas Brīvības pieminekļa zvaigznes. Viņas ziedojums sniedzis iespēju iegādāties divus īpašus gaismas ķermeņus, kas gaismā ceļ un zelta zvaigznēm ļauj mirdzēt arī diennakts tumšajā laikā. Trīs zvaigznes, ko Brīvības tēls jaunas sievietes veidolā ceļ debesīs, simbolizē Latvijas vēsturiskos novadus – Kurzemi, Vidzemi un Latgali.
Gadu vēlāk atklāts ar fonda atbalstu tapušais taktilais Brīvības piemineklis. To izveidoja tēlnieki Kārlis Alainis un Ivars Miķelsons, lai vienu no mūsu valsts galvenajiem simboliem varētu ar taustes palīdzību iepazīt arī neredzīgi un vājredzīgi cilvēki. Šis ieguldījums turpināja fonda atbalstu iecerēm, kas saistītas ar Latvijas tautas brīvības un neatkarības simbolu.
Kopš 2014. gada Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedz regulāru finansiālu atbalstu Nacionālo bruņoto spēku veterānu un kritušo karavīru ģimeņu rehabilitācijas un ārstniecības programmai. To īsteno Valsts aizsardzības un patriotisma fonds "Namejs". 2022. gada oktobrī fondam piešķirta Valsts aizsardzības un patriotisma fonda "Namejs" pateicība par sniegto atbalstu.
Foto: Lauma Ķeire, LU Botāniskais dārzs
Kopš 2013. gada Borisa un Ināras Teterevu fonds LU Botāniskā dārza attīstībā ir ieguldījis 1,545 miljonus eiro. Veikti būtiski teritorijas infrastruktūras sakārtošanas darbi, lai dārzs kļūtu par plašai publikai pievilcīgu vietu, kur atpūsties, apmierināt zinātkāri, pavadīt brīvo laiku, nodarboties ar pētniecību un izglītību, baudīt izstādes, koncertus un citus kultūras pasākumus.
Ar fonda atbalstu dārzā atjaunoti dažādi stādījumi, iegādāta tehnika, pilnveidota infrastruktūra, labiekārtota publiskā telpa. Savukārt 2022. gadā, LU Botāniskā dārza simtajā jubilejā, Borisa un Ināras Teterevu fonds pasniedza tam īpašu dāvanu – augu kolekciju automātisko laistīšanas sistēmu, kas turpmāk ļaus efektīvi kopt un saglabāt daudzveidīgo augu fondu visā dārza teritorijā. Laistīšanas sistēmas ierīkošana ir noslēdzošais akcents dārza simtgadei veltīto vides sakopšanas darbu kārtā.
"Teterevi Latvijai" ir viena no brīvdabas rododendru šķirnēm, ko izveidojis Rihards Kondratovičs (1932-2017) Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā "Babīte". Šķirne veltīta mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem pateicībā par atbalstu kultūrai, zinātnei un izglītībai. Šķirnei ir skaisti, purpurrožaini ziedi lielās ziedkopās. "Teterevi Latvijai" ir mūžzaļais rododendrs, kam raksturīga izcila dekorativitāte, laba salcietība un ziemcietība. Tas dod iespēju šķirni izmantot apstādījumu ierīkošanā ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.
Latvijas Dārzkopības institūta zinātnieki ir selekcionējuši jaunas saldā ķirša un aprikozes šķirnes. Godinot Borisa un Ināras Teterevu fonda ilggadējās labdarības aktivitātes, tās ir nosauktas abu mecenātu vārdos. Aprikozes šķirne ‘Boriss’ savu vārdu ieguva par godu Borisam Teterevam, savukārt saldā ķirša šķirne ‘Ināra Tetereva’ ir veltījums mecenātei. Vārdu piešķiršana jaunajām augļaugu šķirnēm norisinājās 2023. gada 12. jūlijā Latvijas Dārzkopības institūta dārzā.
