Valmieras teātra 2024./2025. gada sezona skatītājiem piedāvājusi vēl piecus nozīmīgus jauniestudējumus, kas tapuši teātra jaudīgajā draudzībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu. Sezona pilnasinīgi rit atjaunotajā teātra ēkā, tādēļ jauniestudējumu vienojošā tēma ir atgriešanās mājās un mīlestības dažādās izpausmes – no bērna sapņošanas un draudzības, pusaudžu kategoriskuma līdz nenovēršamai kaislībai un mīlas trīsstūriem.
Kopumā divās sezonās fonds atbalstījis jau deviņus Valmieras teātra jauniestudējumus, kas ir skatāmi teātra repertuārā.
Šajā sezonā iestudēti Viljama Šekspīra traģēdija “Romeo un Džuljeta” (režisore Inese Mičule), Gunāra Priedes luga “Zilā” (režisore Māra Ķimele), Annas Brigaderes pasaku luga “Sprīdītis” (režisors Reinis Suhanovs), vēl viena Gunāra Priedes luga “Trīspadsmitā”, kas iestudēta ar nosaukumu “Četri balti krekli” (režisors Jānis Znotiņš), un Tomasa Manna romāna “Burvju kalns” iestudējums (režisors Toms Treinis).
Savukārt 2023./2024. gada sezonā ar fonda atbalstu iestudēti četri latviešu dramaturģijas klasikas darbi, kuri guva publikas un kritiķu atzinību: “Jāzeps un viņa brāļi” (režisore Inese Mičule), “Pazudušais dēls” (režisors Reinis Suhanovs), kā arī “Atraitnes dēls” (režisors Viesturs Roziņš) un “Valmieras puikas” (režisors Jānis Znotiņš).
Aicinām noskatīties sarunu ar Valmiera teātra direktori Evitu Ašeradenu tostarp par Valmieras teātra kolektīva jaudīgo darbu:
“Romeo un Džuljeta”
Pirmais 2024./2025. gada sezonā pie skatītājiem nonāca viens no slavenākajiem un traģiskākajiem mīlasstāstiem – Viljama Šekspīra “Romeo un Džuljeta” Ineses Mičules režijā. Tas piedzīvoja pirmizrādi 2024. gada 15. novembrī uz Valmieras teātra Lielās zāles skatuves. Valmierā luga iestudēta arī 1966., 1989., 2014. gadā. Režisores Ineses Mičules un radošās komandas jaunā “Romeo un Džuljetas” versija Valmieras teātrī tapusi ar pārliecību, ka katrai paaudzei ir nepieciešama sava Džuljeta un savs Romeo.
“Mani nodarbināja tēma par bērniem, kuri ir sveši saviem vecākiem. Bērni, kuriem ir dots potenciāls būt laimīgiem, bet viņiem ir jāiet bojā. Gan Romeo, gan Džuljeta ir izraidītie savā ģimenē. Tā ir patriarhāla pasaule. Cietsirdības pasaule. Vai liktenīgā kļūda bija pašpietiekamība un garīgā nesaprašanās starp paaudzēm? Konflikts starp jaunību un vecumu. Dzīvi un nāvi. Brīvu gribu un likteni,” tā izrādes režisore Inese Mičule.
“Zilā”
Gunāra Priedes luga “Zilā” Māras Ķimeles režijā pirmizrādi piedzīvoja 2024. gada 15. decembrī Valmieras teātra Jaunajā zālē. Izrāde stāsta par Rasmu un viņas smagi slimo dēlu Juri, kuri pēc autoavārijas mitinās augstu Gruzijas kalnos. Juri vajā zilās govs ciešais skatiens, ko brīdi pirms avārijas viņš pamanījis šosejas malā. Tas līdz šim paviegli dzīvojušajā jaunietī kaut ko atmodina. Viņš lūdz mātei sagādāt tautasdziesmu sējumus, par kuriem visi zina, bet izlasījis ir tikai retais. Eksistenciālā nošķirtībā ģimene risina smagus jautājumus par vainu, noklusēto un to, kā dzīvot tālāk.
“Izrāde par to, kā dzīve piespiež pagriezt spogulīti pašam pret sevi un ieraudzīt ko negaidītu. Caur aiziešanu, Juris savienojas ar savu būtību un, galu galā, – pats ar savu tautu, ar visu, kas nav aptaustāms tikai ar rokām. Mums ir arī garīgais mantojums. <…> izrāde par to, ka aiziešana nav beigas, bet augstākais punkts. Juris aiziet gaismā, viņš apskaidrojas un aiziet,” teica režisore Māra Ķimele.
“Sprīdītis”
Annas Brigaderes pasaku luga “Sprīdītis” tika iestudēta režisora Reiņa Suhanova vadībā un pirmizrādi piedzīvoja 2025. gada 24. janvārī Valmieras teātra Lielajā zālē. Izrāde paredzēta bērniem no pirmās līdz piektajai klasei, bet interesanta būs arī vecākiem un vecvecākiem. Jau vairāk kā simt gadus Brigaderes radītais stāsts par ņipro, zinātkāro, nesavtīgo puiku ar lielo dūšu piedzīvo aizvien jaunas interpretācijas.
Lai pamodinātu nedaudz iemigušo sirdi un aplauztu lepnības radziņus, Sprīdītim ir jāpārvar visvisādi šķēršļi, sargājot Vēja mātes dēlus, atbrīvojot mežā apmaldījušos bērnus no Lutauša, uzveicot atjautībā Sīkstuli un visbeidzot – pieveicot pašu velnu. Tikai tad nāk atalgojums – saprašana, ka laime nebija jāmeklē nemaz tik tālu. “Tā ir izrāde par pieaugšanu un piedzīvojumiem pilnu bērna ienākšanu pieaugušo pasaulē,” saka režisors Reinis Suhanovs.
“Četri balti krekli”
14. martā Valmieras teātra Jaunajā zālē pie skatītājiem nonācis Gunāra Priedes lugas “Trīspadsmitā” jauniestudējums, ko režisors Jānis Znotiņš iestudēja ar nosaukumu “Četri balti krekli”.
Teātra radošā komanda stāsta par izrādi: “Māksla vienmēr bijusi konfliktā ar varu, un mākslinieka brīvībai vienmēr bijušas robežas, taču atšķirībā no laika, kurā patrāpījies dzīvot, mainās bardzība, ar kādu vēršas pret robežpārkāpēju. Cēzars Kalniņš, kura kaislība ir rakstīt dziesmas, nonāk konfliktā ar kultūras komisijas locekli Anitu Sondori, kura Cēzara dziesmas uzskata par nepiedienīgām, tāpēc pieprasa tās cenzēt. Pa vidu abu uzskatu sadursmei stāstā ir ierauta arī Bella, kuras pasauli nav iespējams iegrožot melnbaltā rāmī, jo viņa izvēlas dzīvot pati pēc saviem noteikumiem.”
“Burvju kalns”
2024./2025. gada sezonā repertuāru kuplinājis pēc Nobela prēmijas laureāta Tomasa Manna romāna veidotais iestudējums “Burvju kalns” Justīnes Kļavas dramatizējumā un Toma Treiņa režijā, pirmizrādi piedzīvojot 2025. gada 11. aprīlī Valmieras teātra Lielajā zālē. Izrāde seko topošā inženiera Hansa Kastorpa dienām Šveices sanatorijā, kur viņš sastopas ar mīlestību un tiek ierauts divu civilizāciju sadursmē, atklājot, ka bīstamāka par jebkuru infekcijas slimību ir indivīda garīgā mazspēja.
Režisors Toms Treinis: “Manna darbā ir sajūta par Eiropu kā Ēdenes dārzu, kuru kāds ir sargājis, bet tagad liekas, ka pārējā pasaule arī grib šajā dārzā ienākt. Un mums, līdzīgi kā Hansam Kastorpam, ir jāmeklē taka, pa kuru iet tālāk. Viņš ir spiests apzināties, ka viņam būs jādzīvo citādākā pasaulē. Pasaulē, kas nebūs tāda, kādu viņš bija iztēlojies.”
