Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2016. gadā. Apbalvoto autoru vidū arī Dr. Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Valsts prezidente laikā no 1999. līdz 2007. gadam. Augsto atzinību viņa saņēma par darbu folkloras pētniecībā jeb ciklu “Trejādas saules”.
Ar tā piekto grāmatu - zinātnisko monogrāfiju "Mitoloģiskā Saule" (2016) Vaira Vīķe-Freiberga noslēdza ilgu un nozīmīgu latviešu folkloras pētniecības posmu, kas veltīts aptuveni 4000 latviešu tautasdziesmu tekstu par sauli izpētei.
Tagad grāmata kopā ar Imanta Freiberga sastādīto tautas dziesmu izlasi “Laima. Mūža licējiņa” pieejama arī 119 Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās. Tās pie lasītājiem nonāca ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu.
“Uzsākot darbu pie Saules dainām, kurā jau sākotnēji, dziesmu tekstus publicējot, atklājās vajadzība tos konceptuāli iedalīt trīs krasi atšķirīgās kategorijās. No šīm “Trejādām Saulēm” kosmoloģiskā saule bija viena, fiziskā saule – otra, bet mitoloģiskā jeb teiksmainā saule – trešā. Ļoti plašajā fiziskās saules dziesmu korpusā savukārt bija saskatāmi trīs atšķirīgi fiziskās saules aspekti: hronoloģiskā saule kā debesu pulkstenis, siltā saule – saistīta ar meteoroloģiskiem laika apstākļiem un gaišā saule kā dienas gaismas parādība. Katrā šajā fiziskās saules kategorijā bija tik daudz dziesmu, ka par katru no tām nācās izdot atsevišķu sējumu, līdz ar ko šis “Mitoloģiskās Saules” sējums būtībā ir piektais, sākotnēji paredzētās triloģijas vietā,” grāmatas atvēršanas svētkos pauda Vaira Vīķe-Freiberga.
Pētnieciskā darba rezultāti ietverti piecās grāmatās: „Kosmoloģiskā saule" (1997), „Hronoloģiskā saule" (1999), „Meteoroloģiskā saule. Siltā saule" (2002), „Meteoroloģiskā saule. Gaišā saule" (2011). Saules dziesmu analīzē rastas atbildes uz jautājumiem gan par tautasdziesmu nozīmi vispār, gan tautasdziesmu poētiku, valodas izteiksmes īpatnībām, gan tekstu strukturēšanas paņēmieniem, gan teorētiskos jautājumos par atšķirībām starp mutvārdu un rakstīto valodu.
