Lai šajā svētku laikā izdodas atrast brīdi atskatīties uz paveikto un novērtēt visu, kas šogad izdevies!
Lai jaunais 2026. gads iedvesmo atklāt, izzināt un radīt lieliskas idejas, kas sniegs gandarījumu un prieku arī turpmāk!
Gadu mija ir laiks, kad atskatāmies uz paveikto un ar cerību raugāmies nākotnē. Šogad kopā ar Jums iesoļojām fonda darbības 15 gadu zīmē, ar pateicību atceroties cilvēkus, idejas un darbus, kas šo laiku piepildījuši.
Mūsu šī gada apsveikums veidots kā simboliska māja – vieta, kur satiekas stāsti un kopīgi paveiktie darbi visos mūsu fonda darbības virzienos: izglītībā, mākslā un kultūrā, rūpēs par dzīvniekiem, kopienu projektos un sociālajā palīdzībā. Aicinām ielūkoties mūsu kopīgajos darbos un ieraudzīt iemūžinātu mirkli, kas atgādina par labajām pārmaiņām, ko radām kopā.
Mēs ceram, ka šie darbi atgādinās par savstarpējās sadarbības nozīmīgumu, iedvesmos un stiprinās ticību, ka kopā varam padarīt pasauli labāku.
Foto: Lauma Ķeire, LU Botāniskais dārzs
Kopš 2013. gada Borisa un Ināras Teterevu fonds LU Botāniskā dārza attīstībā ir ieguldījis 1,545 miljonus eiro. Veikti būtiski teritorijas infrastruktūras sakārtošanas darbi, lai dārzs kļūtu par plašai publikai pievilcīgu vietu, kur atpūsties, apmierināt zinātkāri, pavadīt brīvo laiku, nodarboties ar pētniecību un izglītību, baudīt izstādes, koncertus un citus kultūras pasākumus.
Ar fonda atbalstu dārzā atjaunoti dažādi stādījumi, iegādāta tehnika, pilnveidota infrastruktūra, labiekārtota publiskā telpa. Savukārt 2022. gadā, LU Botāniskā dārza simtajā jubilejā, Borisa un Ināras Teterevu fonds pasniedza tam īpašu dāvanu – augu kolekciju automātisko laistīšanas sistēmu, kas tagad ļauj efektīvi kopt un saglabāt daudzveidīgo augu fondu visā dārza teritorijā. Vērienīgās laistīšanas sistēmas izveidei 14 hektāros izmantoti 2,2 kilometri cauruļu, ierīkota kapilārā augu laistīšanas sistēma un laistīšanas sistēmu ar izsmidzinātājiem, veikta maģistrālā ūdensvada tīkla un laistīšanas pievadu tīkla izbūve. Fonda atbalsts LU Botāniskajam dārzam turpinās.
Latvijas Radio 1 turpina skanēt raidījums “Radio mazā lasītava”, iepazīstinot klausītājus ar jaunākajām grāmatām Latvijas grāmatnīcās un stāstiem par literātiem un viņu daiļradi. Raidījumā lasa, komentē aktuālākos un interesantākos literāros darbus. Priekšā klausītājiem lasa aktieris Gundars Āboliņš. Savukārt pirms lasījuma skan žurnālistes Ingvildas Strautmanes saruna par darbu ar tā autoru, tulkotāju vai izdevēju. Raidījums “Radio mazā lasītava” top ar fonda atbalstu un tā ierakstus var klausīties gan radio viļņos, gan ierakstos.
Par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu, stiprinot lasīšanas tradīciju un bagātinot Latvijas kultūrtelpu, raidījuma vadītājiem pasniegts Borisa un Ināras Teterevu fonda augstākais apbalvojums - Goda zīme.
Viens no fonda ilggadējiem sadarbības partneriem ir Ziedot.lv. Fonds atbalsta Ziedot.lv iniciatīvas jau kopš fonda darbības sākuma, gan sniedzot regulāru palīdzību Ziedot.lv un Bērnu rehabilitācijas centra POGA darbībai, gan arī ar ziedojumiem konkrētiem projektiem. Darbs turpinās un iemiesojas arvien jaunos darbos.
Fonda Ziedot.lv vadītājai Rūtai Dimantai piešķirta Borisa un Ināras Teterevu fonda Goda zīme ar pirmo kārtas numuru.
Fonda atbalsts Rehabilitācijas centram POGA un īpašai Mollii tērpu un terapijas programmai ļauj arvien lielākam bērnu skaitam saņemt Mollii rehabilitāciju mājas apstākļos. Šī terapija mazina muskuļu spastisku, palīdz atgūt kontroli pār kustībām un aizkavēt muskuļu atrofiju. Tā paredzēta pacientiem ar cerebrālo trieku, multiplo sklerozi, pēc insulta, muguras vai galvas smadzeņu traumām vai citiem neiroloģiskiem kustību traucējumiem. Fonds atbalsta Mollii terapeitisko kostīmu iegādi, konsultācijas un rehabilitācijas kursu sniegšanu.
Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedz atbalstu nozīmīgu jauniestudējumu tapšanai Valmieras teātrī. Līdz šim Valmieras teātrī ar fonda atbalstu ir tapuši jau vienpadsmit iestudējumi, kas guvuši skatītāju un kritiķu atzinību.
2023./2024. gada sezonā pie skatītājiem nonāca “Jāzeps un viņa brāļi” (režisore Inese Mičule), “Pazudušais dēls” (režisors Reinis Suhanovs), kā arī “Atraitnes dēls” (režisors Viesturs Roziņš) un “Valmieras puikas” (režisors Jānis Znotiņš).
2024./2025. gada sezonā tapuši vēl pieci jauniestudējumi: Viljama Šekspīra traģēdiju “Romeo un Džuljeta” (režisore Inese Mičule), Gunāra Priedes lugas “Zilā” (režisore Māra Ķimele) iestudējumu, Annas Brigaderes pasaku “Sprīdītis” (režisors Reinis Suhanovs), vēl vienu Gunāra Priedes darbu “Trīspadsmitā”, kas iestudēts ar nosaukumu “Četri balti krekli” (režisors Jānis Znotiņš), un Tomasa Manna romāna “Burvju kalns” iestudējumu (režisors Toms Treinis).
2025./2026. gada sezonas repertuārs jau piedāvā noskatīties Rūdolfa Blaumaņa “Ļauno garu” (režisore Inese Mičule) un Eiripīda “Mēdeju” (režisors Reinis Suhanovs). Top vēl divi jauniestudējumi - Ances Muižnieces “Es varu tikai mīlēt…” (pēc Ingas Pērkones grāmatas par latviešu kino, režisors Jānis Znotiņš) un Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” (režisors Elmārs Seņkovs).
Taktilā Brīvības pieminekļa fragments. Foto: Diana Bogdanova
2021. gada 18. novembrī ar mecenātes Ināras Teterevas atbalstu iemirdzējās trīs zeltītas Brīvības pieminekļa zvaigznes. Viņas ziedojums sniedzis iespēju iegādāties īpašus gaismas ķermeņus, kas gaismā ceļ un zelta zvaigznēm ļauj mirdzēt arī diennakts tumšajā laikā. Trīs zvaigznes, ko Brīvības tēls jaunas sievietes veidolā ceļ debesīs, simbolizē Latvijas vēsturiskos novadus – Kurzemi, Vidzemi un Latgali.
Gadu vēlāk atklāts ar fonda atbalstu tapušais taktilais Brīvības piemineklis. To izveidoja tēlnieki Kārlis Alainis un Ivars Miķelsons, lai vienu no mūsu valsts galvenajiem simboliem varētu ar taustes palīdzību iepazīt arī neredzīgi un vājredzīgi cilvēki. Šis ieguldījums turpināja fonda atbalstu iecerēm, kas saistītas ar Latvijas tautas brīvības un neatkarības simbolu.
Vairāku gadu garumā Latvijas Nacionālā bibliotēka un Borisa un Ināras Teterevu fonds sadarbojās projektā, bagātinot LNB krājumu ar augstvērtīgām grāmatām, katalogiem un filmām par mākslu. Jaunieguvumu kolekcija uzsver izcilu personību lomu mākslas vēsturē un mūsdienu mākslā, sākot ar renesansi līdz 21. gadsimtam, tostarp - ietverot resursus par laikmetīgās mākslas autoru radošo sasaisti ar vecmeistariem. Rezultātā LNB krājumi papildināti ar 570 jauniem augstvērtīgiem mākslas izdevumiem un 235 dokumentālām filmām par mākslu.
Sadarbības ar LNB ietvaros ar fonda gādību pie lasītājiem Latvijas novadu un pilsētu publiskajās bibliotēkās nonākuši arī septiņi unikāli izdevumi. To autori ir pazīstami ikvienam lasītājam – Ojārs Spārītis, Vaira Vīķe-Freiberga, Imants Freibergs, Aija Odiņa, Ojārs Pētersons, Aivars Vilipsōns, Dita Rietuma un Normunds Naumanis.
Raidījuma Teātris.zip studijā. Foto: Ieva Leiniša, LETA
Raidījumu un teātra izrāžu cikls Teātris.zip turpina ierakstīt un rādīt televīzijā Latvijas teātru izrādes. Kopš 2012. gada ar fonda atbalstu ir iemūžinātas daudzveidīgas, spilgtas, nozīmīgas izrādes. Ierakstīšanai tiek atlasīti Rīgas un reģionu teātru labākie un skatītāju iecienītākie iestudējumi. Savukārt televīzijā un internetā skatītājiem ir biju iespēja vērot jau 300 izrādes. Līdz šim izrādes noskatījušies jau vairāk nekā 8 600 000 skatītāju.
Fonda ieguldījums Latvijas teātra kultūras saglabāšanā un attīstīšanā iemiesojas arī ilgtermiņa atbalstā Latvijas teātra gada balvai "Spēlmaņu nakts" - vienīgajam valsts mēroga pasākumam, kas izvērtē teātra sezonu kopumā valsts un pašvaldību, kā arī neatkarīgajos teātros. Ceremoniju organizē Latvijas Teātra darbinieku savienība ar Kultūras ministrijas un Borisa un Ināras Teterevu fonda iesaisti.
Zupas virtuves bija viens no pirmajiem sociālās palīdzības projektiem, kuru fonds ieviesa jau savas darbības sākumā. Kopš 2010. gada fonds dažādās programmās atbalsta labdarības virtuvju darbu, kas nodrošina siltu maltīti tūkstošiem trūcīgo un mazaizsargāto nedēļā. Īpašs papildu atbalsts sniegts bērniem, sirmgalvjiem un personām ar īpašām vajadzībām, kā arī labdarības virtuvju iekārtošanai.
Savukārt kopš 2021. gada līdz 2024. gadam fonda programma “Maizes rieciens – atbalsts labdarības virtuvēm” ļāvusi 15 labdarības virtuvēm 11 pilsētās iegādāties jaunu aprīkojumu un iekārtas. Šodien un turpmāk šie ilgtermiņa uzlabojumi ļaus tām saimniekot ērtāk un taupīgāk, dodot iespēju trūcīgajiem un mazaizsargātajiem regulāri saņemt siltu maltīti Rīgā, Bauskā, Iecavā, Vangažos, Varakļānos, Daugavpilī, Valmierā, Jelgavā, Smiltenē, Liepājā un Saldū. Fonds tām ir sniedzis atbalstu iekārtu, inventāra un mēbeļu iegādei, telpu remontam, kā arī energoresursu rēķinu apmaksai aukstajos mēnešos.
Fonds turpina īstenot programmu uzņēmīgajiem un rosīgajiem “Pats savam SAIMES GALDAM”. Tās ietvaros bezpeļņas organizācijas palīdz grūtībās nonākušajām ģimenēm veikt zemkopības darbus pārtikas sagādāšanai savam saimes galdam. Mājsaimniecības saņem sēklas, stādus, darbarīkus un mēslojumu, kā arī padomus dārzkopībā, lai izaudzētu pēc iespējas labāku ražu.
Kopš 2017. gada fonda programmas ietvaros atbalstīts jau 171 dārzkopības projekts. Programmā piedalījusies 5`521 mājsaimniecība ar kopumā 20`840 iedzīvotājiem. Kopējais fonda piešķirtais atbalsts līdz šim sasniedz 326`415 eiro.
Šo gadu laikā Borisa un Ināras Teterevu fonds līdzfinansēja kopienas un sociālos projektus arī Gvatemalā, Gvinejā-Bisavā un Peru. Piemēram, 2014. - 2015. gadā atbalstīts divu gadu sadarbības projekts ar organizāciju Global Fairness Initiative, ieviešot programmu Centrālamerikā, maiju kopienā Solola reģionā Gvatemalā.
Projekta laikā vairāk nekā 200 Gvatemalas lauksaimnieki piedalījušies apmācībās par ražas audzēšanu un dažādošanu, augļu un dārzeņu apstrādi pievienotās vērtības produktu radīšanai, kā arī izveidotas sieviešu pašpalīdzības grupas. Papildus ikdienas darbam notikušas vairākas produktu izstādes, tirdziņi un pieredzes apmaiņas pasākumi mazo saimniecību attīstībai. Notikuši semināri par tirgus pieeju, darba tiesībām, eksporta veicināšanu, sieviešu tiesībām, līderību un finanšu kārtošanu.
Ilggadējas sadarbības ietvaros fonds sniedz atbalstu dzīvnieku patversmei "Labās mājas" un "Dzīvnieku Draugs". Kopš 2011. gada tajās ar fonda līdzatbalstu aprūpēti daudzi tūkstoši dzīvnieku. Sniegta profilaktiskā un ārkārtas veterinārā palīdzība, operācijas un aprūpe no cilvēku ļauna prāta cietušiem dzīvniekiem, kā arī veikti remontdarbi. Šo gadu laikā atbalsts sniegts arī kalnu gorillu glābšanai Āfrikā un ziloņu aprūpei Taizemē.
Rūpes par dzīvniekiem iemiesojas arī atbalstā raidījumam "Ķepa uz sirds". Tas Latvijas Radio 2 skan svētdienās ar iespēju to ierakstos noklausīties internetā. Savukārt TV raidījums ir skatītāju iemīļots jau kopš 2011. gada 15. janvāra, kad ar fonda atbalstu TV ēterā iznāca pirmais raidījums visai ģimenei par dzīvnieku labturību un aizsardzību.
2025. gadā “Ķepa uz sirds” nosvinēja piecpadsmito jubileju, kopš LTV ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu sāka veidot šo raidījumu. Piecpadsmit gados ir notikuši nu jau 1000 raidījumi, no kuriem 700 nonāca pie TV skatītājiem un 300 – pie klausītājiem radio viļņos. Raidījumus aicinām skatīties un klausīties Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio 2 vietnēs.
Par pašaizliedzīgu darbu sabiedrības izglītošanā un atbildīgas attieksmes veidošanā pret mājdzīvniekiem raidījuma “Ķepa uz sirds” komandai un tā izveidotājai Inesei Kreicbergai pasniegts Borisa un Ināras Teterevu fonda Goda zīme.
Šo gadu laikā atbalsts sniegts arī ārzemju dzīvnieku aizsardzības projektiem - kalnu gorillu glābšanai Āfrikā un ziloņu aprūpei Taizemē.
Lai novērstu ziloņu izmantošanu ubagošanai, organizācija The Golden Triangle Asian Elephant Foundation uzņēmusies to ziloņu aprūpi, kuru saimniekiem (mahutiem) nepietiek līdzekļu, lai uzturētu lielo dzīvnieku. Tāpat organizācijas paspārnē atrodas arī ziloņi no nelegālām saimniecībām: meža darbu nometnēm, ceļojumu organizētājiem un ziloņu šoviem. Organizācijas nometnē ziloņi tiek izglābti no nabadzības, dzīves uz ielas un slimībām, nozīmīgs atbalsts sniegts ziloņu veterinārārsta darbībai vairākās ziloņu nometnēs.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA kopā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu veiksmīgi īstenojuši daudzus izstāžu projektus, to vidū “Provansas valdzinājums” (2015), “PRADO 12 raksturi” (2017), pirmo Latvijas sadarbības projektu ar Ufici galeriju – izstādi “Pašatklāsme. Tintoreto, Omars Galljāni, Lorenco Puljizi” (2021), “Palazzo Madama. Itālijas māksla un amatniecība 6.–19. gadsimts” (2025).
No 2024. gada 6. decembra līdz 2025. gada 2. martam muzejā ar fonda atbalstu norisinājās arī ekspozīcija “Advents, Ziemassvētki un Zvaigznes diena kopā ar PRADO” (2024–2025). Tās ietvaros Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA bija skatāms 16. gadsimta meistardarbs – trīsdaļīgais pārnēsājamais altāris “Svētā Ģimene ar muzicējošo eņģeli, svētajām Katrīnu un Barbaru” (attēlā) – no PRADO Nacionālā muzeja (Madride) kolekcijas. Altāris ir izcils vēlīnās renesanses mākslas darbs, tā trīs daļas gadsimtu gaitā bija izklīdušas pa pasauli un tikai nesen ir atkal apvienotas un restaurētas, atgūstot sākotnējo krāšņumu un ikonogrāfisko vienotību.
Savukārt 2025. gadā – no 22. maija līdz 24. augustam – Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA norisinājās nozīmīgs Latvijas un Itālijas sadarbības kultūras projekts - ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu tapusī izstāde “Palazzo Madama. Itālijas māksla un amatniecība 6.–19. gadsimts” no Madamas pils muzeja kolekcijas Turīnā (Palazzo Madama).
Ekspozīcija ietvēra vairāk nekā simts dekoratīvi lietišķās mākslas meistardarbus, radītus laikposmā no 6. līdz 19. gadsimtam, – izcilus mākslas paraugus no darbnīcām un manufaktūrām visā Itālijā, sniedzot plašu ieskatu amatnieku meistarībā un ģenialitātē.
Galda piederumu komplekts hercoga kabinetā. Foto: Gunārs Janaitis
Rundāles pils restaurācijas pabeigšana bija pirmais fonda noslēgtais granta līgums. Restaurācijas darbiem noslēdzoties, Rundāles pils muzejā pastāvīgi ir aplūkojamas ar fonda atbalstu atjaunotās un labiekārtotās telpas – Biljarda zāle, hercoga bibliotēka, hercoga divi kabineti un ģērbistaba, hercogienes buduārs, hercogienes tualetes kabinets un guļamistaba, Lielā galerija, kā arī pils rietumu puses kāpnes. Restaurētas telpas un bagātināts interjers. Tajā – arī Eiropā lielākā biljarda galda kopija, izsmalcināts galda piederumu komplekts kabinetam un vēl, un vēl. Rundāles pils – muzejs pastāvīgi ir apmeklētāko Latvijas muzeju vidū.
Turpinot sekmēt Rundāles pils muzeja darbību, Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedzis atbalstu monogrāfiju sērijas izveidei par Rundāles pili un tās restaurāciju. Tās autors ir Imants Lancmanis, kurš daudzus gadus (no 1976. līdz 2018. gadam) bijis Rundāles pils muzeja direktors.
Foto: Rīgas Stradiņa universitāte
Kopš fonda dibināšanas atbalsts sniegts Rīgas Stradiņa universitātei ar mērķi atbalstīt talantīgākos topošos medicīnas jomas speciālistus un pilnveidot studiju kvalitāti. Studiju gaitas šobrīd turpina 20 stipendiāti medicīnā – talantīgie topošie ārsti. Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju medicīnā saņēmis kopumā jau 61 RSU Medicīnas fakultātes pamatstudiju students. No viņiem jau 41 stipendiāts ir saņēmis RSU diplomu, kuplinot jauno Latvijas mediķu pulku.
Savukārt kopš 2014. gada līdz 2025. gada izskaņai filantropa Borisa Tetereva mērķstipendijas saņēmušie Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēki ir modernizējuši jau 200 studiju kursus. Stipendiju mūsdienīgu mācīšanas risinājumu ieviešanai RSU konkursa kārtībā iegūst docētāji gan veselības aprūpes, gan sociālo zinātņu studijās.
Godinot filantropu un ilggadējo Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) atbalstītāju, absolventu un Goda doktoru Borisu Teterevu, 2021. gada oktobrī, RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā ir atklāta viņa vārdā nosauktā, universitātes modernākā, auditorija (attēlā).
Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā ieguvuši 20 Latvijas Mākslas akadēmijas studenti. Jau studiju laikā šie stipendiāti ir pierādījuši sevi – ar izcilām sekmēm, radošajiem darbiem, brīvprātīgo un pašaizliedzīgo darbu, uzcītību un gribasspēku panākt rezultātu izvēlētajā profesijā. Šobrīd dažādu gadu LMA absolventi un iepriekš stipendijas ieguvēji ar savu veikumu regulāri nāk pie mākslas cienītājiem.
Sadarbības ar Latvijas Mākslas akadēmiju ietvaros atbalsts sniegts arī LMA balvai. Balvas mērķis - apzināt un novērtēt izcilākos sasniegumus Latvijas vizuālās mākslas, dizaina un mākslas zinātnes jomās, veicinot mākslas procesu attīstību, kā arī jaunu ideju un projektu īstenošanu. Šo balvu pirmo reizi 2011. gadā pasniedza gleznotājai Džemmai Skulmei, mākslas vēsturniecei Laimai Slavai un gleznotājam Jānim Avotiņam.
Borisa un Ināras Teterevu fonds ir palīdzējis nostiprināties kopienu filantropijai Latvijā, sniedzot atbalstu esošo kopienu fondu darbībai un jaunu kopienu fondu izveidei reģionos. Visbiežāk atbalstīti izglītības projekti, kultūras pasākumi, apkārtnes labiekārtošana, veselības, sociālās labklājības, sporta jomas, jauniešu iniciatīvas un ieceres sava novada popularizēšanai.
Iemīļoti un jautri ir kļuvuši bumbu ralliji jeb labdarības loterijas, kurās fonda atbalstītie kopienu fondi piesaista līdzekļus sava novada labdarības projektiem. Ik vasaru bumbu dzīšanas svētkos kopienu fondi piesaista vairākus tūkstošus eiro vietējo kopienu atbalstam. Kopienu fondi atzīst, ka šādas iniciatīvas palīdz gan īstenot izcilas ieceres, gan arī izbaudīt kopā būšanas prieku.
Vairāku gadu garumā un valsts svētkos pie tūkstošiem senioru novados nonākušas svētku paciņas. Tajās – apsveikums un produkti svētku galdam, ko ikdienā senioriem grūti iegādāties pašiem. Svētku paciņas piepildīja un tās nogādāja novadu fondu darbinieki un brīvprātīgie palīgi. Turklāt vismaz reizi sezonā fondi sirmgalvjiem rīkoja arī īpašus pasākumus un organizēja iespēju baudīt kultūras pasākumus.
Līvu svētki Mazirbē. Foto: Aivars Liepiņš
Rūpējoties par līvu (lībiešu) tautas unikālās kultūras un tradīciju saglabāšanu un turpināšanu, Borisa un Ināras Teterevu fonds kopš 2014. gada sniedza atbalstu “Līvu (lībiešu) savienības LĪVOD ĪT” darbībai. Ar fonda atbalstu sekmēti darbi Rīgā un reģionālajās nodaļās Kolkā, Mazirbē un Ventspilī. Sagatavota “Lībiešu gadagrāmata”, organizēta bērnu vasaras skola “Mierlinkizt” un Somugru dienas Cēsīs, Rīgā un Ventspilī un citi pasākumi. Ar fonda līdzfinansējumu turpināta Lībiešu tautas nama atjaunošana, sniegts atbalsts telpu uzlabojumiem un labiekārtojumam. Atbalstītas Līvu (lībiešu) savienības simtgades norises (2023. gadā), Jāņu ielīgošanas svētki Mazirbē, tradicionālie Lībiešu svētki, karoga svētki un citas aktivitātes.
Par nesavtīgu ieguldījumu līvu (lībiešu) kopienas dzīvē un ilggadēju darbu, veicinot kultūras mantojuma saglabāšanu un tā pārmantošanu nākamajām paaudzēm ilggadējai Līvu (lībiešu) savienības “LĪVOD ĪT” valdes priekšsēdētājai Ievai Ernštreitei pasniegta Borisa un Ināras Teterevu fonda Goda zīme.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai sniegtā atbalsta ietvaros 2014. gadā akadēmijā atjaunotas un atklātas jaunbūvētas trīsmanuāļu romantiskā stila ērģeles. Šīs ir pirmās Latvijas pēckara vēsturē pilnīgi no jauna uzbūvētās ērģeles, kas veidotas Latvijas vajadzībām un kuru būvi realizējuši Latvijas ērģeļu būvētāji - Ugāles ērģeļbūves darbnīca. Tādēļ jaunais ērģeļbūves projekts ir rets un nozīmīgs Latvijas kultūrvēstures notikums.
Programmas „Nāc un dari! Tu vari!” ietvaros fonds sniedza finansiālu atbalstu darbīgām bezpeļņas organizācijām pilsētās un laukos, kuras ar savu rosību dara bagātu tuvākās apkaimes iedzīvotāju dzīvi, kā arī sarežģījumu brīžos sniedz atbalstu līdzcilvēkiem. No 2013. līdz 2016. gadam ir atbalstīti 160 projekti. Norises atbalstītas 79 pašvaldībās, aptverot vismaz 108`350 iedzīvotāju. “Nāc un dari! Tu vari!” projektu tematisks klāsts bija ļoti plašs – no nūjošanas līdz apkārtnes sakārtošanai, no aktivitātēm ar dzīvniekiem līdz kultūras pasākumiem, no senioriem līdz jaunajām māmiņām.
Laikmetīgās mākslas izstādē “Gaisma kabeļa galā”. Foto: Ieva Makare, LETA
Darbības gados virkne kultūras pasākumu īstenota Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas "Tête-à-Tête” ietvaros. Tā pirmo reizi notika 2013. gadā, sasniedzot 75 tūkstošus interesentu. Jau 2015. gadā mākslas programmas pasākumi sasniedza vairāk nekā 200`000 cilvēku Latvijā, bet starptautiskās tiešraides Eiropas Raidorganizāciju apvienības teritorijā - vairākus miljonus mākslas mīļotāju.
