Laura Veļa, Kristīne Kutepova, Lilita Bauģe, Krišjānis Elviks un Sandra Strēle – dažādu gadu Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi un iepriekš “Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā” ieguvēji ar savu veikumu regulāri nāk pie mākslas cienītājiem. Trīs stipendiātu izstādes šobrīd norisinās Rīgā. Novēlam stipendiātiem vēl daudz jaunu izstāžu Latvijā un ārvalstīs!

Līdz 17. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) norisinās Lauras Veļas personālizstāde “Ievainotā atmiņa”. Tā veido telpu diskusijai par Latvijas iedzīvotāju deportāciju izraisītās traumas ietekmi uz mūsdienu sabiedrību. Māksliniece analizē ģimenē nodotos stāstus, atmiņas un apzinātās vai neapzinātās traumas. Tā ir refleksija par to, kā cilvēks jūtas sabiedrībā, kurā viens no identitāti formējošajiem elementiem ir iegūtā kultūrtrauma no cilvēku deportācijām uz Sibīriju, un rosinājums dziedināt ievainoto kolektīvo atmiņu.

Projekta pamattēma ir saruna par kultūrtraumas mantošanu no paaudzes paaudzē. “Pētnieki norāda, ka kultūrtraumu var pārmantot gan ģenētiski, gan caur audzināšanu ģimenē un sociālo telpu. Tās izpausmes ir ļoti dažādas, un tā reizēm tiek saukta par prāta brūci. Ar to ir iespējams strādāt. Galvenais ir pārtraukt klusēšanu. Tāpat bīstami ir iestigt upura vai izdzīvotāja lomā, pārlieku identificējoties ar ciešanām un pagātni, neļaujot virzīties uz priekšu. Tādēļ ir nepieciešams izprast, atzīt, atcerēties un pārtraukt traumas nodošanu tālāk.” Mākslinieces stāstu par izstādi aicinām klausīties Latvijas Radio 3 raidījumā “Atspere” ierakstā.

Līdz pat augustam Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās (Rīgā, Strēlnieku ielā 4a) ir skatāma Kristīnes Kutepovas izstāde "Iekšējais miers". Tajā ir apkopota astoņu mākslas darbu izlase. Katrs pēta iekšējā miera tēmas, izceļot dabas dziedinošo spēku. Daba, kas attēlota gandrīz katrā gleznā, kalpo kā svētnīca, piedāvājot spēku un mieru tiem, kas to vēro un sazinās ar to.

Alpīnisti iekārto Kristīnes Kutepovas izstādi "Iekšējais miers". Foto: no Kristīnes Kutepovas arhīvaKristīne stāsta par savu daiļradi: “Tēmas un iedvesmojoši stāsti pie manis atnāk dažādos veidos. Iedvesma rodas no dabas, cilvēkiem, mūzikas, grāmatām, ēnu un saules gaismas spēles un daudzām citām lietām. Es jūtu, ka iedvesmu var iemācīties un zināmā mērā arī pieradināt, bet to nekad līdz galam nevar paredzēt. Katram stāstam ir savs izteiksmes veids, un, ja ļaujas nejaušības spēlei, var piedzimt kaut kas patiesi īpašs.”

Šobrīd un vēl līdz 15. oktobrim mākslas telpā Zeit (Līgatnē, Gaujas ielā 4) ir skatāma vēl viena Kristīnes Kutepovas izstāde - “Skatuves improvizācijas”.

“Mūzikas klātbūtne glezniecības procesa laikā ir neatņemama sastāvdaļa. Viena no manām radošās darbības šķautnēm ir gleznošana kopā ar mūziķiem. Mākslas darbs rodas tieši tajā brīdī uz skatuves, kur skatītāji ir klātesoši radošā procesā. Mūzikas un mākslas mijiedarbības rezultātā bieži vien rodas spontāni jauni risinājumi, bieži glezniecības valodu nosaka un iedvesmo mūzikā notiekošais, tā tiek paspilgtināti abi mākslas veidi,” tā Kristīne par izstādi “Skatuves improvizācijas”.

Līdz 27. oktobrim Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā (Rīga, Alberta ielā 12-9) aplūkojama Lilitas Bauģes izstāde “Dabas pieskāriens”. Tā atspoguļo autores mākslinieciskās pārdomas par dabas un cilvēka dzīves cikliem. Ar īpašo un reto dabas drukas tehniku radītie darbi atklāj dažādu elementu – lapu, ziedu, augu – nospiedumus, kas ir kā dabas atstātie paraksti uz audekla.

Šī tehnika ļauj ne tikai izmantot dabas materiālus, bet arī izjust un izpaust to dzīvības enerģiju, padarot katru darbu par unikālu dabas un cilvēka sadarbības rezultātu,” stāsta izstādes veidotāji, turpinot, ka organiskās un neorganiskās ķīmijas spēks, kas rada šos nospiedumus, atgādina par dzīvības un vielu mijiedarbību. “Tie ir stāsti par dzīvi, kur katra nospiedums, līnija un krāsa nes sevī gan personisko, gan universālo vēstījumu.”

Lilita Bauģe izstādē “Dabas pieskāriens”. Foto: Didzis Grodzs

Savukārt Krišjāņa Elvika, Annemarijas Gulbes un Annas Ansones kopprojekts “SLĀPES” ir eksponēts Zagrebas Laikmetīgās mākslas muzejā (Horvātijā). Mākslinieki ir starptautiskas žūrijas izvēlēti finālisti festivāla OrganVida grupas izstādei “Creeps & Butterflies”.

Kopdarbs apvieno fotogrāfijas, modes un performances mediju. “Gluži kā piedzīvojot slāpes jūras krastā, kur ūdens ir klātesošs, bet nesniedz iespēju atveldzēties, arī sociālo tīklu spilgtie attēli var raisīt iekāri, kas nav apmierināma virtuāla kontakta ceļā. Slāpes, kuras pavada ritmiska viļņu skaņas, slāpes, kuras pavada atkārtotas pirkstu kustības pa viedierīcas ekrānu. Mākslinieku konstruētais tēls, kas izspēlē dažādas slāpju slazda (thirst trap) žanram raksturīgas pozas, romantiskajā saulrieta uzstādījumā rada fantāzijai raksturīgu atmosfēru,” vēsta kopprojekta veidotāji.

Krišjānis Elviks performancē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2024). Foto: no mākslinieku kataloga "Slāpes"

Nupat noslēgusies Kuldīgā notikusī Sandras Strēles izstāde "Mākslīgo Margrietiņu Lauks", kurā centrālais tēls ir margrietiņas zieds, kas asociējas ar bērnības zīlēšanas spēli “mīl, nemīl”. Autore stāsta: “Spēlētājs nonāk pie atbildes uz sev interesējošo jautājumu, plucinot pa vienai ziedlapiņai, un, protams, paliek tikpat lielā neziņā kā pirms jautājuma uzdošanas. Šķietami bezjēdzīgā spēle tomēr uz īsu un grūti apjaušamu mirkli sniedz spēlētājam pārliecību par izdarīto izvēli.”

 

Pieraksties jaunumiem

Par fonda aktualitātēm visagrāk uzzināsiet, piesakoties jaunumu saņemšanai e-pastā.