Latvijas valsts simtgadei Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris iestudējis izrādi “Maģijas atslēgas” par pasaulslaveno aktieri, režisoru un pedagogu, kura vārdu teātris lepni nes jau 11 gadus, - par Mihailu Čehovu. Izrādes tapšanu atbalstīja Borisa un Ināras Teterevu fonds. Tas ir desmitais, jubilejas, projekts teātra un fonda sadarbības ietvaros.
“Maģijas atslēgas” teātris velta Latvijas valsts simtgadei, jo Mihaila Čehova ieguldījumu Latvijas teātra mākslas attīstībā ir grūti pārvērtēt. Arī pirmizrādes datums – 24. februāris - nav nejaušs, jo tieši februārī (1932. gadā) Mihails Čehovs ieradās Rīgā ne viesizrāžu dēļ, bet pēc Krievu drāmas teātra un Nacionālā teātra aicinājuma, lai šeit strādātu.
"Kāpēc es ceļoju pa Eiropu? Es gribu nodot aktieriem teātra maģijas atslēdziņu", - reiz teica Mihails Čehovs. "Maģijas atslēgas" - tā nosaucis pazīstamais krievu dramaturgs Mihails Durņenkovs pēc teātra pasūtījuma veidoto lugu. Tai pamatā ir dokumentāli materiāli, tai skaitā no Latvijas arhīviem un muzejiem. Taču režisore Marina Brusņikina uzsver, ka skatītājus sagaidot nevis biogrāfiska izziņa par Mihailu Čehovu, bet dzīves pilns, emocionāls, "elpojošs" stāsts: septiņi Mihaila Čehova studenti stāsta un pārdzīvo sava dižena skolotāja dzīvi - atceroties, citējot, diskutējot, iemiesojot...
Mihails Čehovs pavadīja Rīgā divus laimīgus gadus, kuri viņam dāvāja daudz draugu un sekotāju. Viņš lika pamatus aktieru profesionālajai apmācībai Latvijā, iestudēja piecas izrādes, kurās pats arī spēlēja - trīs izrādes Latvijas Nacionālajā teātrī un divas - Krievu drāmas teātrī. Viņa personība un prasmes raisīja lielu interesi, un Čehovs guva atbalstu ne tikai teātra, bet arī literatūras jomā, jo daudzi rakstnieki darbojās kā teātra kritiķi. Milzīga darba slodze pat iedvesmoja Mihailu Čehovu: viņam šķita, ka viņš ir atradis to, ko vēlējās, - iespēju radīt "jaunu teātri".
Kritiķis un Čehova draugs Jānis Kārkliņš savos memuāros raksta, citējot Čehova interviju Latvijas presē: "Lielās tautas sagrūst zem materiālisma un valdītkāres rezultātiem. Mākslas atdzimšana nāk caur mazām tautām". Kultūras konteksts Latvijā 1930. gadu sākumā bija labākā atbilde Čehova cerībām, jo, viņaprāt, "jaunā māksla" var piedzimt valstī, kurā bija jauna pasaule un plāni kultūras atjaunošanai.
Šis ir jau desmitais iestudējums fonda un teātra sadarbībā. Tā sākās ar iestudējumu "Divpadsmitā nakts" 2010. gadā. Tam sekoja skatītāju iemīļots iestudējums "Tango ar Stroku" (2012), "Līgavaiņi" (2013), "Kunga komediants" (2013), "Hanuma" (2014), "Spoks no Kentervilas" (2016), "Mēdeja" (2016), "Mīlēt" (2016) un "Karalis Līrs" (2017).
