Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā ir ierīkota un iedarbināta moderna augu kolekcijas automātiskās laistīšanas sistēma. Tā turpmākajos gados ļaus efektīvi kopt un saglabāt daudzveidīgo augu fondu 14 hektārus lielajā dārza teritorijā.
Vērienīgā laistīšanas sistēma tiek izmantota jau šobrīd. “Ir arī augi, kuri pirms ziemas - rudens sezonā - ir jāsalaista. Taču pilnā mērā jaunās laistīšanas priekšrocības LU Botāniskā dārza ļaudis izmantos turpmākajos gados,” stāsta LU Botāniskā dārza pārstāve Ilze Donova.
Dārza uzturēšanai būtiskās laistīšanas sistēmas izveide ir Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvana LU Botāniskā dārza simtajā jubilejā, kuru dārzs atzīmēja 2022. gadā. Gatavojoties dārza simtgadei, Borisa un Ināras Teterevu fonds atbalstu piešķīra jau kopš 2013. gada, kopā labiekārtošanas darbos ieguldot 1,545 miljonus eiro lielo finansējumu. Ar fonda atbalstu dārzā atjaunoti dažādi stādījumi, iegādāta tehnika, pilnveidota infrastruktūra, labiekārtota publiskā telpa. Laistīšanas sistēmas ierīkošana ir noslēdzošais akcents dārza simtgadei veltīto vides sakopšanas darbu kārtā.
Līdz šim nepietiekamais ūdensvada sazarojums un zemais spiediens kavēja pilnvērtīgu visas nepieciešamās teritorijas laistīšanu, tādējādi apdraudot augu kolekciju un īpaši veidoto zālienu pilnvērtīgu aprūpi. Jaunā laistīšanas sistēma ļaus racionāli un pietiekamā apjomā nodrošināt augu specifiskajām vajadzībām atbilstošu ūdens režīmu.
Kopumā vērienīgās sistēmas izveidei ierīkoti 2,2 kilometri cauruļu. Lielākajā dārza daļā caurules ievilktas, izmantojot beztranšeju metodi – bez rakšanas. Šī modernā cauruļu ielikšanas tehnoloģija ļāva sasniegt vajadzīgo rezultātu, pasargājot augu kolekciju no tehnoloģiju iejaukšanās. Lai īstenotu efektīvu divu veidu laistīšanu – kapilāro augu laistīšanas sistēmu un laistīšanas sistēmu ar izsmidzinātājiem (sprinkleriem), – notika maģistrālā ūdensvada tīkla un laistīšanas pievadu tīkla izbūve. Īstenota arī laistīšanas elementu un automātikas izbūve, kas kopumā dod iespēju neatkarīgai laistīšanai piecu zonu 77 augu grupās.
Līdzīgas sistēmas jau sekmīgi izmanto citu valstu botāniskie dārzi, piemēram, Boloņas Universitātē, Britu Kolumbijas Universitātē, kā arī Čikāgā un Tallinā.
Augu laistīšanas sistēmas izveidi līdzfinansē Latvijas Universitāte, projektu kopumā administrē Latvijas Universitātes fonds.