No 9. marta Latvijas Televīzija uzsāk raidījumu cikla “Teātris.zip” pavasara sezonu, skatītājiem piedāvājot astoņu izrāžu pirmizrādes. Viena no tām veltīta arī bērniem. Visas izrādes būs iespējams noskatīties atkārtojumā (ar titriem) ceturtdienās plkst. 11.15 LTV1 un REplay.lv platformā. Turklāt visas izrādes pēc televīzijas pirmizrādes septiņas dienas būs pieejamas skatīšanai internetā.
Kopš 2012. gada rudens, kad svinīgi atklāja Borisa un Ināras Teterevu fonda un LTV raidījuma “Teātris.zip” sadarbību, ierakstītas jau 204 dažādu Latvijas teātru izrādes. Divpadsmit gados izrādes noskatījušies vairāk nekā 7 837 000 skatītāju. Ciklā līdz šim parādītas 258 izrādes, no kurām 186 bijušas kopā ar Ojāra Rubeņa vadītajiem raidījumiem. Tajos izskan sarunas ar aktieriem, režisoriem, dramaturgiem un citiem viesiem.
Uzziniet vairāk INFOGRAFIKĀ (rezultāti līdz 31.01.2024).
9. marta rītā plkst. 09.55 LTV1 bērni varēs noskatīties Liepājas teātra izrādi “Polianna”. Tā balstās pasaules bestsellerā – amerikāņu rakstnieces Eleonoras H. Porteres 1913. gadā sarakstītajā grāmatā. Izrāde ir stāsts par cilvēcisko briedumu. Reizēm to var piedzīvot jau bērnībā, bieži – lielu sāpju un pārdzīvojumu dēļ, kad cilvēks, izgājis cauri tumšam pārbaudījumu tunelim, iegūst tik spēcīgu starojumu, ka apgaismo visu apkārtni. Tieši tāds ir stāsts par meitenīti vārdā Polianna, kas zaudējusi mammu, pēc tam – arī tēti. Poliannas tēvam, nabadzīgam mācītājam, nebija naudas, ko atstāt meitai, taču viņa mantojums bija daudz vērtīgāks: spēja ik situācijā ieraudzīt pozitīvo. Caur atraidījumiem, caur sodiem un dusmām, ko saņem no arogantās pieaugušo pasaules, Polianna nemitējas, un galu galā viss mainās: tie, kas skatījās uz dzīves dubļiem, Poliannas rosināti, paskatās debesīs un sev par brīnumu ierauga pār pasauli laistāmies miljoniem zvaigžņu.
Savukārt brīdi pirms izrādes plkst. 09.45 LTV1 raidījumā “Teātris.zip bērniem” mazie skatītāji kopā ar raidījuma dalībniekiem Ketiju Šēnbergu, Juri Hiršu, Rēziju, Rodrigo, Ulriku un Jēkabu izmēģinās Poliannas spēli.
Pēc šīs bērnu izrādes sekos septiņi teātra izrāžu vakari sestdienās, kur pirms iestudējumiem plkst. 21.10 LTV1 raidījumā “Teātris.zip” Ojārs Rubenis sarunāsies ar to veidotājiem un citiem viesiem.
16. marta vakarā – Nacionālā teātra izrāde “Savādais atgadījums ar suni naktī”, kas vēsta par kādu īpašu zēnu vārdā Kristofers. Zēnam ļoti labi padodas matemātika, viņš zina no galvas visas pasaules valstis un to galvaspilsētas. Kristoferam nepatīk, ka viņam pieskaras, viņam nepatīk svešinieki, tāpat arī nepatīk dzeltenā un brūnā krāsa. Kristoferam ir Aspergera sindroms. Pirms izrādes Ojārs Rubenis raidījumā “Teātris.zip” sarunāsies ar tās režisoru Valteru Sīli, galvenās lomas tēlotāju, arī režisoru Kārli Krūmiņu un īpašā bērna Gerdas mammu Ilzi Vāceri.
23. martā – Dailes teātra izrāde “Pavasaris”. Oskara Lutsa romāns “Pavasaris” atzīts par otro nozīmīgāko literāro darbu Igaunijā, un tā dramatizējums ir visvairāk iestudētais teātra darbs. To var pielīdzināt Jāņa Jaunsudrabiņa prozas darbam “Baltā grāmata”. Igaunijā romānu zina visi, un Voldemāra Panso izrāde, kuras dramatizējums gūlis arī Dailes teātra izrādes pamatā, ir leģendāra. Igauņu bērnu blēņas un piedzīvojumi 20. gadsimta sākuma skolā bijuši iecienīti arī Latvijā. Pirmo reizi Latvijā romāna “Pavasaris” dramatizējumu iestudēja igauņu režisors Miks Mikivers 1980. gadā Jaunatnes teātrī – izrādi spēlēja 350 reizes. Arī 21. gadsimtā Dailes teātrī šo izrādi iestudēja viens no zināmākajiem igauņu režisoriem, klasiķis un poētiskā teātra meistariem Prīts Pedajass. Pirms izrādes Ojārs Rubenis uz sarunu aicinājis divu galveno lomu atveidotājus: Arno jeb aktieri Lauri Subatnieku un Totsu jeb aktieri Lauri Dzelzīti, kā arī Dailes teātra dramaturgu Matīsu Gricmani.
30. martā – Valmieras Drāmas teātra izrāde “Es neesmu klaviernieks”. Pirmkārt, Valmieras teātrī to kā savu pēdējo izrādi iestudējis režisors, vecmeistars Varis Brasla kopā ar savu ilggadējo domubiedru, dramaturgu un scenāristu Alvi Lapiņu. Otrkārt, izrāde vēsta par leģendāru personību, kas ierakstīta Latvijas Kultūras kanonā – komponistu Emīlu Dārziņu. Par to, kāpēc viņš iznīcināja daudzu savu skaņdarbu vienīgās partitūras, atstājot vien dziesmas. Pat “Melanholiskais valsis” ir saglabājies vien tādēļ, ka diriģents Artūrs Bobkovics partitūru atjaunojis, saliekot kopā atskaņotāju vēl saglabātās orķestra balsis. Un, treškārt, izrādē ir lielisks aktieru ansamblis un tajā atklājas veseli divi Emīli Dārziņi: cilvēciskais, ko atveido aktieris Mārtiņš Meiers, un muzikālais, ko pie klavierēm iemieso Valmieras teātra komponists Emīls Zilberts. Ar Ojāru Rubeni pirms izrādes sarunāsies režisors Varis Brasla, Emīla Dārziņa lomas atveidotājs Mārtiņš Meiers un Emīla Dārziņa sievas Marijas tēlotāja Diāna Krista Stafecka.
6. aprīlī LTV ekrānos – Liepājas teātra izrāde “Šekspīrs”. Ar vairākām Spēlmaņu nakts balvām godalgotā Liepājas teātra izrāde ir režisora Elmāra Seņkova iestudētās Liepājas triloģijas pirmā daļa. Dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce no Šekspīra lugām – “Ričards III”, “Makbets”, “Otello”, “Romeo un Džuljeta” – radījusi divu cēlienu kolāžu, kurā atsevišķi minēto lugu varoņi satiekas vienā apokaliptiskā telpā un laikā. Pirms izrādes pie Ojāra Rubeņa pie ovālā galda sarunāsies “Šekspīra” un pārējās triloģijas radītājs, režisors Elmārs Seņkovs un galvenās lomas Ričarda atveidotāja aktrise Inese Kučinska, kura par šo lomu saņēmusi Gada aktrises titulu.
13. aprīļa vakarā – teātra “Kvadrifrons” izrāde “Ciešamā kārta”. Izrāde izraisīs līdzjūtību un emocijas gan tiem vecākiem, kuru bērni iet bērnudārzā, gan tiem, kuru atvases mācās pamatskolā, gan tiem, kuru bērni mācās vidusskolā, gan arī tiem, kuri paši vai kuru bērni studē augstskolā. Proti, tā ir izrāde par mokošu birokrātiju, kas traucē normālu mācību procesu, turklāt dažos gadījumos pie tās vainojami paši vecāki. Vienojošais motīvs visos četros izglītības līmeņos – jātiek vaļā no Gunitas: auklītes dārziņā, medmāsiņas pamatskolā, kulturoloģijas skolotājas vidusskolā un rektores augstskolā. Pirms izrādes ar Ojāru Rubeni sarunāsies daļa no “Kvadrifrona” pamatsastāva un dibinātājiem – tekstu autore izrādei “Ciešamā kārta”, aktrise Ance Strazda, izrādes režisors, teksta līdzautors, dažkārt arī aktieris Klāvs Mellis un aktieri Āris Matesovičs un Reinis Boters.
20. aprīlī – Daugavpils teātra izrāde “Divas virtuvē, neskaitot līķi”. Ukraiņu autora Aleksandra Mardaņa traģikomēdijas “Mātes un meitas” (2007) iestudējums Daugavpils teātrī teātrmīļiem var likties pazīstams. Un tiešām – pirms 11 gadiem šīs lugas versiju Latvijā piedāvāja režisore Inese Mičule Valmieras Drāmas teātrī. Lomās toreiz bija meita un māte arī dzīvē – aktrises Ieva Puķe un Svetlana Bless. Šoreiz Oļega Šapošņikova un Māra Korsieta režisētajā izrādē lomās ir Daugavpils teātra aktrises Kristīne Veinšteina un Agnese Laicāne, un abas arī pirms izrādes raidījumā “Teātris.zip” viesosies pie Ojāra Rubeņa.
27. aprīlī – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrāde “Hamlets”. Izrāde ir īpaša jau ar to vien, ka ir pavisam svaiga, pirmizrāde tai bija tikai pirms gada, un tā joprojām aktīvi tiek spēlēta Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Tas ir ikoniskās Šekspīra lugas “Hamlets” iestudējums Viestura Kairiša režijā. Teātris to ir nodēvējis par kara laika hroniku, un ir pilnīgi skaidrs, kas tas ir par karu – tas ir Krievijas izraisītais karš Ukrainā. Hamleta slepkavnieciskais, varaskārais tēvocis no Klaudija ir pārtapis par Klavdinu, kas Aleksandra Maļikova atveidā izskatās gluži kā Putins, kamēr Maksima Busela inteliģentajam Hamletam jātiek galā ar kara laika varas spēlītēm un savas mātes Ģertrūdes nodevību, kura uzvedas nu gluži kā Krievijas vingrotāja Alīna Kabajeva. Abi šie varoņi – Klavdins un Hamlets jeb aktieri Aleksandrs Maļikovs un Maksims Busels – ir arī “Teātris.zip” un Ojāra Rubeņa viesi pirms izrādes.