Šogad janvārī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) svin oficiālās atklāšanas 100. jubileju. Borisa un Ināras Teterevu fonds sveic Latvijas mūziķu kalvi nozīmīgajā jubilejā. Ar apbrīnu un gandarījumu, ka kopīgā sadarbībā uzplaukuši mūzikas talanti un bagātināta Latvijas mūzikas dzīve. Ar fonda atbalstu tapušas jaunas ērģeles, notikuši mūzikas konkursi, studenti piedalījušies starptautiskos konkursos ārzemēs.
Atskatoties uz veikumu, ir gandarījums par sniegto iespēju atbalstīt īpaši spilgtu ieceri - pilnīgi jaunu, trīsmanuāļu romantiskā stila ērģeļu būvi 2014. gadā. Pirmās Latvijas pēckara vēsturē pilnīgi no jauna uzbūvētās ērģeles, kas veidotas Latvijas vajadzībām un kuru būvi veica Latvijas ērģeļu meistari - Ugāles ērģeļbūves darbnīca.
Pirms tam jaunas stabuļu ērģeles Latvijā uzbūvētas 1937. un 1972. gadā. Pārējie instrumenti bija uzskatāmi par iepriekšējo ērģeļu rekonstrukciju vai arī tie atvesti no citām valstīm. Tādēļ Mūzikas akadēmijas jaunais ērģeļbūves projekts ir rets un nozīmīgs Latvijas kultūrvēstures notikums.
Līdz jauno ērģeļu atklāšanai akadēmijas studenti ērģeļspēli apguva, izmantojot divus nokalpojušus divmanuāļu instrumentus. Sevišķi apgrūtināta bija romantiskā laikmeta un mūsdienu repertuāra kvalitatīva apguve šai mūzikai nepiemēroto instrumentu dēļ. Tagad studentiem ir mūsdienu izglītības standartiem atbilstošas vingrināšanās iespējas sagatavot reģistrācijas un manuāļu ziņā sarežģītās programmas, kuras var izpildīt Rīgas Domā un citviet. Jauno ērģeļu tapšanu finansēja virkne privātu ziedotāju, viņu vidū arī mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.
Kopš Latvijas Mūzikas akadēmijas jeb toreizējās Konservatorijas dibināšanas vienmēr ir pastāvējusi Ērģeļu klase. To dibinājis ērģelnieks Pauls Jozuus – Jāzepa Vītola līdzgaitnieks un draugs jau kopš Pēterburgas laikiem. Kad Vītols tika aicināts uz Latviju dibināt Konservatoriju, Pauls Jozuus arī devās uz Rīgu. Vītols kļuva par rektoru, Pauls Jozuus – par pirmo Ērģeļu klases vadītāju. Telpā, kur tika iebūvētas jaunās ērģeles, viņš tolaik strādāja ar saviem ērģeļspēles studentiem.
Fonds ir sniedzis atbalstu arī JVLMA talantīgāko studējošo dalībai nozīmīgos starptautiskos konkursos.
Fonds finansēja JVLMA studējošo dalību starptautiski nozīmīgos konkursos, sedzot gan konkursa dalības maksas un citus ar piedalīšanos starptautiskā konkursā saistītos izdevumus, gan ceļa un uzturēšanās izdevumus. Iespēju piedalīties šajā projektā studenti ieguva konkursa kārtībā. Šajos gados atbalstīti 39 pieteikumi dalībai atzītos starptautiskos konkursos.
Ar fonda palīdzību JVLMA noorganizēja arī virkni muzikālo pasākumu un starptautisko konkursu Latvijā. To vidū arī nozīmīgie - VII Jāzepa Vītola starptautiskais pianistu konkurss, VI Jurjānu Andreja starptautiskais pūšaminstrumentālistu konkurss un IV Starptautiskais Jāzepa Vītola vokālistu konkurss.
Tajos uz skatuves pulcējās jaunie talanti, bet pie žūrijas galdiem - pieredzējušie mākslas pasaules grandi. Liepājas Simfoniskā orķestra valdes loceklis Uldis Lipskis reiz teica: “…Mūzikas akadēmijas konkursi, meistarklases un akadēmiskās apmaiņas programmas ir palīdzējušas izplest radošos spārnus mūziķiem, kuri, spēlējot mūsu orķestrī, ir spējuši pacelt publiku kājās ne vien Latvijā, bet pat Ķīnā, Indijā un Japānā.”
