No 2017. gada 25. novembra līdz 2018. gada 7. janvārim Mākslas muzejā "Rīgas Birža" skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Ar septiņjūdžu zābakiem. Pietura – Somija. Darbi no Kiasma muzeja kolekcijas”. Izstādi papildina daudzveidīga pasākumu programma, tostarp mākslas zinātnieces Helēnas Demakovas publisko lekciju cikls “Globālais popārts”.
Borisa un Ināras Teterevu fonds sadarbībā ar Mākslas muzeju "Rīgas Birža" turpina iepazīstināt ar Baltijas jūras reģiona laikmetīgās mākslas kolekciju piemēriem. Cikla “Ar septiņjūdžu zābakiem” otrajā izstādē, kas ir veltīta Somijas Republikas un Latvijas Republikas simtgadēm, skatītājiem tiek piedāvāti darbi no Somijas Laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma krājuma.
“Esam gandarīti, ka interesanta, dinamiska un laikmetīga izstāde atkal ir atceļojusi uz Rīgu. Kiasma ir izcils, atraktīvs, ļoti moderns muzejs pašā Helsinku centrā. Mēs esam pārliecināti, ka izstādes tēma uzrunās Latvijas skatītājus un mūsu galvaspilsētas viesus. Mūsdienu popārts, kas ir izstādes izvēlētā tēma, ir pašas mūsdienas. Tā ir vide, kurā dzīvojam ikdienā, tas ir dizains, filmas, digitālā pasaule, kurā dzīvo vairums cilvēku. Mēs nezinām, cik ilgi pastāvēs populārā kultūra, kādu to pazīstam mūsdienās. Taču mēs nojaušam, ka tās būtība un ietekme uz cilvēku pastāvēs vienmēr,” akcentē mecenāts Boriss Teterevs.
Aurora Reinharde (Aurora Reinhard). Beigas (gaiši dzeltenā “Dior” viltojuma replika). 2009.–2012. Ģipsis, pigments, emalja, apgleznojums, laka, zīmulis. Somijas Nacionālās galerijas kolekcija / Laikmetīgās mākslas muzejs Kiasma. Foto: Somijas Nacionālā galerija / Pirje Mikanena (Pirje Mykkänen)
Somijas Laikmetīgās mākslas muzejs Kiasma ir vieta, kur nemitīgi satiekas dažādi viedokļi, liekot uz mākslas un kultūras parādībām palūkoties neierasti. Rīgas izstādes darbu atlase saistās ar popārta virzienu. Mākslas kritiķis un kurators Lorenss Elovejs (Lawrence Alloway, 1926–1990) 20. gadsimta 50. gadu vidū toreiz jaunajai mākslas parādībai, kas iedvesmu rada reklāmu, televīzijas, rūpnieciskā dizaina pasaulē un tieši pārcēla vispārzināmus personāžus un vizuālus simbolus mākslas darbos, deva apzīmējumu “populārā mākslā”. Savukārt viens no pirmajiem šī virziena pārstāvjiem Ričards Hamiltons (Richard Hamilton, 1922–2011) definēja tās vēlamās kvalitātes – popularitāti, lētumu, masveidīgumu, asprātīgumu, seksīgumu, ārēju spožumu un Lielo Biznesu.
Jani Leinonens (Jani Leinonen). Piedodiet, kas izdarīts, tik izklaide mums prātā bij’. 2013. Gaismu objekts. Somijas Nacionālās galerijas kolekcija / Laikmetīgās mākslas muzejs Kiasma. Foto: Somijas Nacionālā galerija / Petri Virtanens (Petri Virtanen)
Šodienas mākslinieki turpina iedvesmoties no populārās kultūras, idejas tāpat rodot reklāmu vidē, internetā, sociālajos medijos. Piemēram, Jakobs Dalgrēns (Jacob Dahlgren) savam darbam, kas ir trīs dimensionāls objekts no krāsainām lentēm un kurā apmeklētājs var “ienirt”, impulsu guvis no video, kurā kāds mākslinieks ar visu ķermeni piedalās abstraktas gleznas radīšanā. Adels Abidins (Adel Abidin) ir intervijā “augšāmcēlis” Maiklu Džeksonu, bet Jani Leinonens (Jani Leinonen) izgaismojis (tiešā nozīmē) McDonald’s estētiku. Atšķirībā no pirmās paaudzes popārtistiem, kuriem ļoti svarīgs bija distancētības moments – bezkaislīgi parādīt tikai reālo un eksistējošo, mūsdienu virziena sekotājiem aktualizējies attieksmes jautājums, kad dažkārt humora un ironijas aizsegā atklājas diezgan skumja un pat biedējoša pasaule.
