Pirms rudens teātra sezonas sākuma aicinām ielūkoties “Teātris.zip” Īpašajā izlasē. Tā ir iespēja bez laika ierobežojuma noskatīties iepriekšējo gadu iestudējumu ierakstus – no latviešu teātra klasikas līdz mūsdienu izrādēm.
Īpašajā izlasē apkopoti dažādu Latvijas teātru iestudējumi, kas skatāmi sev ērtā laikā. Atšķirībā no ēterā demonstrētajām izrādēm, kuras pēc pārraides parasti pieejamas vienu nedēļu, Īpašās izlases ieraksti ir pieejami pastāvīgi, ļaujot pie tiem atgriezties jebkurā laikā.
Foto: Marko Rass, Dailes teātra publicitātes foto
Īpašo izlasi šogad kuplinājusi Dailes teātra izrāde “Spīdolas nakts”, kurā var satikties ar Raini - tādu, kādu to ir ieraudzījuši režisors Viesturs Kairišs un dramaturgs Matīss Gricmanis. Viņa lugā Raiņa darbu "Uguns un nakts" un "Rīgas ragana" varoņi sastopas ar Raini. Kangars pat uztur apsūdzību Rainim, kuru tur aizdomās par valsts nodevību. Izrādē izseko arī Lāčplēša ģenealoģijai – kā liecinieki Raiņa prāvā uzaicināti citi autori, kas izmantojuši šo mītu: Andrejs Pumpurs, kura eposs ir pamatā visam, ko mēs zinām par Lāčplēsi, Andrievs Niedra, kurš, pats apsūdzēts par nodevību, ir uzrakstījis lugu "Kangars" un dzejnieks Fallijs ar lugu "Lāčplēsis".
Latvijas Nacionālā teātra mūzikls “Leo. Pēdējā bohēma”. Foto: Gunārs Janaitis
Īpašās izlases skatītājiem ir pieejams arī lieliskais Latvijas Nacionālā teātra mūzikls “Leo. Pēdējā bohēma” par mākslinieku Leo Kokli. Mūziklu iestudējis šī žanra un cilvēku dvēseļu smalkais pazinējs – režisors Edmunds Freibergs.
Valmieras teātra izrāde "Hamlets". Publicitātes foto
Izrāžu klāstā ir arī vecmeistara Oļģerta Krodera iestudējums “Hamlets”. Šekspīra eksistenciālās lugas galveno varoni režisora ceturtajā “Hamletā” spēlē Ivo Martinsons, Ofēliju – Ieva Puķe, bet neparasta režisora izvēle ir Hamleta labākā drauga Horācija lomai – Elīna Vāne.
Liepājas teātra izrāde "Hanana". Publicitātes foto
Internetā ir pieejama arī visreālistiskākā režisora Dž. Dž. Džilindžera izrāde Liepājas teātrī. Tas ir skaudrs stāsts par Krievijas lauku iedzīvotāju melno un drūmo sadzīvi – Germana Grekova luga “Hanana”, kas teātrī tomēr noslēdzas ar gaišu izskaņu. Izrāde tika nominēta sešām Spēlmaņu nakts balvām, bet balvu saņēma Kaspars Gods par Harija lomu.
Foto: Kristaps Kalns, Nacionālā teātra arhīvs
Īpašo izlasi kuplinājusi arī Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Ferdinands un Luīze”, kuru pēc Frīdriha Šillera lugas "Viltus un mīla" iestudējusi Dita Lūriņa. Šillera luga saucas “Viltus un mīla”, bet Dita Lūriņa to pārsaukusi galveno varoņu vārdos, jo akcents ir uz mīlestību, arī tās tumšo pusi, nevis politiskajām intrigām kā lugā. Izrāde ir īsts totālā teātra paraugs: grandiozā Aigara Ozoliņa scenogrāfija, sakrālās un laicīgās mūzikas izmantojums (muzikālā celiņa veidotāja Zane Dombrovska) skaistajās Ievas Aniņas, Raimonda Celma un Agneses Budovskas balsīs, Ingas Raudingas piedāvātā aktieru fiziskās spējas izaicinošā kustību partitūra ar levitēšanu gaisā un virpuļošanu uz lodes.
Latvijas Nacionālā teātra izrāde "La Kritusī". Publicitātes foto
Bez laika ierobežojuma tagad ir skatāma arī Latvijas Nacionālā teātra izrādes “Cilvēki laivās” Ineses Mičules režijā un "La Kritusī" Ināras Sluckas režijā. “La Kritusī” pamatā - ambicioza iecere savienot Džuzepes Verdi operu "Traviata" un Aleksandra Dimā dēla lugu "Kamēliju dāma", pēc kuras tapusi Verdi opera. Dramatiskie aktieri dzied operu ārijas, dziedātāji runā dialogus, bet pa vidu tam visam – dramatisks stāsts par mīlestību nāvējošas slimības un dzirsktošas bohēmas paēnā.
Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Cilvēki laivās”. Foto: Matīss Markovskis
Savukārt “Cilvēki laivās” ir daudz efektīgu bilžu ainu, kas nolasās kā gleznas. Tur ir Ilzes Vītoliņas brīnišķīgie kostīmi, kas no laikmetīgajiem tērpiem pārceļo uz vēsturisko laiku ar garajām, kuplajām kleitām. Tur ir Ginta Sippo divplakņu scenogrāfija, kas veido neapturamo smilšu kāpu, kas pamazām apsedz Kuršu ciemu. Ulda Anžes atveidotais skolotājs Kuronis mēģina pret to cīnīties, mēģina apturēt šo ciemata neizbēgamo izzušanu zem smilšu kalna. "Kas ir Latvija pasaulē, kas ir šis mazais ciematiņš feniņa lielumā?" ir tikai viens no jautājumiem, kuru sev un skatītājiem uzdod izrādes veidotāji.
Dailes teātra izrāde “Marija Stjuarte”. Foto: Gunārs Janaitis
Arī viena no skatītāju iecienītākajām Dailes teātra izrādēm “Marija Stjuarte” Dž. Dž. Džilindžera režijā tagad skatāma “Teātris.zip” Īpašajā izlasē. Frīdriha Šillera klasiskā traģēdija par divu karalieņu sāncensību izvērsta šerpā un niansētā divu izcilu aktrišu – Vitas Vārpiņas (Marija Stjuarte) un Rēzijas Kalniņas (karaliene Elizabete) saspēlē.
