Pirms desmit gadiem - 20. maijā savu darbību sāka Borisa un Ināras Teterevu fonds. Šajos gados atbalstītas simtiem organizāciju un palīdzīga roka sniegta tūkstošiem cilvēku Latvijā un ārvalstīs piecās jomās – izglītība un zinātne, kultūra un māksla, sociālā palīdzība, kopienu attīstība un rūpes par dzīvniekiem.
Atskatoties uz Borisa un Ināras Teterevu fonda veikumu desmit gados:
Rundāles pils restaurācijas pabeigšana bija pirmais fonda noslēgtais granta līgums. Restaurācijas darbiem noslēdzoties, apmeklētājiem kļuva pieejama Hercoga bibliotēka, Hercoga 2. darba kabinets, Lielā galerija un Biljarda zāle. Restaurētas telpas un bagātināts interjers. Tajā – arī Eiropā lielākā biljarda galda kopija, izsmalcināts galda piederumu komplekts kabinetam un vēl, un vēl.
No 2017. gada 25. marta līdz 16. jūlijam Mākslas muzejā Rīgas Birža ar mecenātu Borisa un Ināras Teterevu gādību pirmo reizi Baltijas reģionā bija skatāma izstāde “PRADO 12 raksturi” – pasaules slavenu mākslinieku (Veronēze, van Deiks, Rubenss, Muriljo, Goja u.c.) divpadsmit meistardarbi, kas Spānijas lielākajā muzejā PRADO gadsimtu laikā ir priecējuši miljoniem skatītāju. Izstāde kļuva gan par apmeklētāko izstādi Mākslas muzeja “Rīgas Birža” vēsturē, gan arī par apmeklētāko izstādi Latvijā 2017. gadā.
Viens no veikumiem šajos fonda darbības gados ir raidījumu cikls Teātris.zip. Kopš 2012. gada Latvijas Televīzijas skatītājiem ir bijusi iespēja redzēt Latvijas teātru 187 labākās izrādes, kā arī veikti 145 izrāžu ieraksti Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Valmierā. Kopā turpinām ierakstīt, rādīt, īstenot, jo Teātris iedvesmo!
Kopš fonda dibināšanas atbalsts sniegts arī Rīgas Stradiņa universitātei ar mērķi atbalstīt talantīgākos topošos medicīnas jomas speciālistus un pilnveidot studiju kvalitāti. Studiju gaitas turpina Borisa Tetereva stipendiāti medicīnā – talantīgie topošie ārsti Edžus Beinārs, Marija Luīze Kalniņa, Marika Garnizone un Rihards Pēteris Ročāns (attēlā). Kopš 2011. gada Borisa Tetereva stipendijas medicīnā ieguvuši jau 23 RSU studenti un 91 docētājs. Par ilggadējo sadarbību sakām paldies RSU Absolventu asociācijai un Vītolu fondam.
Foto: Diana Bogdanova
Fonds turpina īstenot programmu “Pats savam SAIMES GALDAM”. Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu 12 bezpeļņas organizācijas arī šogad palīdz grūtībās nonākušajām ģimenēm veikt zemkopības darbus pārtikas sagādāšanai savam saimes galdam. Vismaz 250 mājsaimniecības šajā sezonā jau saņēma sēklas, stādus, darbarīkus un mēslojumu, kā arī padomus dārzkopībā.
Īpašu atbalstu fonds sniedz rūpēm par dzīvniekiem. Tostarp, šo gadu laikā atbalsts sniegts dzīvnieku patversmēm “Labās mājas” un “Dzīvnieku draugs”, raidījumam “Ķepa uz sirds”, kalnu gorillu glābšanai Āfrikā un ziloņu aprūpei Taizemē.
Šobrīd raidījums "Ķepa uz sirds" pie skatītājiem nāk arī pavisam jaunā - radio formātā. "Esam īpaši pateicīgi Borisa un Ināras Teterevu fondam, kas atbalstījis TV raidījumu daudzus gadus kopš tā iznākšanas brīža 2011. gada 15. janvārī un palīdz īstenot arī šī jaunā radio raidījuma ieceri," saka TV un radio raidījuma “Ķepa uz sirds” idejas autore un žurnāliste Inese Kreicberga.
Foto: Ķepa uz sirds
Aizkustinošu sveicienu fonds saņēmis no bāreņu nama Bali salā Indonēzijā. Tajā no nabadzības un bada ir pasargāti teju 100 bērni no Bali, Sumbas un citām Indonēzijas salām. Dzīvojot patversmē, ģimeniskā gaisotnē bērni un jaunieši piedzīvo brīnumainas pārmaiņas. Bāreņu nams pārtiek tikai no daudzo mecenātu ziedojumiem, arī Borisa un Ināras Teterevu fonda vairāku gadu atbalsta.
Cilvēku ar īpašām vajadzībām biedrība „Motus Vita” apvieno tos, kas sirgst ar neiromuskulārām slimībām (ALS/MND), kā arī viņu ģimenes locekļus. Palīdzība sniegta, lai atbalstītu cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesības un intereses, kā arī informētu pacientus par slimībām, to ārstēšanas iespējām, psiholoģiskām un sociālām problēmām un to pārvarēšanu. 2016. gada 20. maijā Borisa un Ināras Teterevu fonds godināja biedrību un tās valdes priekšsēdētāju Valēriju Rakovu par ievērojamu veikumu Latvijā un ārvalstīs, mudinot cilvēkus ar nopietniem veselības traucējumiem nepadoties grūtībām un sniedzot atbalstu viņiem un viņu ģimenēm.
Foto: Andrej Ivanoff
Laikā no 2013. gada līdz 2018. gadam gadskārtu un valsts svētkos pie tūkstošiem senioru 24 novados nonākušas svētku paciņas. Tajās – ar roku darināts apsveikums un produkti svētku galdam, ko ikdienā senioriem grūti iegādāties pašiem. Svētku paciņas piepildīja un tās nogādāja astoņu kopienu fondu ļaudis - Talsu novada fondā, Alūksnes un Apes novadu fondā, Lielvārdes fondā, Kandavas novada iespēju fondā, Valmieras novada fondā, Viduslatgales pārnovadu fondā, Limbažu fondā un Ķekavas novada fondā.
Sumba ir viena no nabadzīgākajām Indonēzijas salām, tostarp dēļ ūdens trūkuma. Tekoša ūdens nav 90% skolu un slimnīcu; nevienā no tām nav tualešu ar ūdens padevi. Lai salas iedzīvotājiem palīdzētu izkļūt no ilgstošas nabadzības, tika ierīkotas ūdens ņemšanas akas. Borisa un Ināras Teterevu fonds vairākus gadus līdzfinansēja šos darbus. Aku ierīkošana notika pašu vietējo iedzīvotāju spēkiem, izmantojot visvienkāršāko un darbībā uzticamāko mehānismu, lai iedzīvotājiem to būtu viegli lietot un nepieciešamības gadījumā - salabot.
Fonda īstenotajā programmā “Dakter, es labi redzu!” no 2013. līdz 2017. gadam sertificēts oftalmologs apmeklēja teju visas Latvijas lauku skolas, veicot bezmaksas redzes pārbaudi un sniedzot konsultācijas. Šajā laikā pārbaude veikta 16 224 skolēniem 469 lauku skolās 102 novados. 4 005 skolēnu ar vāju redzi saņēma receptes-dāvanu kartes 45 eiro vērtībā briļļu iegādei.
Kopš 2011. gada Rīgas patversmēs "Dzīvnieku draugs" un "Labās mājas" ar Borisa un Ināras Teterevu fonda līdzatbalstu aprūpēti vairāk nekā 10 000 dzīvnieku. Sniegta profilaktiskā un ārkārtas veterinārā palīdzība, operācijas un aprūpe no cilvēku ļauna prāta cietušiem dzīvniekiem. Šāda palīdzība sniegta kaķiem, suņiem, trušiem, smilšu pelītēm un pat vienam stārķim.
Foto: Labās mājas
Ja pie mums cilvēki dažkārt nepienācīgi rūpējas par mājdzīvniekiem, tad Taizemē, līdz ar lauksaimniecības un mežsaimniecības modernizēšanos, lieki ir kļuvuši ziloņi. Rūpes par tiem ir uzņēmusies organizācija "The Golden Triangle Asian Elephant Foundation", kas ar ziedotāju palīdzību šos dzīvniekus ārstē un glābj no dzīves uz ielas, izmantošanas ubagošanas nolūkos, nelegālajās meža darbu nometnēs un ziloņu šovos. Būtisks fonda atbalsts ir sniegts ziloņu veterinārārsta darbībai vairākās ziloņu nometnēs un aprūpes centrā, kopā apkalpojot ap 300 ziloņu. Ārsta sākotnējais uzdevums ir apkopt ziloņa iepriekšējās mītnes vietā iegūtās traumas un brūces un iemācīt ziloņu kopējiem rūpēties par dzīvnieka ikdienas higiēnu, lai vēlāk pēc iespējas mazāks būtu risks zilonim saslimt.
Ar fonda atbalstu top Latvijas Radio 1 raidījums “Radio mazā lasītava”. Raidījumā lasa, komentē aktuālāko un interesantākos literāros darbus. Priekšā klausītājiem, kā ierasts, lasa aktieris Gundars Āboliņš (attēlā). Savukārt pirms lasījuma skan žurnālistes Ingvildas Strautmanes saruna par darbu ar tā autoru, tulkotāju vai izdevēju. Raidījuma ierakstus var klausīties gan radio viļņos, gan ierakstos.
No 2015. gada 1. maija līdz 5. jūlijam Mākslas muzejā "Rīgas Birža" norisa izstāde "Provansas valdzinājums". Ar šo izstādi Borisa un Ināras Teterevu fonds atzīmēja piecu gadu darbību Latvijā un sniedza iespēju skatīt izcilu 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta pirmās puses Francijas mākslinieku darbus (Renuāra, Matisa, van Goga, Gogēna, Šagāla, Difī un Pikaso). Latvijas muzeju vēsturē šāda mēroga izstāde notika pirmo reizi.
No 2017. gada 25. novembra līdz 2018. gada 7. janvārim Mākslas muzejā "Rīgas Birža" norisinājās laikmetīgās mākslas izstāde "Ar septiņjūdžu zābakiem. Pietura – Somija". Ar šo izstādi Borisa un Ināras Teterevu fonds sadarbībā ar Mākslas muzeju "Rīgas Birža" turpināja iepazīstināt ar Baltijas jūras reģiona laikmetīgās mākslas kolekciju piemēriem. Skatītājiem tika piedāvāti darbi no Somijas Laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma krājuma.
Attēlā: LZA prezidents Ojārs Spārītis izstādes atklāšanas dienā. Foto: Ilmārs Znotiņš
Fonds atbalstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu - augstāko apbalvojumu, ko piešķir Latvijas un ārvalstu zinātniekiem par izciliem radošiem sasniegumiem. Attēlā: LZA ārlietu sekretārs Tālavs Jundzis, Lielās medaļas 2017. gada laureāti Jānis Visvaldis Bārzdiņš un Baiba Rivža, LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, LZA prezidents, Prezidija priekšsēdētājs Ojārs Spārītis, mecenāti Ināra Tetereva un Boriss Teterevs, LZA viceprezidents Andrejs Krasņikovs.
Foto: Ilmārs Znotiņš
Pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam, vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē īstenota virkne pasākumu, kas bagātina tās kultūrvēsturisko vērtību. To vidū koncertzāles Mazajā zālē skan jauns “Steinway&Sons” koncertflīģelis. Zāles akustikai piemērotāko modeli izvēlējās izcilais pianists Vestards Šimkus (attēlā) 2017. gada aprīlī Hamburgā, “Steinway&Sons” rūpnīcā.
Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbībai ar Dzintaru koncertzāli ir kultūrvēsturiska, mākslinieciska un izglītojoša nozīme - mākslas elementi kalpo par iedvesmu mākslas un mūzikas cienītājiem, Jūrmalas viesiem un ikvienam koncertzāles apmeklētājam. Sadarbības ietvaros izveidota arī leģendārā latviešu diriģenta Arvīda Jansona skulptūra (attēlā).
Atbalsts sniegts Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas talantīgāko studējošo dalībai nozīmīgos starptautiskos konkursos, starptautisko konkursu organizēšanai Latvijā un citām aktivitātēm.
2014. gada 25. aprīlī J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā atklātas jaunbūvētas trīsmanuāļu romantiskā stila ērģeles. Šīs ir pirmās Latvijas pēckara vēsturē pilnīgi no jauna uzbūvētās ērģeles, kas veidotas Latvijas vajadzībām un kuru būvi realizējuši Latvijas ērģeļu būvētāji - Ugāles ērģeļbūves darbnīca. Tādēļ jaunais ērģeļbūves projekts ir rets un nozīmīgs Latvijas kultūrvēstures notikums.
Attēlā: ērģelniece Vita Kalnciema ērģeļu atklāšanas pasākumā. Foto: Evija Trifanova, LETA
Kopš 2012. gada mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā ieguvuši 20 Latvijas Mākslas akadēmijas studenti. Attēlā: mecenātes Ināras Teterevas stipendiāti mākslā, 2019. gada LMA absolventi Krišjānis Elviks, Agate Lielpētere un Jānis Krauklis.
Operdziedātāja Elīna Garanča un komponists Raimonds Pauls radošās sadarbības vakarā “Baltās paslēpes” Latvijas Nacionālajā teātrī. Tas 2016. gada septembrī atklāja Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmu "Tête-à-Tête 2016".
Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas "Tête-à-Tête 2015" ietvaros Latvijas Nacionālajā teātrī notika unikāla autentisku kimono performance. Tās laikā Latvijas skatītāji varēja iepazīt kimono maģisko šarmu un eleganci, kas kopta gadsimtiem ilgi un kuros noslēpumaini savijas mīlestības un skaistuma filosofija.
Ar gandarījumu atskatāmies uz paveiktiem skaistiem, iedvesmojošiem, aizkustinošiem un oriģināliem darbiem, kas ar fonda atbalstu tapuši Latvijas Nacionālajā teātrī. Attēlā: fragments no izcilas izrādes “Uguns un Nakts”, kas pie skatītājiem 2015. gadā nāca Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas "Tête-à-Tête 2015" ietvaros.
Neliels, taču skaists un patiesi sievišķīgs pārsteigums sagādāts Latvijas Nacionālā teātra aktrisēm – teātra 3.ģērbtuvē tika aizdegta vēsturiskā Bertas Rūmniecas lustra, kas nākusi no Latvijas teātra muzeja fondiem un ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu restaurēta. 3.ģērbtuve vēsturiski ir “lielo dāmu” ģērbtuve. Vienmēr tā bijusi īpaša, tajā pie saviem grimgaldiņiem izrādēm gatavojušās visas teātra prīmas: Klintīte, Berta Rūmniece, Mirdza Šmithene, Emma Ezeriņa, Lilija Ērika, Lidija Freimane, Elza Radziņa, Velta Līne un vēl citas.
Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas "Tête-à-Tête 2016" ietvaros Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē notika uzvedums “MAIJA. MŪŽAM”, kurā leģendārās baletdejotājas Maijas Pļiseckas dzīvē būtisko mūziku interpretēja pasaules slavenais vijolnieks Gidons Krēmers ar orķestra KREMERata Baltica solistiem un Frederika Šopēna pianista konkursa laureāti Juliannu Avdejevu. Savukārt fragmentus no Maijas Pļiseckas atmiņām lasīja aktrise Jūlija Rutberga (Krievija) un žurnālists Sergejs Nikolajevičs (Krievija, žurnāla SNOB galvenais redaktors).
Atbalsts sniegts Latvijas Nacionālās operas akadēmijai, kuras mērķis - jauno mākslinieku apmācība, palīdzot uzsākt profesionālās gaitas operas teātrī, kā arī nodrošinot mākslinieku profesionālo tālākizglītību un pilnveidošanos.
"Mēdeja" – viena M.Čehova Rīgas Krievu teātra skatītāju iemīļotākajām izrādēm ar izcilo Gunu Zariņu titullomā. Tā ir viena no 10 fonda un teātra sadarbībā tapušajām izrādēm.
Fonda un M.Čehova Rīgas Krievu teātra sadarbībā tapušas 10 izrādes: "Divpadsmitā nakts" (2010), skatītāju favorīts - iestudējums "Tango ar Stroku" (2012), "Līgavaiņi" (2013), "Kunga komediants" (2013), "Hanuma" (2014), "Spoks no Kentervilas" (2016), "Mēdeja" (2016), "Mīlēt" (2016), "Karalis Līrs" (2017) un Latvijas valsts simtgadei iestudētais - “Maģijas atslēgas” (2018). Attēlā: fragments no izrādes “Karalis Līrs”.
2015. gada 15. oktobrī Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas "Tête-à-Tête 2015" ietvaros pie skatītājiem nāca izrāde “Brodskis/Barišņikovs”. Tajā leģendārā mākslas personība Mihails Barišņikovs interpretē sava drauga, Nobela prēmijas laureāta dzejnieka Josifa Brodska dzeju viņa dzimtajā valodā. Iestudējums ar tekstu un kustību atklāj dzejnieka pasauli, ļaujot līdzpārdzīvot Brodska sarežģīto, lirisko un iedarbīgo vārdu spēli.
"Teterevi Latvijai" ir viena no brīvdabas rododendru šķirnēm, ko izveidojis Rihards Kondratovičs (1932-2017) Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā "Babīte". Šķirne veltīta mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem pateicībā par atbalstu kultūrai, zinātnei un izglītībai. Šķirnei ir skaisti, purpurrožaini ziedi lielās ziedkopās. "Teterevi Latvijai" ir mūžzaļais rododendrs, kam raksturīga izcila dekorativitāte, laba salcietība un ziemcietība. Tas dod iespēju šķirni izmantot apstādījumu ierīkošanā ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.
Foto: no fonda arhīva
Vismaz reizi sezonā kopienu fondi sirmgalvjiem rīkoja arī īpašus pasākumus, kuros savus iestudējumus rādīja Ausekļa Limbažu teātris. Laikā no 2013. līdz 2017. gadam, kad norisinājās šī atbalsta programma, šos pasākumu apmeklēja vairāk nekā 12 000 sirmgalvju dažādos Latvijas novados.
2017. gada nogalē Borisa un Ināras Teterevu fonds noslēdza četru gadu sadarbības projektu ar organizāciju Global Fairness Initiative par atbalstu lauksaimnieku kopienām Gvinejā-Bisavā Āfrikā. Programmas mērķis bija padarīt efektīvāku ražošanu pārsvarā rīsu un sīpolu audzētāju saimniecībās un dot iespēju nabadzīgākajām lauku saimniecībām attīstīt ražošanu un produkcijas noietu. Projekts vietējiem lauksaimniekiem, kas dzīvo ļoti ierobežotos apstākļos, ļāva palielināt ienākumus savai iztika un uzlabot savus dzīves apstākļus.
Foto: Global Fairness Initiative
Zupas virtuves bija viens no pirmajiem sociālās palīdzības projektiem, kuru fonds ieviesa jau savas darbības sākumā. Kopš 2010. gada un līdz pat programmas noslēgumam 2015. gadā fonda atbalstītajās labdarības virtuvēs ir izsniegtas 2`895 000 porciju, nodrošinot siltu maltīti tūkstošiem trūcīgo un mazaizsargāto nedēļā. Īpašs papildu atbalsts sniegts bērniem, sirmgalvjiem un personām ar īpašām vajadzībām, kā arī labdarības virtuvju iekārtošanai.
Iemīļoti un jautri ir kļuvuši bumbu ralliji jeb labdarības loterijas, kurās Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītie kopienu fondi piesaista līdzekļus sava novada labdarības projektiem. Ik vasaru bumbu dzīšanas svētkos kopienu fondi piesaista vairākus tūkstošus eiro vietējo kopienu atbalstam. Bumbu rallijus regulāri organizē Alūksnes un Apes novadu fonds, Viduslatgales pārnovadu fonds, Valmieras novada fonds, Limbažu fonds, Talsu novada fonds. Kopienu fondi atzīst, ka šādas iniciatīvas palīdz gan īstenot izcilas ieceres, gan arī izbaudīt kopā būšanas prieku.
Foto: Alūksnes un Apes novadu fonds
Borisa un Ināras Teterevu fonds ir nozīmīgākais kopienu filantropijas veicinātājs Latvijā (kopš 2012. gada). Fonds palīdz nostiprināties kopienu filantropijai Latvijā, sniedzot atbalstu esošo kopienu fondu darbībai un jaunu kopienu fondu izveidei reģionos. Visbiežāk atbalstīti izglītības projekti, kultūras pasākumi, apkārtnes labiekārtošana, veselības, sociālās labklājības, sporta jomas, jauniešu iniciatīvas un ieceres sava novada popularizēšanai. Starp Baltijas valstīm Latvija ir vienīgā, kurā kopienu filantropija ir iesakņojusies un var atskatīties uz 20 gadu veikumu. Attēlā: Infrastruktūras un apkārtnes sakārtošanas darbi Kandavas novadā.
Foto: Kandavas novada iespēju fonds
Programmas „Nāc un dari! Tu vari!” ietvaros sniedza finansiālu atbalstu darbīgām bezpeļņas organizācijām pilsētās un laukos, kuras ar savām rosībām dara bagātu tuvākās apkaimes iedzīvotāju dzīvi, kā arī sarežģījumu brīžos sniedz atbalstu līdzcilvēkiem. No 2013. līdz 2016. gadam ir atbalstīti 160 projektu. Norises atbalstītas 79 pašvaldībās, aptverot vismaz 108 350 iedzīvotājus. Attēlā: fragments no biedrības „Rēzeknes pilsētas teātris-studija “Joriks”” projekta – iestudējuma “Zaļais sivēntiņš”.
“Nāc un dari! Tu vari!” projektu tematisks klāsts bija ļoti plašs – no nūjošanas līdz apkārtnes sakārtošanai, no aktivitātēm ar dzīvniekiem līdz kultūras pasākumiem, no senioriem līdz jaunajām māmiņām un vēl, un vēl. Tostarp fonds sniedza atbalstu Latvijas Sarkanā krusta Šķaunes nodaļas projektam, palīdzot paplašināt esošā Māmiņu centra darbību un izveidot rotaļu laukumu bērniem. Pateicībā vietējie bērni bija atsūtījuši fondam jauku un aizkustinošu foto sveicienu.
Programmas “Nāc un dari! Tu vari!” ietvaros sniegtais atbalsts ļāva Nītaures jauniešu organizācijai “Nītaureņi” gan iekārtot hokeja laukumu, gan arī īstenot vairākus desmitus aktivitāšu ar radošu saturu un kuplu dalībnieku skaitu.
Talka Nītaurē. Foto: no fonda arhīva
Rūpējoties par līvu (lībiešu) tautas unikālās kultūras un tradīciju saglabāšanu un turpināšanu, Borisa un Ināras Teterevu fonds no 2014. gada sniedz atbalstu “Līvu (lībiešu) savienības LĪVOD ĪT” darbībai. Atbalsts sekmēja darbus Rīgā un reģionālajās nodaļās Kolkā, Mazirbē un Ventspilī. Ar fonda atbalstu notikušas gan lībiešu izcelsmes bērnu un jauniešu vasaras nometnes "Mierlinkizt", gan gadskārtējie lībiešu svētki un līvu karoga svētki, gan arī veikti Lībiešu tautas nama atjaunošanas darbi.
Lībiešu svētki un līvu karogs. Foto: Jānis Pešiks
Fonda atbalsts sadarbības gados veicināja biedrības Latvijas Sieviešu invalīdu asociācija "Aspazija" darbību, kā arī 2011. gadā “Aspazijas” dibinātā salona “Saulgrieze” darbību. “Saulgrieze” ir unikāla iespēja ne tikai amatniekiem strādāt un radīt, bet arī veikala apmeklētājiem par pieņemamu cenu iegādāties skaistas un noderīgas preces, vienlaikus atbalstot darbīgu rokdarbnieku aktivitātes. Salons atrodas Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonā un tajā ikviens var iegādāties preces, ko savām rokām darina aptuveni 100 rokdarbnieki ar īpašām vajadzībām.
Sadarbojoties ar Latvijas Universitāti, Borisa un Ināras Teterevu fonds 2013. – 2017. gadu laika posmā sniedz atbalstu LU Botāniskā dārza atjaunošanas darbiem. Attēlā: atjaunotais Latvijas Universitātes Botāniskā dārza žogs.
Fonda programmas "Māksla publiskajā telpā" vadmotīvs - DOMĀTPRIEKS, uzsverot, ka laikmetīgā māksla pilsētvidē var ienest vairāk pozitīvu pārsteigumu, paradoksu, pasaules elpu un domas klātbūtni. Ar praktisku ieceri - radīt paliekošus laikmetīgās mākslas darbus pilsētvidē - Rīgā ir uzstādīta virkne mākslas objektu. Viens no pirmajiem - mākslinieku Brigitas Zelčas-Aispures un Sanda Aispura radītais objekts "Klusā daba", kuru var aplūkot, pastaigājoties LU Botāniskajā dārzā.
2017. gadā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā atklāts arī Aigara Bikšes paliekošs vides mākslas objekts “Meitene ar kurpi”. Arī šis objekts ir tapis fonda programmas “Māksla publiskā telpā” ietvaros.
Savukārt Viesturdārzā var aplūkot programmas “Māksla publiskā telpa” ietvaros izveidoto un 2015. gada novembrī atklāto Brigitas Zelčes-Aispures mākslas objektu “Mala”. Attēlā: mākslas objekta atklāšanas brīdis.
Foto: Ieva Makare, LETA
Sadarbības ar Latvijas Mākslas akadēmiju ietvaros atbalsts sniegts arī LMA balvai. Balvas mērķis - apzināt un novērtēt izcilākos sasniegumus Latvijas vizuālās mākslas, dizaina un mākslas zinātnes jomās, veicinot mākslas procesu attīstību, kā arī jaunu ideju un projektu īstenošanu. Šo balvu pirmo reizi 2011. gadā pasniedza gleznotājai Džemmai Skulmei, mākslas vēsturniecei Laimai Slavai un gleznotājam Jānim Avotiņam. 2014. gadā balvu ieguva mākslinieks, mākslas zinātnieks un Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, mākslinieki Anita Paegle un Kaspars Podnieks. Savukārt 2016. gadā par balvas laureātiem kļuva gleznotāja Helēna Heinrihsone, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un scenogrāfs Reinis Dzudzilo.
Pēc mecenātu Borisa un Ināras Teterevu ierosmes fonds ir iedibinājis apbalvojumu – Goda zīmi. To piešķir organizācijai vai personībai par īpašiem nopelniem labdarības un brīvprātīgā darba veicināšanā vai par ilgstošu un pašaizliedzīgu darbību kādā jomā vai atsevišķa projekta sabiedrības labā realizāciju ar izciliem panākumiem. Līdz šim Goda zīme piešķirta ilggadējam Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktoram Eduardam Cehovalam, ilgstošam Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas dzīves vadītājam profesoram Artim Sīmanim, ilggadējam Talsu Pensionāru biedrības vadītājam Antonam Kivleniekam, Rīgas Stradiņa universitātes rektoram prof. Jānim Gardovskim, Latvijas Mākslas akadēmijas rektoram, profesoram Aleksejam Naumovam, fonda Ziedot.lv vadītājai Rūtai Dimantai.
No 2018. gada 24. februāra līdz 8. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē norisinājās Alekseja Naumova personālizstāde “Nebeidzamā ainava”. Ar fonda atbalstu tapusī izstāde kļuva par apjomīgāko Alekseja Naumova retrospekciju.
Ar apbalvojumu "Laiks Ziedonim" izceļ tās personības, kas ar savu izcilību, degsmi, sūtību, veiksmi, stāju un savpatību iedvesmojušas labāku Latviju. Apbalvojums izveidots pēc izcilā dzejnieka Imanta Ziedoņa ierosmes. To iedibināja fonds Viegli 2014. gadā un kopš tā laika līdz 2018. gadam Borisa un Ināras Teterevu fonds atbalstīja šo apbalvojumu ar naudas prēmijām laureātiem. Attēlā: 2017. gada apbalvojuma laureāti: Kārlis Agris Gross, Laura Putāne, Laima Liepiņa, Jana Kolbina un Kristaps Rikāns.
Sarunu festivāla LAMPA pamatā ir trīs būtiski principi - uzticēšanās, ilgtspēja un daudzveidība, uz kuriem būvēti sarunu festivāla notikumi un uz kuru pamatiem festivāla rīkotāji - Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS - vēlas attīstīt Latviju nākotnē.
No 2015. gada līdz 2017. gadam Latvijas Nacionālā bibliotēka un Borisa un Ināras Teterevu fonds sadarbojās projektā, bagātinot LNB krājumu - ar augstvērtīgām grāmatām, katalogiem un filmām par mākslu. Jaunieguvumu kolekcija uzsver izcilu personību lomu mākslas vēsturē un mūsdienu mākslā, sākot ar renesansi līdz 21. gadsimtam, tostarp - ietverot resursus par laikmetīgās mākslas autoru radošo sasaisti ar vecmeistariem. Rezultātā LNB krājumi papildināti ar 570 jauniem augstvērtīgiem mākslas izdevumiem un 235 dokumentālām filmām par mākslu.
Latvijas teātra gada balva "Spēlmaņu nakts" - valsts nozīmes kultūras pasākums, kas izvērtē teātra sezonu kopumā valsts un pašvaldību, kā arī neatkarīgajos teātros. Visas sezonas garumā norit ekspertu un žūrijas komisijas darbs, izvērtējot 100 - 130 jauniestudējumus. Tradicionāli, pirms ceremonijas notiek arī skatītāju balsojums, kurā ikviens teātra cienītājs var nobalsot par gada izrādi, aktrisi un aktieri.
Sirsnīga palīdzība tiek sniegta arī karavīriem un viņu tuviniekiem - pēc karavīru atgriešanās no starptautiskajām misijām daudziem no viņiem tiek nodrošināta rehabilitācija centrā “Vaivari”. Attēlā: Mecenāti Boriss un Ināra Teterevi saņem NBS pateicību (2015. gads).
Negaidīts pārsteigums - Borisa un Ināras Teterevu fonda karogs Everestā! Tas tika uznests pasaulē augstākajā virsotnē - 8848 m v.j.l. - tieši fonda jubilejas dienā - 2017. gada 20. maijā.
