Aizvadītais gads mūsu fondam ir īpašs – ritumu sāka 15. darbības gads. Šis laiks ir bijis piepildīts ar cilvēkiem, idejām un darbiem, par kuriem izjūtam patiesu lepnumu un pateicību. 2025. gadā mēs turpinājām atbalstīt izcilas ieceres piecās jomās: izglītība un zinātne, kultūra un māksla, rūpes par dzīvniekiem, kopienu projekti un sociālā palīdzība.
Pateicamies simtiem un tūkstošiem rosīgo ļaužu, kas ar fonda atbalstu iemiesoja idejas vērtīgos darbos!
Gada izrāde Valmieras teātrī - "Burvju kalns" Toma Treiņa režijā. Foto: Matīss Markovskis
Tuvojoties gadu mijai, 28. decembrī, Valmieras teātra Lielā zāle pulcēja teātra darbiniekus un viesus uz tradicionālo gada noslēguma balvu pasniegšanas ceremoniju. Tajā sumināti aizvadītās sezonas labākie mākslinieki kolēģu vērtējumā un iemīļotākā izrāde skatītāju balsojumā.
Valmieras teātra skatītāji ikgadējā balsojumā pārliecinoši par labāko aizvadītās sezonas iestudējumu atzina pēc Tomasa Manna romāna veidoto izrādi “Burvju kalns” Toma Treiņa režijā, kas 2025. gadā tapusi ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu.
Valmieras teātra izrāde "Mēdeja". Foto: Matīss Markovskis
2025. gadā ar fonda atbalstu pie Valmieras teātra skatītājiem nākuši pieci jauniestudējumi: Annas Brigaderes luga “Sprīdītis” (režisors Reinis Suhanovs), “Četri balti krekli” (režisors Jānis Znotiņš), “Burvju kalns” (režisors Toms Treinis), “Ļaunais gars” (režisore Inese Mičule) un “Mēdeja” (režisors Reinis Suhanovs). Līdz 2025. gada izskaņai Valmieras teātrī ar fonda atbalstu ir tapuši jau vienpadsmit iestudējumi.
No 2024. gada 6. decembra līdz 2025. gada 2. martam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA bija skatāms 16. gadsimta meistardarbs - trīsdaļīgais pārnēsājamais altāris “Svētā Ģimene ar muzicējošo eņģeli, svētajām Katrīnu un Barbaru” - no PRADO Nacionālā muzeja (Madride) kolekcijas. Altāris ir izcils vēlīnās renesanses mākslas darbs, tā trīs daļas gadsimtu gaitā bija izklīdušas pa pasauli un tikai nesen ir atkal apvienotas un restaurētas, atgūstot sākotnējo krāšņumu un ikonogrāfisko vienotību.
Izstāde “Palazzo Madama. Itālijas māksla un amatniecība 6.–19. gadsimts”. Foto: Ieva Leiniša, LETA
Kopā ar Mākslas muzeju Rīgas Birža ir tapuši daudzi nozīmīgi izstāžu projekti, tostarp “Provansas valdzinājums” (2015), “Prado 12 raksturi” (2017), “Advents, Ziemassvētki un Zvaigznes diena kopā ar Prado” (2024-2025), kā arī pirmais Latvijas sadarbības projekts ar Ufici galeriju “Pašatklāsme. Tintoreto, Omars Galljāni, Lorenco Puljizi” (2021).
Šo sadarbību turpināja izstāde “Palazzo Madama. Itālijas māksla un amatniecība 6.–19. gadsimts”, kas muzejā bija skatāma 2025. gadā no 22. maija līdz 24. augustam. Tas bija kopprojekts ar Turīnas Senās mākslas muzeju Palazzo Madama. Izstāde piedāvāja iespēju apskatīt vairāk nekā simts izcilus mākslas priekšmetus no Turīnas Senās mākslas muzeja kolekcijas, kas ietvēra laika posmā no 6. līdz 19. gadsimtam radītos dekoratīvi lietišķās mākslas meistardarbus, kā arī atsevišķus priekšmetus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumiem.
Mūža balvas ieguvēji Aina Karele un Jakovs Rafaļsons. Foto: Matīss Markovskis
23. novembrī, Eduarda Smiļģa 139. dzimšanas dienā, Dailes teātrī aizvadīts ikgadējais skatuves mākslas centrālais notikums - 32. Gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonija. Ceremoniju organizēja Latvijas Teātra darbinieku savienība ar Borisa un Ināras Teterevu fonda līdzatbalstu.
Balvas par mūža ieguldījumu skatuves mākslā saņēma Liepājas teātra aktrise Aina Karele un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Jakovs Rafaļsons. Balvu kā gada mazās formas izrāde saņēma "Dirty Deal Teatro" iestudējums "Alfas" (rezišors Valters Sīlis). Par gada lielās formas izrādi žūrija atzinusi Dailes teātra "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem" (režisore Ola Mafālani). Gada aktrises titulu saņēma Maija Doveika. Savukārt Gada aktiera balvu saņēma Artis Jančevskis par Hansa Kastorpa lomu Valmieras teātra izrādē "Burvju kalns", kas tapusi ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu.
2025. gadā izdota LZA gadagrāmata “LAS Yearbook 2025”. Jaunākā Latvijas Zinātņu akadēmijas gadagrāmata piedāvā iepazīties ar Latvijas zinātnes sasniegumu konkursa laureātiem - fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem un to autoriem. Papildināta ar vadošo pētnieku un zinātnisko institūciju pārstāvju rakstiem, šī publikācija sniedz daudzšķautņainu informāciju par aktuālo zinātnē, pētniecībā un inovācijā Latvijā. Ar fonda atbalstu izdota arī 2024. gada gadagrāmata “LAS Yearbook 2024” un 2023. gada izdevums “LAS Yearbook 2023”. 
Foto: no fonda arhīva
Fonda atbalstītās labdarības virtuves turpina darbu. Fonda programma “Maizes rieciens – atbalsts labdarības virtuvēm” iepriekš ļāvusi labdarības virtuvēm Rīgā un reģionos iegādāties jaunu aprīkojumu un iekārtas. Šodien un turpmāk šie ilgtermiņa uzlabojumi ļaus tām saimniekot ērtāk un taupīgāk, dodot iespēju trūcīgajiem un mazaizsargātajiem regulāri saņemt siltu maltīti. Fonds labdarības virtuvēm ir sniedzis atbalstu iekārtu, inventāra un mēbeļu iegādei, telpu remontam, kā arī energoresursu rēķinu apmaksai aukstajos mēnešos.
RSU rektors Aigars Pētersons un mecenāte Ināra Tetereva. Foto: Ieva Leiniša, LETA
Pēc mecenātu Borisa un Ināras Teterevu ierosmes savulaik fonds iedibināja apbalvojumu – Goda zīmi. To piešķir organizācijai vai personībai par īpašiem nopelniem labdarības un brīvprātīgā darba veicināšanā vai par ilgstošu un pašaizliedzīgu darbību kādā jomā vai atsevišķa projekta sabiedrības labā realizāciju ar izciliem panākumiem.
2025. gada 25. septembrī Goda zīme piešķirta Dr. habil. med. Aigaram Pētersonam par būtisku ieguldījumu Latvijas medicīnas, izglītības un zinātnes attīstībā, akadēmiskās vides stiprināšanā un Rīgas Stradiņa universitātes izaugsmes un starptautiskās atpazīstamības veicināšanā. Par spēju vienot akadēmisko izcilību ar cilvēcību, veidojot iedvesmojošu, modernu un ilgtspējīgu izglītības telpu un apliecinot patiesu ārsta un pedagoga talantu.
2025. gada 1. septembrī apbalvojums piešķirts Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio 2 raidījuma “Ķepa uz sirds” komandai un tā izveidotājai Inesei Kreicbergai par pašaizliedzīgu darbu sabiedrības izglītošanā un atbildīgas attieksmes veidošanā pret mājdzīvniekiem; par profesionāli veidotiem TV un radio raidījumiem, kas veicinājuši sabiedrības izpratni par mājdzīvnieku labturību un atbildīgu aprūpi; par pašaizliedzīgu iesaisti dzīvnieku aizsardzības un glābšanas iniciatīvās, kā arī nozīmīgu palīdzību dzīvnieku patversmju iemītniekiem ceļā uz pastāvīgām, mīlošām mājām; par ieguldījumu labestīgākas sabiedrības veidošanā.
Apbalvojums piešķirts īpašā laikā – kad “Ķepa uz sirds” svin piecpadsmito jubileju, kopš LTV ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu sāka veidot šo raidījumu visai ģimenei par dzīvnieku labturību un aizsardzību. Piecpadsmit gados notikuši 1000 raidījumi, no kuriem 700 nonāca pie TV skatītājiem un 300 – pie klausītājiem radio viļņos. Raidījumus aicinām skatīties un klausīties Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio 2 vietnēs.
Ilggadējas sadarbības ietvaros fonds sniedz atbalstu dzīvnieku patversmei "Labās mājas" un "Dzīvnieku Draugs". Kopš 2011. gada tajās ar fonda līdzatbalstu aprūpēti daudzi tūkstoši dzīvnieku. Sniegta profilaktiskā un ārkārtas veterinārā palīdzība, operācijas un aprūpe no cilvēku ļauna prāta cietušiem dzīvniekiem.
Kopš 2017. gada Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā uzņēmīgajiem un rosīgajiem “Pats savam SAIMES GALDAM” atbalstīts bezpeļņas organizāciju 171 dārzkopības projekts. Tajos iesaistījās 5`521 mājsaimniecība un kopumā 20`840 iedzīvotāji no visiem Latvijas reģioniem. Ar programmas ietvaros saņemtajām sēklām, stādiem un inventāru viņi varējuši sagādāt pārtiku sev un ģimenei.
Šogad Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā “Pats savam SAIMES GALDAM” iesaistījās 31 Latvijas bezpeļņas organizācija. 8. oktobrī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā notika programmas dalībnieku sapulcēšanās. Tajā organizāciju pārstāvji dalījās ar atziņām par šī gada sasniegumiem.
Pirmā rinda no kreisās: Asoc. Prof. Dr. Marta Urbāne, Asist. Līga Savicka, Asoc. Prof. Anželika Berķe – Berga, Doc. Agnese Zariņa, Kvalitātes vadītāja Molekulārās ģenētikas zinātniskajā laboratorijā Marija Lazovska, Doc. Phd Darja Ņesteroviča, Absolventu asociācijas izpilddirektore Paula Jumīte, Lekt. Larisa Savrasova, mācīšanas un mācīšanās projektu vadītāja Zane Romanova, Asst. Prof. Olga Rajevska, Doc. Sanita Šuriņa. Otrā rinda no kreisās: E-studiju satura pārvaldnieks Bruno Žuga, Asoc. Prof. Anda Ķīvīte-Urtāne, Doc. Phd Lauma Spriņģe, Studiju inovāciju un attīstības nodaļas vadītājs Matīss Sīlis, mācīšanās un mācīšanas projektu vadītāja Alise Gau, Studiju inovāciju projektu vadītāja Inga Andiņa, Pedagoģiskās izaugsmes inovāciju vadītājs Raimonds Strods.
Kopš 2014. gada filantropa Borisa Tetereva mērķstipendiju saņēmušie 207 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mācībspēki ir modernizējuši jau 200 studiju kursus. No tiem nupat atjaunoti septiņi, nodrošinot 1080 šo kursu studentiem iespēju apgūt jaunākos un uzlabotos mācību materiālus. Mācībspēki uzlabo RSU kursus, tos piemērojot inovatīvām tendencēm un studentu vajadzībām. Pasniedzēji ir vienisprātis, ka “Filantropa Borisa Tetereva stipendijas studiju kursu modernizācijai” ir vērtīga iespēja paaugstināt studiju kursu kvalitāti un veicināt labās prakses apriti RSU.
2025. gada jūlijā pieci Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiāti medicīnā ar lieliskām sekmēm absolvējuši pamatstudijas RSU. Kopš 2011. gada jau 41 fonda stipendiāts ir saņēmis RSU diplomu.
Latvijas jauno mediķu pulku ir kuplinājuši Signija Betima Baranovska no Smiltenes novada, Gaisma Gurska no Madonas, Roberts Kārkliņš no Valmieras novada, Anna Lasmane no Ogres novada un Renāte Rūta Apse no Rīgas. Visi pieci fonda stipendiāti ir absolvējuši RSU Medicīnas fakultāti.
25. septembrī tika svinīgi pasniegtas Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendijas medicīnā. Tās līdz pamatstudiju beigām saņem 20 RSU studenti. Stipendiātu pulku šogad kuplināja pieci studenti: Germans Lapšovs no Ludzas, kurš studē Zobārstniecības fakultātē, un četri Medicīnas fakultātes studenti - Jūlija Bite un Valters Vēģelis no Rīgas, Elizabete Znotiņa no Jūrmalas, Dana Šēra no Liepājas.
Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendijas medicīnā kopš 2011. gada saņēmis jau 61 topošais ārsts. No viņiem 41 ir absolvējis pamatstudijas un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas medicīnas attīstībā. 90% stipendiju ieguvēju pēc studijām strādā Latvijā, savas zināšanas pielietojot dažādos novados un specialitātēs. Pārstāvēto specializāciju skaits ir ļoti plašs – oftalmoloģija, radioloģija, dermatoloģija, uroloģija, bērnu neiroloģija, anestezioloģija, kardioloģija, zobārstniecība, endokrinoloģija, pediatrija un citas.
Teātris.zip ieraksta raidījumu par izrādi "Latviešu mīlestība". Foto: Teātris.zip
Raidījumu un teātra izrāžu cikls Teātris.zip turpina ierakstīt un rādīt televīzijā Latvijas teātru izrādes. Kopš 2012. gada ar fonda atbalstu ir iemūžinātas daudzveidīgas, spilgtas, nozīmīgas izrādes. Ierakstīšanai tiek atlasīti Rīgas un reģionu teātru labākie un skatītāju iecienītākie iestudējumi. Savukārt televīzijā un internetā skatītājiem ir bijusi iespēja vērot jau 300 izrādes. Līdz šim izrādes noskatījušies jau vairāk nekā 8 600 000 skatītāju.
Viens no fonda ilggadējiem sadarbības partneriem ir Ziedot.lv. Fonds atbalsta Ziedot.lv iniciatīvas jau kopš fonda darbības sākuma, gan sniedzot regulāru palīdzību Ziedot.lv un Bērnu rehabilitācijas centra POGA darbībai, gan arī ar ziedojumiem konkrētiem projektiem. Darbs turpinās un iemiesojas arvien jaunos darbos.
Fonda atbalsts Rehabilitācijas centram POGA un īpašai Mollii tērpu un terapijas programmai ļauj arvien lielākam bērnu skaitam saņemt Mollii rehabilitāciju mājas apstākļos. Šī terapija mazina muskuļu spastisku, palīdz atgūt kontroli pār kustībām un aizkavēt muskuļu atrofiju. Tā paredzēta pacientiem ar cerebrālo trieku, multiplo sklerozi, pēc insulta, muguras vai galvas smadzeņu traumām vai citiem neiroloģiskiem kustību traucējumiem. Fonds atbalsta Mollii terapeitisko kostīmu iegādi, konsultācijas un rehabilitācijas kursu sniegšanu.
Attēlā: raidījuma vadītājs Gundars Āboliņš. Foto: Radio mazā lasītava
Latvijas Radio 1 turpina skanēt raidījums “Radio mazā lasītava”, iepazīstinot klausītājus ar jaunākajām grāmatām Latvijas grāmatnīcās un stāstiem par literātiem un viņu daiļradi. Raidījumā lasa, komentē aktuālākos un interesantākos literāros darbus. Priekšā klausītājiem lasa aktieris Gundars Āboliņš. Savukārt pirms lasījuma skan žurnālistes Ingvildas Strautmanes saruna par darbu ar tā autoru, tulkotāju vai izdevēju. Raidījums “Radio mazā lasītava” top ar fonda atbalstu un tā ierakstus var klausīties gan radio viļņos, gan ierakstos.
Foto: Lauma Ķeire, LU Botāniskais dārzs
Kopš 2013. gada Borisa un Ināras Teterevu fonds LU Botāniskā dārza attīstībā ir ieguldījis 1,545 miljonus eiro. Līdz šim veikti būtiski teritorijas infrastruktūras sakārtošanas darbi, lai dārzs kļūtu par plašai publikai pievilcīgu vietu, kur atpūsties, apmierināt zinātkāri, pavadīt brīvo laiku, nodarboties ar pētniecību un izglītību, baudīt izstādes, koncertus un citus kultūras pasākumus. Ar fonda atbalstu dārzā atjaunoti dažādi stādījumi, iegādāta tehnika, pilnveidota infrastruktūra, labiekārtota publiskā telpa. Savukārt ierīkotā augu kolekciju automātiskā laistīšanas sistēma ļauj efektīvi kopt un saglabāt daudzveidīgo augu fondu visā dārza teritorijā. Atbalsts turpinās un iemiesojas jaunos darbos.
Kopš 2012. gada Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītie kopienu fondi reģionos ir piesaistījuši piecus miljonus eiro savu apkaimju iedzīvotājiem nozīmīgiem projektiem. Kopienu fondu darbība gan iepriekš, gan arī pašlaik sniedz iespēju piepildīt simtiem vietējo iedzīvotāju ieceru pilsētās un novados.
Laikposmā no 2012. līdz 2025. gadam Borisa un Ināras Teterevu fonds ar stratēģisku redzējumu un finansiālu ieguldījumu ir atbalstījis sešu kopienu fondu darbību. Visus šos gadus kopienu fondu kustība ir veicinājusi mērķtiecīgas labdarības nostiprināšanos un sekmējusi pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā. Nozīmīgi darbi paveikti Alūksnē un Apē, Viduslatgalē, Valmierā, Limbažos, Kandavā un Talsos - sasniegtie rezultāti arī turpmāk sniegs būtisku ieguldījumu vietējo kopienu attīstībā.
Kopienu fondi ir attīstījuši vietējās labdarības tradīcijas, īstenojot vietējai sabiedrībai nozīmīgus projektus, vienlaikus aktīvi līdzdarbojoties savas apkaimes izaugsmē. Kopienu fondi piesaista līdzekļus iedzīvotāju ieceru īstenošanai pilsētās un novados - īsteno izglītības projektus, kultūras pasākumus, apkārtnes labiekārtošanu, veselības, sociālās labklājības, sporta jomas, jauniešu iniciatīvas sava novada popularizēšanai. Visbiežāk kopienu fondi līdzekļus piesaista labdarības tirdziņos, labdarības izsolēs un koncertos, bumbu rallijos, organizējot ziedojumu kastītes pasākumos.
