2024. gada fotomirkļi

2025. gada 7. janvāris

No sirds pateicamies simtiem rosīgu ļaužu, kuri aizvadītajā gadā bija kopā ar mums, palīdzot tapt darbiem, kas sniedz labumu tūkstošiem cilvēku Latvijā un ne tikai! 2024. gadā mēs turpinājām atbalstīt izcilas ieceres piecās jomās: izglītība un zinātne, kultūra un māksla, rūpes par dzīvniekiem, kopienu projekti un sociālā palīdzība. Daudz jau ir paveikts, un vēl daudz tiks īstenots.

Gada izrāde Valmieras teātrī - “Jāzeps un viņa brāļi”. Foto: Matīss Markovskis

29. decembrī, Valmieras teātra gada noslēguma balvu pasniegšanas ceremonijā sumināti aizvadītās sezonas labākie mākslinieki kolēģu vērtējumā un skatītājuprāt iemīļotākā izrāde. Vakara lielākā intriga bija par Gada izrādes titulu, jo uzvarētāju no otrās vietas šķīra tikai 3 balsis. Valmieras teātra skatītāji lēma, ka aizvadītās sezonas labākās izrādes nosaukumu ir pelnījis iestudējums “Jāzeps un viņa brāļi” Ineses Mičules režijā, otrajā vietā atstājot izrādi “Pazudušais dēls”. Abas izrādes ir tapušas ar Borisa un Ināra Teterevu fonda atbalstu.

Kadrs no izrādes "Zilā". Uz skatuves: Aigars Vilims, Māra Vīgante, Artis Jančevskis, Baiba Valante un Ieva Puķe. Foto: Matīss Markovskis15. decembrī Valmieras teātra Jaunajā zālē pie skatītājiem nācis Gunāra Priedes lugas “Zilā” iestudējums Māras Ķimeles režijā. Tas ir otrais no pieciem jauniestudējumiem, kas ar fonda atbalstu top Valmieras teātrī 2024./2025. gada sezonā. Pirmā šosezon iestudētā izrāde - “Romeo un Džuljeta” (režisore Inese Mičule) – nāca pie skatītājiem 15. novembrī.

Foto: Edijs Pālens, LETA

No 6. decembra līdz 2. martam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA skatāms 16. gadsimta meistardarbs - trīsdaļīgais pārnēsājamais altāris “Svētā Ģimene ar muzicējošo eņģeli, svētajām Katrīnu un Barbaru” - no PRADO Nacionālā muzeja (Madride) kolekcijas. Altāris ir izcils vēlīnās renesanses mākslas darbs, tā trīs daļas gadsimtu gaitā bija izklīdušas pa pasauli un tikai nesen ir atkal apvienotas un restaurētas, atgūstot sākotnējo krāšņumu un ikonogrāfisko vienotību.

Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalsts šim īpašajam kultūras notikumam ir daļa no vienu miljonu eiro lielā ieguldījuma vērienīgās kultūras norisēs, gatavojoties fonda 15 gadu jubilejai un ir turpinājums ilggadējai sadarbībai ar muzeju.

Izrāde "Pazudušais dēls" saņem "Spēlmaņu nakts" balvu kā Gada mazās formas izrāde. Foto: Andis Pulkstenis

23. novembrī, Eduarda Smiļģa 138. dzimšanas dienā, Valmieras teātrī aizvadīts ikgadējais skatuves mākslas centrālais notikums - 31. Gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonija. Ceremoniju organizēja Latvijas Teātra darbinieku savienība ar Borisa un Ināras Teterevu fonda līdzatbalstu.

Ceremonijā visbiežāk godināts Valmieras teātris, saņemot 8 balvas. Tās iegūtas par sniegumu iestudējumos, kas 2023./2024. gada sezonā tapa Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu - “Pazudušais dēls” un “Jāzeps un viņa brāļi”.

Attēlā: Ojārs Spārītis. Foto: Jānis Brencis

Pie lasītājiem ir nākusi Ojāra Spārīša grāmata “Akadēmiskie dialogi par zinātni un dzīvi”. Ojārs Spārītis no 2012. gada līdz 2024. gadam veica Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta un viceprezidenta pienākumus. Šajā grāmatā iekļautas vairāk nekā 30 O.Spārīša intervijas, kas tapušas 2021.-2024. gada laikā, sarunājoties ar akadēmiskās elites pārstāvjiem. Četros gados ir intervēti dažādu nozaru zinātnieki - akadēmiķi, korespondētājlocekļi, LZA Ārzemju un Goda locekļi, augstskolu mācībspēki un profesori.

2024. gadā ir izdota arī LZA gadagrāmata. Tās sastādītāji lasītājiem piedāvājuši rakstu kopas par nozīmīgākajiem sasniegumiem un notikumiem Latvijas un pasaules zinātnē. Tajā īpaši akcentētas trīs tēmas: humānisma un pragmatisma sadure, zinātne dzīvībai un dzīvības zinātnes, enerģētika un dabas zinātņu enerģija. Rakstu autori ir Latvijas un ārvalstu zinātnieki un zinātnes politikas veidotāji, kā arī sabiedriskie darbinieki, kultūras un mākslas jomas pārstāvji. 

Abi izdevumi ir tapuši ar Borisa un Ināras Teterevu fonda līdzfinansējumu un ir turpinājums fonda un LZA ilggadējai sadarbībai, lai veicinātu Latvijas zinātnes un valsts izaugsmi.

Līvu karogs Rīgas sirdī. Foto: Renāte Blumberga

Valsts svētku nedēļā, 17. novembrī, pašā Rīgas sirdī - pie Mencendorfa nama - plīvoja Līvu karogs. Šeit pulcējās līvu tradīciju turpinātāji, lai ar dziesmām, dejām un dzejas lasījumiem godinātu savu karogu. Līvu karoga svētki novembrī, Līvu svētki Mazirbē augustā un Jāņu ielīgošana jūnijā ir to aktivitāšu vidū, kuras pērn atbalstīja Borisa un Ināras Teterevu fonds, jau desmito gadu rūpējoties par līvu kultūras saglabāšanu.

Raidījuma vadītāja Ingvilda Strautmane, mecenāte Ināra Tetereva un raidījuma vadītājs Gundars Āboliņš. Foto: Ieva Leiniša, LETA

Par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu, stiprinot lasīšanas tradīciju un bagātinot Latvijas kultūrtelpu, mecenāte Ināra Tetereva Latvijas Radio 1 raidījuma “Radio mazā lasītava” vadītājiem Gundaram Āboliņam un Ingvildai Strautmanei pasniedza Borisa un Ināras Teterevu fonda augstāko apbalvojumu – Goda zīmi. Apbalvojums piešķirts 12. novembrī raidījuma “Radio mazā lasītava” desmitgades gaisotnē. Šajos gados ēterā ir izskanējuši jau 354 raidījumi. No tiem 17 ir izbraukuma raidījumi muzejos un kultūrvietās (kopš 2019. gada). 14 no tiem ir notikuši Latvijā, bet 3 veidoti raidījuma 10. jubilejas gaisotnē Vācijā.

Foto: Diana Bogdanova

Šogad fonda programmā “Pats savam SAIMES GALDAM” piedalījās 950 mājsaimniecības un tajās - 3`700 cilvēki, lai audzētu pārtiku sev un ģimenei. Tas ir lielākais mājsaimniecību skaits, kas iesaistījās dārzkopības projektos viena gada laikā. 

Dārzkopības darbus grūtībās nonākušiem cilvēkiem palīdzēja veikt 28 organizācijas, kuras šogad iesaistījās fonda programmā. Tās īstenoja 8 projektus Kurzemē, 9 - Vidzemē, 6 - Zemgalē, 4 – Latgalē, kā arī viens - Fonda “Ziedot.lv” - projekts aptvēra visu Latviju. Borisa un Ināras Teterevu fonds šo projektu īstenošanai 2024. gadā piešķīra 54`415,- eiro.  

Pirmā rinda no kreisās: profesore Māra Pilmane, Absolventu asociācijas izpilddirektore Paula Jumīte, asociētā profesore Dzintra Kažoka. Otrā rinda no kreisās: stipendiātes docētāja Unda Avota un docētāja Ance Bārzdiņa, Pedagoģiskās izaugsmes centra pārstāvji Inga Andiņa un Raimonds Strods, stipendiāte, docētāja Guna Bērziņa, Absolventu asociācijas pārstāvis Rihards Seržāns un stipendiāte Madara Blumberga. Foto: Diana Bogdanova

Kopš 2014. gada filantropa Borisa Tetereva mērķstipendijas saņēmušie Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēki ir modernizējuši jau 187 studiju kursus. Stipendiju mūsdienīgu mācīšanas risinājumu ieviešanai RSU konkursa kārtībā iegūst docētāji gan veselības aprūpes, gan sociālo zinātņu studijās. Mācībspēki uzlabo RSU kursus, tos piemērojot inovatīvām tendencēm un studentu vajadzībām. 

“Pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam, RSU ir izveidojusies docētāju-inovatoru saime, kurā kopīgi tiek domāts par dažādiem mācīšanās un mācīšanas risinājumiem. Kurā iedvesmojas viens no otra rezultātiem un nemitīgi klajā nāk ar jauniem veidiem, kā modernizēt studiju kursus,” pauž RSU Pedagoģiskās izaugsmes centra Studiju inovāciju pārstāvis Raimonds Strods.

RSU absolvente, fonda iepriekšējo gadu stipendiāte Arina Deņisova, esošie stipendiāti Anna Šermane, Renāte Rūta Apse, Anastasija Dementjeva, Everita Kupriša, Lauma Skarbinīka, Anna Lasmane, Valters Dumpis, Daniils Trošins, Gaisma Gurska, Iļja Zinovjevs un Signija Betima Baranovska, mecenāte Ināra Tetereva, stipendiāti Nikita Kuzmins, Lauma Tumašova, Ralfs Roberts Zitāns, Beatrise Alise Sarkanābola, Jānis Jurkāns, Matīss Zicāns, Kristiāns Vištarts un Laura Sabīne Taurmane. Foto: Edijs Pālens, LETA

Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA 2. oktobrī tika svinīgi pasniegtas Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendijas medicīnā. Tās līdz pamatstudiju beigām saņems 20 Rīgas Stradiņa universitātes studenti. Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju medicīnā kopš 2011. gada saņēmuši kopumā jau 56 RSU Medicīnas fakultātes pamatstudiju studenti. No viņiem jau 36 stipendiāti ir saņēmuši RSU diplomu, kuplinot jauno Latvijas mediķu pulku.

Mecenāte Ināra Tetereva ar raidījuma vadītājiem Inesi Kreicbergu un Magnusu Eriņu. Foto: Ķepa uz sirds

15. septembris raidījumam “Ķepa uz sirds” bija īpaša diena – pirms pieciem gadiem izskanēja pirmais raidījums radio ēterā. Arī TV raidījumam 2024. gada rudenī bija jubileja – kopš 2011. gada janvāra pie skatītājiem bija nācis jau 555. raidījums. Kā televīzijā, tā arī radio ēterā skan pieredzes stāsti un ekspertu ieteikumi par mājdzīvnieku audzināšanu, socializēšanu, kopšanu un veselību.

Visus šos gadus ar raidījumu kopā ir Borisa un Ināras Teterevu fonds – “Ķepa uz sirds” atbalstītājs no pašas pirmās raidījuma pastāvēšanas dienas. Mecenāte Ināra Tetereva, sveicot raidījumu jubilejā: “Šajos gados esat pierādījuši, ka atrodat aizvien jaunas, svarīgas tēmas. Un tas ir būtiski – stiprināt sabiedrībā atbildīgu rīcību pret dzīvniekiem un pārliecību, ka nedrīkst dzīvu būtni atdot aukstās rokās. Jūs esat sirsnīgi cilvēki un audzinātāji. Novēlu, lai jums neaptrūkst sižetu, lai varat turpināt savu lielisko darbu, kas ir vienkārši nepieciešams. Lai piepildās jūsu ieceres!”

Raidījuma "Teātris.zip" redaktore Henrieta Verhoustinska, raidījuma "Teātris.zip" vadītājs Ojārs Rubenis, projekta "Teātris.zip" vadītāja Ilze Šadurska, mecenāte Ināra Tetereva, LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede, raidījuma "Teātris.zip" un izrāžu ierakstu režisore Laura Hirša. Foto: Ieva Leiniša, LETA

Klātesot raidījumu un izrāžu cikla “Teātris.zip” komandai, mecenāte Ināra Tetereva un Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede vienojās par fonda atbalstu ciklam “Teātris.zip” - līdz pat 2026. gadam. Svinīgā parakstīšana norisinājās 16. septembrī Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, kurā atrodas raidījuma un izrāžu cikla "Teātris.zip" studija.

Un jau 2024. gada rudenī pie skatītājiem nāca Jaunā Rīgas teātra, Dailes teātra, Valmieras Drāmas teātra, Latvijas Nacionālā teātra, kā arī teātra KVADRIFRONS iestudējumi. Šogad “Teātris.zip” atsāksies, turpinot piedāvāt skatītājiem augstvērtīgu teātra mākslu TV ekrānos un internetā.

Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena un Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs un raidījuma “Teātris.zip” vadītājs Ojārs Rubenis. Foto: Edijs Pālens, LETA

Gatavojoties fonda 15. dzimšanas dienai, Borisa un Ināras Teterevu fonds ieguldīs vismaz vienu miljonu eiro, lai Latvijas sabiedrība 2024.–2026. gadā varētu pieredzēt virkni daudzveidīgu kultūras notikumu.

Finansējums piešķirts jauniestudējumiem Valmieras Drāmas teātrī, LTV raidījumu un izrāžu cikla “Teātris.zip” īstenošanai, Latvijas Radio 1 raidījumam “Radio mazā lasītava”, gadskārtējās teātra balvu pasniegšanas ceremonijas “Spēlmaņu nakts” norisei, kā arī ar fonda atbalstu Mākslas muzejā Rīgas Birža būs aplūkojami darbi no Madrides Prado muzeja un Turīnas Palazzo Madama muzeja. Tas sniegs iespējas vismaz vienam miljonam skatītāju, klausītāju un apmeklētāju baudīt kultūru.

Markuss lieto Mollii kostīmu. Foto: Rehabilitācijas centrs POGA

Kopš 2021. gada Rehabilitācijas centra POGA mazie pacienti ar kustību traucējumiem bez maksas saņem īpašu Mollii tērpu un terapiju mājas apstākļos. Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu šie tērpi lietošanai mājās nodoti jau vairākus simtus reižu. Atbalsts turpinās arī šodien, ļaujot arvien lielākam bērnu skaitam saņemt šo rehabilitāciju, kas mazina muskuļu spastisku, palīdz atgūt kontroli pār kustībām un aizkavēt muskuļu atrofiju.

Mollii tērps ir terapeitisks kostīms ar 58 elektrodiem. Tas paredzēts muskuļu spasticitātes, saspringuma un ar to saistīto sāpju mazināšanai pacientiem ar cerebrālo trieku, multiplo sklerozi, pēc insulta, muguras vai galvas smadzeņu traumām vai citiem neiroloģiskiem kustību traucējumiem.

Vecpiebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja un raidījuma dalībniece Līva Grudule, raidījuma "Radio mazā lasītava" producente Agita Bērziņa, raidījuma vadītāji Gundars Āboliņš un Ingvilda Strautmane. Foto: Radio mazā lasītava

Svinot savu desmit gadu jubileju, Latvijas Radio 1 raidījums "Radio mazā lasītava" viesojās pie klausītājiem un lasītājiem Vācijā. Ir tapuši latviešu literatūras cienītājiem būtiski stāsti par literātu daiļradi un latviešu kultūras vietām Vācijā.

Viena no pieturvietām bija Freiburga, Latviešu kultūras centrs Bērzaine. Ar Bērzaines saimniekiem raidījums jau tikās izglābto grāmatu bibliotēkā Springšļu dzirnavās, kur lasīja arī fragmentus no Zentas Mauriņas darbiem. Raidījums turpina sarunu par izcilo domātāju, rakstnieci un tulkotāju, jo viņas dzīvesvieta bija turpat netālu esošajā Badkrocingenā. Raidījumus var noklausīties Radio mazās lasītavas vietnē.

Foto: Dzīvnieku draugs

Ilggadējas sadarbības ietvaros fonds sniedz atbalstu dzīvnieku patversmei "Labās mājas" un "Dzīvnieku Draugs". Kopš 2011. gada tajās ar fonda līdzatbalstu aprūpēti daudzi tūkstoši dzīvnieku. Sniegta profilaktiskā un ārkārtas veterinārā palīdzība, operācijas un aprūpe no cilvēku ļauna prāta cietušiem dzīvniekiem.

Labdarības bumbu rallijs Valmierā. Foto: Valmieras novada fonds

Kopš 2012. gada Borisa un Ināras Teterevu fonds ir nozīmīgākais kopienu filantropijas veicinātājs Latvijā. Fonds finansiāli atbalsta sešu kopienu fondu darbību, lai tiem būtu iespēja rīkoties savos novados, īstenojot dažādas labdarības aktivitātes ziedojumu piesaistei.

Kopienu fondi labdarības pasākumos piesaista līdzekļus, lai palīdzētu novadniekiem īstenot sapņus par labāku dzīvi apkaimē. Ļaudis pulcējas kopienu fondu rīkotajos labdarības tirdziņos, lūgšanu brokastīs, priekšnesumos, bumbu rallijos, ar pirkumu vai ziedojumu atbalstot rosīgo ļaužu iniciatīvas. Ziedojumus fondi iegulda izcilu ieceru īstenošanai savos novados - lai piepildītu bērnu sapņus, palīdzētu vientuļajiem senioriem, uzlabotu apkaimes ļaužu dzīves kvalitāti.

Fonda stipendiāti medicīnā Sindija Kezika, Klāvs Adiņš, Venija Kalniņa, Pēteris Einārs Grīnbergs, Agnis Saulītis, Emīlija Bērziņa, Arina Deņisova. Foto: Diana Bogdanova

Septiņi Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiāti medicīnā ar spīdošām sekmēm absolvējuši pamatstudijas Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Kopš 2011. gada jau 36 fonda stipendiāti ir saņēmuši RSU diplomu, kuplinot jauno Latvijas mediķu pulku. Stipendiāti Klāvs Adiņš, Agnis Saulītis, Sindija Kezika, Pēteris Einārs Grīnbergs un Arina Deņisova ir absolvējuši RSU Medicīnas fakultāti, Venija Kalniņa - Zobārstniecības fakultāti un Emīlija Bērziņa - Veselības un sporta zinātņu fakultāti.

Foto: Diana Bogdanova

2023./2024. gada sezona Valmieras teātrī nosvinēta ar latviešu autoru jauniestudējumiem, no Raiņa “Jāzepa un viņa brāļiem” līdz Blaumaņa “Pazudušajam dēlam”. Četru darbu iestudēšana kļuvusi iespējama, pateicoties fonda finansiālajam ieguldījumam

“Esam pateicīgi un lepni, ka šajā sezonā ieguvām jaunus domu biedrus, kuri palīdz piepildīt lielus sapņus - Borisa un Ināras Teterevu fondu, jo viņu atbalsts palīdzēja tapt sezonas jauniestudējumiem,” pauž Valmieras teātra kolektīvs. Šie jauniestudējumi 2023./2024. gada sezonā bija Raiņa “Jāzeps un viņa brāļi” (režisore Ineses Mičule), pēc Viļa Plūdoņa darba motīviem veidotais “Atraitnes dēls” (režisors Viesturs Roziņš), pēc Pāvela Rozīša tapušie “Valmieras puikas” (režisors Jānis Znotiņš) un Rūdolfa Blaumaņa “Pazudušais dēls” (režisors Reinis Suhanovs).

Foto: Želsirdības misija "Dzīvības ēdiens"

Trijos darbības gados fonda programma “Maizes rieciens – atbalsts labdarības virtuvēm” ļāvusi 15 labdarības virtuvēm 11 pilsētās iegādāties jaunu aprīkojumu un iekārtas. Šodien un turpmāk šie ilgtermiņa uzlabojumi ļaus tām saimniekot ērtāk un taupīgāk, dodot iespēju trūcīgajiem un mazaizsargātajiem regulāri saņemt siltu maltīti.

Kopš 2021. gada līdz 2024. gada maijam Borisa un Ināras Teterevu fonds ir atbalstījis labdarības virtuvju darbu Rīgā, Bauskā, Iecavā, Vangažos, Varakļānos, Daugavpilī, Valmierā, Jelgavā, Smiltenē, Liepājā un Saldū. Fonds tām ir sniedzis atbalstu iekārtu, inventāra un mēbeļu iegādei, telpu remontam, kā arī energoresursu rēķinu apmaksai aukstajos mēnešos. Finansējums piešķirts 28 projektiem 114`110,- eiro vērtībā. Šajās labdarības virtuvēs ikdienā ik mēnesi pasniedza un turpina pasniegt vismaz 42`450 siltas maltītes porciju, gadā – līdz pusmiljonam porciju.

Pieraksties jaunumiem

Par fonda aktualitātēm visagrāk uzzināsiet, piesakoties jaunumu saņemšanai e-pastā.