Pirms 15 gadiem mecenāti Boriss un Ināra Teterevi parakstīja pirmo fonda granta līgumu par atbalstu Rundāles pils restaurācijas programmas pabeigšanai. Pils ir viens no Latvijas izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem un pastāvīgi ir apmeklētāko Latvijas muzeju vidū.
Fonda atbalsta vēsture restaurācijai sākās 1997. gadā, kad, apmeklējot Rundāles pili, mecenāti Boriss un Ināra Teterevi bija pārsteigti, redzot, ka šim spožajam arhitektūras piemineklim ir nepieciešama pamatīga restaurācija, un nolēma atbalstīt tās veikšanu. Pirmais solis apjomīgajā restaurācijas projektā bija pils rietumu puses kāpņu atjaunošana.
Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons, ilggadējais Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis un mecenāti Boriss un Ināra Teterevi paraksta vienošanos par atbalstu Rundāles pils restaurācijas programmas pabeigšanai (2010.g.). Foto: Juris Krūmiņš, Valsts prezidenta kanceleja
Fonda atbalstītie restaurācijas darbi turpinājās līdz 2014. gadam. Tiem noslēdzoties, Rundāles pils muzejā pastāvīgi ir aplūkojamas ar fonda atbalstu atjaunotās un labiekārtotās telpas – Biljarda zāle, hercoga bibliotēka, hercoga divi kabineti un ģērbistaba, hercogienes buduārs, hercogienes tualetes kabinets un guļamistaba, Lielā galerija, kā arī pils rietumu puses kāpnes. Restaurētas telpas un bagātināts interjers.
Darbi tika īstenoti arī pirms tam - kopš 1972. gada. Sākumā darbus galvenokārt veica speciālisti no Sanktpēterburgas, vēlāk tos veica Latvijas meistari, darbā piedalījās arī Mākslas akadēmijas restaurācijas nodaļas studenti. Līdz 1992. gadam restaurāciju finansēja Kultūras ministrija, bet pēc 1992. gada darbu temps palēninājās. Ar mecenātu gādību restaurāciju varēja jaudīgi turpināt.
“Rundāles pils restaurācija bija bezgala gara, bezgala grūta. Ir liels prieks par rezultātu, bet arī tādas “šausmas” - kā vispār to varēja izdarīt? Cik tas bija ilgi, kādu tik nebija problēmu, arī finansiālās... Mums tagad vienmēr jādomā, ka bez Borisa un Ināras Teterevu palīdzības pils vēl nebūtu gatava…” stāsta Imants Lancmanis, kurš daudzus gadus (no 1976. līdz 2018. gadam) bija Rundāles pils muzeja direktors.
Mecenāte Ināra Tetereva reiz pauda: “Esmu pārliecināta, ka bez Imanta Lancmaņa un viņa komandas mums nebūtu šīs Pils. Ik reizi, viesojoties pilī, redzējām, ka pils ansambļa restaurācija strauji tuvina mērķim redzēt Rundāles pili visā tās krāšņumā, iekļaujoties pasaules kultūras mantojuma sarakstā ar unikālu baroka arhitektūras ansambļa pērli.”
Turpinot sekmēt Rundāles pils muzeja darbību, Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedzis atbalstu arī monogrāfiju sērijas izveidei par Rundāles pili un tās restaurāciju.
Tās autors Imants Lancmanis stāsta: “Kad 2014. gadā restaurācijas projekts noslēdzās, bija skaidrs, ka ir jāpaliek vēsturiski nozīmīgai dokumentācijai, kas rāda ne tikai šo objektu - kas rāda arī mūsu domāšanu, metodisko pieeju, tehnoloģiskos procesus, ko darīja katrs restaurators. Tā ir ne tikai pils tapšanas un atdzimšanas hronika. Tā ir arī sava laikmeta hronika.”
Pirmais Rundāles pils monogrāfijas sējums “Rundāles pils I. Vēsture” tika izdots 2015. gadā, tas iepazīstina ar pils vēsturi. Otrais sējums “Rundāles pils II. Pils tuvplānā” (2018) rāda pili kā objektu, ļaujot veikt virtuālu ceļojumu pa telpām un apskatīt detaļas tuvplānā. Savukārt trešais monogrāfijas sējums “Rundāles pils III. Restaurācija” (2021) veltīts pils ansambļa restaurācijai. Pēc grāmatas lūkojieties Rundāles pils muzejā.
2021. gada 29. jūlijā par nenovērtējamiem un izšķirošiem nopelniem Rundāles pils ansambļa atjaunošanā un pašaizliedzīgu kalpošanu mākslai gleznotājam, mākslas vēsturniekam Imantam Lancmanim un pētniecei, Rundāles pils muzeja izstāžu kuratorei Laumai Lancmanei pasniegts Borisa un Ināras Teterevu fonda augstākais apbalvojums - Goda zīme.
