2018. gadā norisinās mākslas zinātnieces un Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskā telpā” kuratores Helēnas Demakovas piecu lekciju cikls “No miera baloža līdz jūras briesmonim”, kas ir veltīts Rietumu laikmetīgās mākslas vēsturei un aktualitātēm 20. un 21. gadsimtā.

Lekcijas domātas plašam interesentu lokam, bez priekšzināšanām. Tās veltītas dažādām mākslas parādībām, kuru attīstība 20. un 21. gadsimtā tiek atklāta neparastā veidā. Katra mākslas tēma attiecas uz ilgāku laika periodu - vismaz 100 pēdējiem gadiem. Lekciju cikla nosaukums aptver šo laika nogriezni – no Pablo Pikaso līdz Deimjēnam Hērstam 21. gadsimta 2017. gadā.

Pirmā cikla lekcija “Cilvēka (un dzīvnieka) figūra vēsturē, kaislībās, vēlmēs un sadzīvē” notika 19. janvārī. Šī bagātīgi ilustrētā lekcijā atspoguļo cilvēka (un reizēm arī dzīvnieka) figūras veidolus dažādos mākslas virzienos daudzu mākslinieku daiļradēs. Te netiek pieminēti tie tēli, kuri tieši sasaucas ar masu kultūras attēlu plūsmu, jo tā ir citas lekcijas tēma. Šajā lekcijā par cilvēka un dzīvnieka (piemēram, Deivida Hoknija mīļotā suņa Stenlija, kurš aizgājis labākos medību laukos) figūru mākslā vēsta emocionāli tēli, - ekspresīvi vai statiski, stāstoši vai shematiski, sadzīviski vai heroiski, idealizēti vai deformēti,  utt.

Otrajā cikla lekcijā “Abstrakcijas līkloči un taisnstūri” tiek izsekots šai parādībai 20. un 21. gadsimtā. Iesākot ar Vasilija Kandinska, Kazimira Maļeviča un krievu konstruktīvistu idejām, turpmākais stāsts pievēršas bezpriekšmetiskajai mākslai Rietumos, lai noslēgtos ar digitālajā vidē radītajiem darbiem. Lekcijā aplūkotais ģeometriskais un ekspresīvais abstrakcionisms tiek bagātīgi ilustrēts. Zemes mākslas un minimālisma izpausmes šajā lekcijā netiek pieminētas, tās tiek iztirzātas idejām un valodai veltītājā 4. publiskajā lekcijā.

Trešajā lekcijā “Antimāksla, ikdiena un masu kultūra” tiek aplūkota mākslas līnija, kuru 20. gadsimta sākumā aizsāka franču/amerikāņu mākslinieks Marsels Dišāns. Vairāki mākslas virzieni 20. gadsimta garumā pieskārušies reālajai dzīvei ar tās materiālajām un ideoloģiskajām liecībām, ar tās nejaušajām vai ikoniskajām liecībām. Arī 21. gadsimtā masu kultūra un sadzīve ir viena no aktuālās mākslas centrālajām tēmām. Lekcijā tiek pieminētas mākslinieciskās izpausmes visos mākslas žanros un medijos.

Ceturtajā lekcijā “Ideja, valoda, politika” tiek aplūkota konceptuālas ievirzes māksla, sākot ar 20. gadsimta 60. gadiem. Tiek pieminēti vairāki nozīmīgi mākslas virzieni un parādītas daudzas ievērojamu mākslinieku darbu reprodukcijas. Valodā un idejās bāzētā māksla bijusi un turpina būt aktīvi klātesoša abās okeāna pusēs, ieskaitot bijušo Austrumeiropu. Konceptuālās ievirzes māksla nereti ir saistīta ar sociālo aktīvismu visdažādākajās izpausmēs, ieskaitot procesuālās mākslas. Īpaša uzmanība lekcijā tiek pievērsta vācu māksliniekam Jozefam Boisam.

Piektā lekcija “Slāpes pēc tēliem un stāstiem” veltīta nosacītajam postmodernismam jeb otrajam modernismam, par kura sākotni pieņemts uzskatīt 20. gadsimta 70. gadu vidu. Krāšņa, saturiski daudzslāņaina glezniecība, stāstoši video, inscenēta fotogrāfija, fantāziju pilna tēlniecība un instalācija – tie ir tikai daži no lekcijas pieturas punktiem. Lekcijā tiek parādīta šīs mākslas saistība ar mākslas vēsturi un vēstures lielajiem stāstiem un mītiem. Noslēgumā tiek parādīti vairāki 21. gadsimta jaunās mākslas piemēri, kuri nevairās no estētiskuma, vienlaicīgi apliecinot skaistas un skaidras domas spēku.

Pieraksties jaunumiem

Par fonda aktualitātēm visagrāk uzzināsiet, piesakoties jaunumu saņemšanai e-pastā.